Mode - burleska: stila vēsture.

Vēl kādu laiku atpakaļ vārds „burleska” skanēja nepierasti mūsu ausij un daudziem asociējās ar retro, striptīzu vai, labākajā gadījumā, ar Ditu fon Tīzu. Taču, pateicoties nesen kinoteātros atsaucību guvušajai filmai „Burleska” ar Šēru un Kristinu Agileru galvenajā lomā, tagad tā zināma visiem. Par burlesku, tās ietekmi uz modi un kino, arī par to, kā kļūt par burleska zvaigzni kaut vai savam vīrietim – jaunajā Kleoo.lv rakstā.

Mode - burleska.

Pārsteidzoši, bet daudzi, pat ja ir dzirdējuši par burlesku, tad bieži vien nevar paskaidrot, kas tā tāda ir. Bieži vien tā tiek uzskatīta par striptīza paveidu, taču tas nav pareizi.
Tātad, kas tā tāda burleska ir? Tā ir provokatīvā erotiskā teātra māksla ar humora elementiem vai kā klaunu priekšnesums ar striptīzu, vai kā šovs saskaroties teātrim ar striptīzu.
Taisnība, atšķirībā no striptīza, kur viss noved pie izģērbšanās, burleska – tā patiesi ir teatrāls šovs, bieži vien tiek izmantoti sarežģīti kostīmi un dekorācijas, kur svarīga dejotājai ne tikai māka kustēties, bet svarīgas arī aktieriskās spējas.
Burleskai der visas formas – no apaļām līdz tievām. Tāpat burleskai nav kaut kāda standartizēta kostīma – mākslinieki var izvēlēties pašu vienkāršāko apakšveļu un adaptēt savam iznācienam, kaut ko pārveidojot.
Tagad ir pienācis burleskas otrās piedzimšanas laiks – pēdējā desmitgadē tā ir kļuvusi ļoti populāra Rietumos, un filma ar Kristinu Agileru ir tikai šīs tendences atspoguļojums.
Visizteiktākā interese pret šo mākslas veidu radās 2001.gadā: visur tika atvērti klubi, kas organizēja burleskas festivālus un tika veidotas burleskas trupas.
Pēc Rose Apodaca Jones, Losandželosas redaktora, kas organizēja izstādi The Velvet Hammer: A Peep at the Neo-Burlesque Show, domām burleska kļuva populāra tāpēc, ka daudzām striptīza dejotājām dažādās pasaules malās bija apnicis vienkārši izģērbties un „apnika tas, ka striptīza kultūra kļuva ikdienišķa, un viņas vērsās pie burleskas. Tas bija eksperimentālais teātris eksperimentālajā teātrī. Tagad tas dzīvo savu dzīvi. Un interese pēc tā pieaug”. br /> Vēl viens piemērs, kas apstiprina, ka burleska atdzimst – pagājušogad trešajā janvārī Trafalgāra laukumā Londonā „masu burleska”; vairāk nekā 200 burleskas izpildītāju (gan profesionālu, gan amatieru) atbilstošos kostīmos radīja šovu, kas tika iekļauts Ginesa rekordu grāmatā kā lielākais un krāšņākais masu kostīmu dejotāju šovs pasaulē.
Taču būtu kļūdaini domāt, ka tas viss notiek tikai Rietumos. Šī tendence ir skārusi arī musu valsti.

Burleska, mazliet vēstures.

Sākumā ar burlesku tika saprasts poētiskais žanrs, kura galvenā īpatnība slēpjas tajā, ka zemais tiek pasniegts augstā stilā, bet augstais – zemā.
Bet kā šovs burleska ir radies ASV 19.gadsimta beigās, kad erotika bija tikvien kā satīriskais instruments, lai atspoguļotu augsto zemā stilā.
Pirmā šī žanra zvaigzne bija 1886.gadā Lidija Tompsone ar šovu „Britu blondīnes” («The British blondes»).
Taču jau 1920.gadā zināma daļa komēdijas burleskas šovā nozīmīgi samazinājās, dodot priekšroku erotikai: meitenes izģērbās arvien vairāk, kamēr beigās burleskas dejotājām par standarta uniformu kļuva kailums, nevis biksītes un krūšu rotājums.

Burleska, Lidija Tompsone, burleska Betija Peidža.

