Pirms bērniņa piedzimšanas un pēc

Sievietes ir tik daudz un tik dažādas. Ja sievieti salīdzinātu ar ziedu, tad katra sieviete ir kā skaists zieds. Vai tā ir pļavas puķe vai kāds eksotiskāks zieds, bet visi ziedi ir skaisti. Ja sieviete prot izteikt savu dabisko sūtījumu, tad viņa vienmēr būs skaista. Nevar taču salīdzināt, kas ir skaistāka — maijpuķīte vai roze? Katrai ir sava burvība. Un nu mans patiesais stāts.Ar mē ļoti vēlējāmies bērniņu un gaidot savu pirmdzimto pieņēmos svarā tiešām pamatīgi. Daudziem tā ir liela problēma, jo ja mans sākotnējais bija 57kg, tad nu tas bija 86kg.Lai bērnuks puncī augtu un attīstos ideāli, ēdu visu, kas kārojās, jo organisms ik pa laikam deva mājienu, ko visvairāk bērnuks vēlas un ņemot vērā, ka studēju medicīnu, zināju, ka diētas es nekādā gadījuma neieturēšu un ēdīšu un darīšu visu, kas kārosies, lai mūsu mazulītis justos un attīstītos kā nākas. Tā kā sievietei jābūt mīlētai. Viņai ir jāmīl pašai, jābūt mīlētai un jātiecas būt mīlētai, jo tikai tādā sintēzē sieviete var justies laimīga. Man liekas, ja sieviete mīl un ja viņu mīl, tad šī kombinācija patiesi arī padara sievieti skaistu. Mani gan čubināja, gan lutināja-man bija itin viss, ko sieviete stāvoklī var vēlēties, bet mans svars, protams, mani neapmierināja, un arī celulīts un strijas lika par sevi ļoti manīt un tas nebūt mani neiepriecināja...bet es biju ļoti laimīga par gaidāmo bērniņu, kurš ik pa laikam lika par sevi manīt iesperot pamatīgi pa manu lielo, apaļo punci. Grūti man bija gan iet, puncis vilka pie zemes, kur nu vēl skriet vai pasportot. Sakumā mēģināju gan visādus ādas savelkošus krēmus, gan citas lietas, bet ka jau ikvienai mammai, kas gaida bērniņu simptomi ir dažādi. Man visvairāk gribējās ēst un gulēt un dažkārt bija pilnīgs bezspēks un arī sejas āda bija kļuvusi manā skatījumā dīvaina un vispār...es biju laimīga, bet tajā pašā laikā man gribējās būt ļoti tievai.
Pēc dzemdībām svars samazinājās, bet tauciņi, strijas, celulīts un apģērba izmērs mani nebūt neiepriecināja, kā arī sejas krāsa un āda. Nu es līdzinājos mazam neglītam pīlēnam, kurš tik ļoti vēlas būt balts un skaists. Bet ikvienai sievietei ir jāatceras- mēs varam tā sajusties, bet mēs nedrīkstam par sevi nekad teikt-es esmu neglīta, briesmīga utt. NEKAD TO NESAKIET, jo , ir vajadzīga spēcīga vēlme, lai paskatoties uz sevi, kaut arī, patiesība sev šķiet vienkārši drausmīga var izstrādāt ar domas palīdzību-sakiet ES ESMU VIENKARSHI PERFEKTA!! Iedomājieties, kāda jūs gribētu būt, «uzzīmējiet» projektu, bet pēc tam sāciet attiecīgi domāt par sevi. Saprotot šo vienkāršo, bet pārsteidzošu patiesību, sāc citādi skatīties uz visu dzīvi. Kādas domas mēs parasti nosūtām apkārtējiem? Tie vēl iedomāties par mums nekā nav paspējuši, bet mēs jau domājam, ka viņu domas par mums ir negatīvas un arī sev mēs liekamies vienkārši neglītas. NEE...sakiet sev es esmu skaista! Dzīve vēl negatavo mums nekādas grūtības, bet mēs jau raidam negācijas, izsaucot ar to pašu «uguni uz sevi» Tātad, izvēlaties sev tēlu un ideālu - kāda jūs vēlaties būt, un iedvesiet to sev. Ka jūs - esat jūsu ideāls. Nekautrējieties: izvēlaties, piemēram, sev romantisku, heroisku tēlu.
Gadās, ka neliela auguma meitenes atsakās no augstiem papēžiem modes prasību dēļ vai tāpēc, ka tie nogurdina viņas. Kompensējiet to uz svārku garuma rēķina. Padariet tos īsākus, un tādējādi Jums izdosies it kā pagarināt kājas un piešķirt vairāk viegluma figūrai.
Citus defektus tāpat var noslēpt ar nelielu viltību palīdzību.Un es to mēģināju darīt ik pa laikam, jo puncis bija liels, tauciņu daudz un es biju tāds liels plīša lācis.
