Mans ceļojums beidzās ar tulznām uz dibena...

Tas bija 2002 g 9 augustā

Kad mācījos 7.klasē izdomāju aizbraukt uz Rēzekni iepirkties.Sapirkos,biju galīgi nogurusi.Nopirku biļeti uz mājām,beidzot pienāca ilgi gaidītais autobuss-es iekāpu tajā un pievēru acis,jo zināju ka līdz mājām labs gabals.Bija tik silti-iemigu.Pēc laika,kāds troksnis mani pamodināja.Skatos-vēl braucam.Pēkšņi gar manām acīm pazibēja interesanta pietura,tāda kādu agrāk braucot uz mājām nekad nebiju manījusi.Pieskrēju pie šofera-jautāju:kur mēs esam?šis atbild "tūlīt Valmierā iebrauksim!" es šokā...no Rēzeknes uz Valmieru atbraucu.Vakars jau uz deguna,naudas nav.Lai tiktu mājās nospēru riteni un ar asarām acīs braucu uz mājām,orientēdamās pēc zīmēm.Nakti pārlaidu siena gubā,pie ceļa,no rīta ar 4 turpināju braukt.Vakarā biju mājās...mans ceļojums uz Rēzekni iepirkties ilga 18 stundas:) ar tulznām dibenā iekritu gultā un aizmigu.Kopš tā laika braucot autobusā vienmēr modri skatījos pa logu.Tagad gan visur braucu ar mašīnu,par laimi,tāda gadījuma vairs nav bijis.