Šis laiks tiek uzskatīts par burleskas „zelta ēru”. Galvenā tā laika burleskas striptīza zvaigzne bija Betija Peidža, kura nekautrējās fotografēties kaila un kura, starp citu, tiek uzskatīta par seksa revolūcijas priekšgājēju 60.gados.
Starp citu, par 60.gadiem… Tieši šis periods ar izlaidību un visatļautību kļuva par burleskas žanra norietu, jo uz atklātas pornogrāfijas fona burleska izskatās praktiski nevainīga.
Neskatoties uz burleskas klubu īpašnieku centieniem noturēt apmeklētājus, palielinot dejotāju skaitu un padarot šovu nepiedienīgāku, burleskas „zelta ēra” beidzās.
Atdzimšana sākās kaut kur 90. gados (tieši tad zvaigžņu Olimpā kāpa Dita fon Tīza) un sākot ar 2000. gadu pārvērtās par tendenci.
Tagad burleskas žanrs ietver sevī visdažādākās kultūras ietekmes un performances un, kā likums, manto kādu tradīciju (akcentējot dramatismu, glamūru u.tml.) vai sajaucot dažādus stilus, pievienojot individuālo redzējumu, radot to, ko tagad pieņemts saukt par „neo-burlesku”. br /> Galvenās burleskas zvaigznes šodien – Dita fon Tīza, Imodesti Bleizs, Gvendolīns Lamūrs, La Kontesa un Erochica Bamboo.

Burleska kino.

Līdz filmas ar Agileru iznākšanai viens no zināmākajiem kino burleskas atveidiem bija Satīna no „Mulenrūžas”. Viņa ir seksuāla un romantiska, sievišķīga un smieklīga vienlaikus.
Piemēram, Satīnas un Harolda Zidlera (teātra īpašnieka) dejas numurs – tas ir komisma un erotikas savienojums, kas tik ļoti raksturīgs burleskai.
Bez „Mulenrūžas” var nosaukt vēl kādu desmitu filmu, kur manāma burleskas klātbūtne.
Piemēram, „Lēdija no burleskas”, kas bija populāra 1943.gadā ar Barbaru Stenviku galvenajā lomā (viena no šīs filmas scenāristēm, starp citu, bija bijusī burleskas zvaigzne – Gypsy Roza Li) vai 1962.gada filma „Gypsy” ar Rosalindu Raselu.
Ir vērts pieminēt arī filmu „Nakts, kad viņi ieradās pie Minski”, kas stāsta par meiteni, kas ierodas Ņujorkā, lai izpildītu erotisku deju par bībeles tēmu Minski uzņēmumā, bet viņas tēvs cenšas visādi likt šķēršļus tam.
Starp citu, brāļi Minski – tie ir pilnīgi reāli personāži, viņi patiešām bija burleskas kluba īpašnieki, kamēr 1937.gadā Ņujorkas mērs Fiorello Henry La Guardia neizlēma slēgt pilsētā visus uzņēmumus, kur notika burleskas šovi.
Turklāt viņš aizliedza lietot arī pašu vārdu „burleska”, bet kopā ar to arī uzvārdu „Minski”, jo pilsētas iedzīvotājiem tie asociējās ar striptīzu.
Vēl viena interesanta filma par burleskas tēmu „Misis Hendersone piedāvā”. Darbība notiek 1937.gadā: Džudi Denčs spēlē garlaicīgu bagātnieku.

Burleska, Misis Hendersone

Misis Hendersone, kas nolēmusi organizēt īstu burleskas šovu vecā Londonas teātrī , lai tādējādi kliedētu sev un citiem domas par karu.
Un, protams, viņai tas izdodas – turklāt viņa pierunā Čemberlenu atļaut viņas dejotājām šova laikā uzstāties kailām.
Starp citu filma „Burleska”, neskatoties uz nosaukumu, nedod precīzu priekšstatu par burleskas žanru; pēc profesionālu burleskas dejotāju domām, tur no burleskas tik vien ir kā pats nosaukums.
No mūsdienu filmām visreālistiskāk un patiesāk burleskas žanru ataino franču režisora Matjē Amalrika filma „Turneja”, kur filmējušies dejotāji no reālas burleskas trupas.
Nesen iznākušas vēl divas dokumentālās filmas, kas var sniegt ticamu priekšstatu par burlesku: "A smile and a wink", kas stāsta par desmitiem sieviešu, kas nolēmušas kļūt par burleskas dejotājām un "Behind the Burly Q" – par burleskas zelta ēru.

