Mēs jau 4 gadus esam viens otram un mūsu divgadīgajai meitiņai Luīzei, bet viss sākās tā...

Mēs jau 4 gadus esam viens otram un mūsu divgadīgajai meitiņai Luīzei, bet viss sākās tā...

Bija jauka, silta vasaras diena. Labā garastāvoklī devos satikties ar savu labāko draudzeni. Gaidīju pie luksofora, lai dotos pāri ielai un pretējā pusē ieraudzīju Sergeju-vienu no maniem draugiem, un vēl bariņu ar cilvēkiem. Pārgāju pāri ielai, mēs(kā jau ierasts) mīļi sasveicinājāmies, pārmijām pāris teikumus un es devos tālāk. Tai tikšanās reizē ar draudzeni sarunājām, ka pēc pāris nedēļām aizbrauksim pie manas omes uz laukiem-galvu izvēdināt no pilsētas dzīves.

Pagāja divas nedēļas un mēs jau laukos grābām sienu! Vakarā, tomēr pilnībā no reālās pierastās pilsētas dzīves neatslēgušās, lakojām nagus, un man negaidīti atnāca īsziņa. Izlasīju un jutos apjukusi... Dzejolis... No sveša numura.. Bez paraksta. Intereses pēc apjautājos, kas man to sūta. Atbildē tikpat noslēpumains teksts, ar mazu piebildi, ka mēs esot tikušies! Un mana interese auga augumā! Tā mēs saraksti turpinājām vairākas nedēļas līdz norunājām satikties. Sarunājām tikties pie Fazer pulksteņa.

Aizgāju, ieraudzīju, iemīlējos! :)

Devāmies pastaigā gar jūrmalu un pilnīgi noteikti sarunājām otro randiņu un trešo un ceturto...

Nepagāja ne pus gads, kad mēs jau dzīvojām kopā.

Es, protams, tomēr gribēju zināt-kā viņš mani atrada, jo es viņu neatcerējos, bet viņš teica, ka bijām tikušies. Izrādās todien, kad es devos satikties ar draudzeni, viņš esot stāvējis Sergejam(viņa draugam) blakus un mēs viens otram esot uzsmaidījuši.

Es viņam iepatikos un viņš draugam palūdzis manu telefona numuru...

...un tā sakās mūsu burvīgās attiecības, kurām nu jau ir pievienojusies meitiņa Luīze un mūsu mīlulis Toms!