Un atkal par vīriešiem!

Par ko mēs mīlam savus  vīriešus?

* Par kvēlu frāžu lakonismu: "Ak, Dievs, kurš man uzsūtījis šo muļķi?"

* Par konstruktīvu sarunu: "Taisnība ir man, jo es esmu vīrietis. Un punkts."

* Par smalkiem mājieniem: "Tu šajā kažokā izskaties pēc govs. Mājlopus man nevajag!"

* Par rīta kafiju, ko izlej uz spilvena: "Dārgā, bet es taču to atnesu!"

* Par retajiem brīžiem restorānā: "Sveču ēnā tu izskaties tīri labi, vajadzēs arī mājās izskrūvēt spuldzītes."

* Par maigiem pieskārieniem vannasistabā: "Es, dārgumiņ, esmu jau noskuvies, nāc ātrāk, kamēr neesmu apģērbies!"

* Par vēlajiem telefona zvaniem: "Es ar draugiem vēl drusku padzeršu aliņu, paskaties kādu porņuku!"

* Par negaidīti pasniegtu puķu pušķi: "Mīļā, ir 8. marts, bet man nav tīru zeķu."

* Par laimi seksā pēc divu mēnešu kopdzīves: "Šodien guļam! Tu augšā! Man slinkums pagriezties!"

* Par palīdzību tehnisku problēmu risināšanā: "Tranzistoru var izjaukt pēc shēmas. Shēmu zina tēvocis Bernhards."

Mēs mīlam vīriešus tāpēc, ka esam sievietes. Un sievietes, kā zināms, ir muļķes...