Burleska modes pasaulē.

Protams, tāda parādība, kā burleska, atrada savu izpausmi arī modē. Iedvesmu savām kolekcijām šajā žanrā smēlušies, piemēram, Žans Pols Gotjē, Agent Provocateur, Džons Galjāno.
Tā, pagājušajā gadā Žans Pols Gotjē demonstrēja kolekciju Jean Paul Gaultier Fall 2010 Haute Couture, kur modes demonstrējumi sākās ar burleskas iespraudumi: uz podiuma iznāca Dita fon Tīza melnā kleitā un sāka izģērbties, noslēgumā paliekot greznā apģērbā, kas sastāvēja no melnām strēmelītēm, kas cieši iekļāva ķermeni.
Arī pārējā kolekcijas daļa bija ieturēta burleskas stilā, tieši žanra uzplauksmes laikā. Arī Karls Lāgerfelds neapgāja burleskas tēmu – 2010.gada janvārī viņš veidoja žurnālam fotosesiju ar burleskas izpildītāju Miss Dirty Martini, kas atšķiras ar izteiktām apjomīgām ķermeņa formām (kas jo īpaši intriģēja uz Lāgerfelda uzskatu fona, ka apjomīgas modeles nekam neder). br /> Tajā pašā 2010.gadā modes nams Dior izdeva īsfilmu The Lady Dior, kur Marions Kotijars izpildīja burleskas zvaigznes lomu. Pēc filmas režisora Džona Kamerona Mitčela vārdiem, viņu šīs filmas radīšanā esot iedvesmojis Džons Galjāno.
Kas attiecas uz ikdienas modi, tad burleskas kostīmi tagad kļuvuši diezgan populāri tieši vakara pasākumos, vai … mājas striptīza šovam.
Amerikā un Eiropā pēdējos gados atvērušies daudz veikalu (tai skaitā arī onlainā), kas tirgo burleskas stila apģērbus un aksesuārus, turklāt cenas ir pieejamas.

Valdzinājums burleskas stilā.

Ja jūs valdzina šis stils, tad kaut ko tamlīdzīgu var radīt mājās – kaut vai savam vīrietim.
Uzreiz vajag atzīmēt, ka burleskas stils nav atklāts apģērbs, bet tā ir seksuāla un sievišķīga jūsu individuālā stila izpausme, tāpēc tērpa valdzinājumu, spilgtumu un neatkārtojamību izvēlaties jūs pašas.
Pēc burleskas karalienes Ditas fon Tīzas vārdiem, pats galvenais, visa imidža pamats – apakšveļa, tāpēc tai ir jābūt kvalitatīvai un labi jāpieguļ.
Turklāt ļoti svarīgi ir akcentēt formas, lai kādas tās arī nebūtu, tāpēc būtu labi iegādāties korseti: tā izcels vai vienkārši radīs vidukli un vizuāli palielinās krūtis.
Par pamatu var ņemt, piemēram, Agent Provocateur veidolu un papildināt to ar tīkliņa zeķēm, gariem cimdiem un augstpapēžu kurpēm vai zābakiem.
Vēl kāda ļoti svarīga veidola sastāvdaļas – aksesuāri, kas, dabīgi, neaprobežojas ar krūšu galu rotājumiem. Var iekļaut aksesuāru arsenālā spīdumus, mežģīnes, sprādzītes un spalvas. Iedvesmu varat smelties pie slavenajām burleskas zvaigznēm – Ditas fon Tīzas, Betijas Peidžas, arī Kristinas Agileras. No viņām var noskatīties arī frizūras.
Un, protams, neaizmirstiet par makijāžu: tumšas acu ēnas un spilgta lūpu krāsa – obligāti. Svarīgi padomāt par apgaismojumu – tai vajadzētu izcelt ādas krāsu.
Pie mums vēl nav specializētu veikalu, tāpēc aksesuārus vajadzētu meklēt seksa veikalos, vai specializētu apģērbu un aksesuāru veikalos dejotājiem.