Josta mazliet augstāk virs vidukļa, saīsina krūšutēlu un piešķir slaidumu. Bet ja Jums krūšutēls ir īss, trausls un daiļš, bet gurni smagnēji, Jums ir jāuzsver ķermeņa augšdaļas vērtības. Izmantojiet skaistas blūzes, bet svārkus pretēji, nēsājiet tumšus vai neitrālu toņu.
Mūsdienās sieviete vēlas vienmēr un visur justies ērti savā apģērbā, neatkarīgi no modes kaprīzēm. Bet ja mode ļauj sievietes ķermenim izmantot tā dabiskās proporcijas un kustību brīvību, tomēr kā agrāk pieprasa noteiktu slaidumu. Modē siluets ir aprēķināts jaunam ķermenim. Uz tā vienādi labi izskatās, gan kuplie, gan taisnie svārki, tiem piestāv gan paaugstināts, gan pagarinātais viduklis, piestāv krokas un plisējums, tumšie un gaišie toņi. Modei, tāpat kā dabai, vienmēr ir divdesmit gadi. Tādēļ vājai sievietei ir vairāk izredžu vinnēt elegancē. Smuka sieviete var būt skaistule, no viduvējām sievietēm cenšoties var iznākt smuka, un pat bijusī «pelēcīte» var būt vienkārši apburoša. Ir vienkārši jāattīsta gaume, prāts, regulāri jāpieliek nebūt ne heroiskas pūles. Un jāatgādina sev ik pa laikam es esmu skaista!
Viens no padomiem - vienkārši mazāk ēst. Un nevajag sev un citiem iestāstīt, ka atsaki sev visā, tas nozīmē, ka nepietiekami atsaki. Mums laiks iemācīties remdēt nevis badu, bet gan apetīti.
Sievietes skaistums slēpjas gan plastikā, gan mīmikā, gan intonācijā un stājā. Apgūstiet šo mākslu kā aktiera meistarību, kļūstiet pievilcīga, ja gribat, lai Jūs dievina. Nē, tas nav ne manierisms, ne «mazas meitenes» kaprīzes un dežūras smaidi. Un labāk dežūras smaidi, nekā mūžam īgna sejas izteiksme.
Pārbaudījums ar nepievilcību - tā ir spīdzināšana. Nevajag uzskatīt, ka tavs mērķis - likt mīlēt sevi tādu, kāda esi. Tas ir nesasniedzami. Vienkāršāk censties kļūt citādākai. Vēl jo vairāk, dzīvoklis nav pludmale, kur var novērsties no nesimpātiska skata. Brīvprātīgs neglītums ir netikumīgs.
Var piedzimt par skaistuli - un nekļūt laimīga. Bet vari būt parasta - un mācēt kļūt laimīga Es esmu un biju laimīga, jo saņēmos, noskaņoju sevi uz nots-es esmu skaista un es iegūšu tādu figūru, kādu vēlos ar savu optimismu, gribasspēku un uzstājību, apvienojot kopā, man tas izdevās! Dzēru daudz ūdeni, zāļu tējas, skrēju pa mežu un auklēju jauko bērniņu un ik pa laikam sev atgādināju es esmu skaista, arī tāda šķitu apkārtējiem! Lietoju daudz krēmus un sastādīju pati sev vingrošanas programmu un ēdu daudz zaļumu un augļus un svars mazinājās tiesām strauji. Diētas un drastisku sevis mocīšanu nepiekopu, protams, neēdu padsmit porcijas ar treknu ēdienu, jo es arī pirms bērnuka ēdu loti maz, bet bieži, tāpēc nekad nebija svara problēmu un citu ar to saistītu lietu. Godīgi sakot es ieguvu savu ideālo figūru gandrīz gada laikā. Iepriekšējo kg vietā tagad man ir 47kg un esmu skaista un jūtos ideāli un esmu gan lieliska mamma! Nemaz nemēģināšu teikt, ka no neglītā pīlēna esmu pārtapusi par skaistu gulbi-mēs neesam neglīti pīlēni-mēs ikviena sieviete vienmēr esam skaistas, varbūt neesam tik ideālas, kā pašām gribētos, tas ir tikai laika jautājums, ikviena var panākt to, ko vēlas, tikai mums tas sev ik pa laikam ir jāatgādina ES ESMU SKAISTA! un nekad neglīta...negatīvais aiziet visumā un nāk atpakaļ, nomācot pozitīvo-vairosim labo un būsim optimistes! Mans stāsts palīdzēs daudzām, esiet laimīgas, pasakiet sev-es esmu skaista, ja tā tomēr nešķiet, dariet visu, lai tomēr tā justos un nekad nesakiet par sevi kaut ko negatīvu! Un kaut arī daudzas stāstos būs par sevi teikušas es biju neglīta, likos sev briesmīga-manu ieteikumu, ceru, ka ņems vērā un turpmāk nekad par sevi neteiks negatīvi- BET TEIKS-ES ESMU SKAISTA, vienkārši man bija tas un tas...un tāpēc es darīju visu lai justos labi un būtu ideāla sev, nevis citiem.