Bija, bet gandrīz nebija.

Bija 2. janvāris. Biju ļoti dusmīga par Jaungada sagaidīšanu, kas bija paredzēta kopistiska un izlemta jau 2mēn iepriekš, taču beigu beigās izrādījās katram savi plāni, nevarēja apvienot divus pasākumus vienā, bet abi pārāk stūrglavīgi, lai viens no sava atteiktos par labu otras pusītes variantam.
  Biju spītīgi apņēmusies nekontaktēties ar viņu, kamēr nesagaidīšu pienācīgu atvainošanos. Pienāca šis, pieņemsim, ka 2. janvāris, kad vēlā vakara stundā saņēmu SMS no viņa ar lūgumu atbraukt ciemos, pusceļā sagaidīšot mani(tolaik nedzīvojām vienā pilsētā, kopā), uz ko es neatbildēju. Tam sekoja vēl pāris SMS, uz kurām netika atbildēts. Uz zvanu saņēmos dūšu un sakūdīju sevi 20 sekunžu laikā, lai nepiekāptos, taču beigu beigās tomēr biju caļā.
  Iesēdos vilcienā, paziņoju, cikos izbraucu un pēc divām stacijām pienāca SMS, šoreiz ar lūgumu atnākt uz 3. starpeni(tā mēs saucām vietu starp diviem vagoniem). Neko nenojauzdama izeju no vagona un redzu, ka aiz durtiņām stāv viņš. Gribēdama būt vēl aizvien dusmīga, savelku dusmīgu sejas izteiksim, atveru durvis, kuras, mani ierāvis iekšā, viņš aiztaisa tik pat ātri aiztaisīja. Neko neļaudams man teikt, viņš sāka mani skūpstīt, dusmas aizmirsās un nodevāmies mīlas rotaļām, kas nebija īpaši izvēlētā, ērtā vietā.. Vistrakāk bija, kad vilciens stājās stacijās. Iedomājieties to - tajā mazajā klumburītī diviem cilvēkiem jau tās vietas maz..
  Mūsu atraktivitātes pavisam pārtrauca kāds tētis ar savu meitiņu, kas acīmredzot bija domājuši iet uz WC.. Pamanījuši, ka kāds ir aiz durvīm un tūlīt, tūlīt tās atvērs, sākām traki kārtoties un tā, taču, kad durvis atvērās, es biju "pielipusi" vilciena sienai un aizsegusies ar viņa kreklu, mans krūšturis karājās uz durvju roktura, un, meitiņu paķēris, tēvs to aizgrieza uz otru pusi, samulsis atvainojās, un izgāja cauri, piebilstot, ka pēc pāris minūtēm atgriežās, lai mēs būtu kā cilvēki, netraumējot bērnu.
  Par laimi, viņu atgriešanos tā arī nesagaidīām, jo bijām klāt..
  Bet ar to tā vakara kaislības nebeidzās. Kā izrādās, viņš mani aizveda uz kaut kādu pirti. ļoti skaista atpūtas telpa, spēļu telpa, viesistaba, pirts... viss kā nākās, tikai cilvēku daudz. Pret rītu visi sāk izklīst, cits prom, cits gulēt, cits kaut kur pusceļā paliek starp gultu un prom iešanu, kā jau prasti. Arī mēs beidzot izlēmām doties gulēt, bijām vieni no pēdējiem "dzīvi palikušajiem". Atradām brīvu gultas vietu, kas bija daudz par mazu mums abiem. Taču divos stāvos aju vienmēr var kaut kā sagulēt.. nedaudz iekarsuši, aizmirsām par pārējiem, kas tur pat vien guļ, arī uz zemes. Šeit mūs pārtrauca tieši viens no uz zemes guļošajiem, kas man ar kedu iešāva pa pliku dibenu ar piebildi "Jūs varētu klusāk nodarboties ar seksu?"
  Arī ar to vēl viss nebeidzās, lai gan bijām pārliecināti, ka visi jau guļ, pirtiņa vēl nedaudz silta, ejam turp.. Un atkal jau, bet tai reizei pēdējo reizi, mūs iztraucē.. šoreiz visai interesantā brīdī. Kāds no viņa draugiem, ļoti piedzēries, izdomājis nākt gulēt pirtiņā, jo visur citur aizsistas vietas. Par laimi nākamajā rītā viņš neko neatcerējās, taču puisis ar kedu vēl tagad šad un tad to piemin, paķircina mūs ar to. Bet mēs, visi labi draugi būdami, tik pasmejamies.
 

Konkurss Sadarbībā ar: