Eks-cilvēki

Viņa viņus redz. Kaut gan cenšas neievērot. Viņus var satikt jebkur, pat visnepiemērotākajās vietās, visnegaidītākajos momentos. Vienmēr kļūst nelabi, it kā viņa ieraudzītu kaut ko tik pretīgu, kas nedod viņai mierīgi ieelpot gaisu, dzīvot bez pelējuma smaržas, kas nāk ne no viņiem, bet gan no kaut kurienes, no iekšpuses, no viņas pašas. Tā smarža...tas nāk no kaut kā veca, it kā saskābuša atmiņu ekstrakta, sajaukta viņas galvā, kas piesūcināja viņas apziņu. It kā smarža no pagātnes, kas tika sajaukta un sāka pūt, veidojot savdabīgu aromātu kokteili ar smirdoņu un slāpekļa gāzi. Viņa vairs nevar sadalīt to uz atsevišķam sastāvdaļām. Viņai arī nav vēlmes to darīt.
Kad viņa satiek viņus, krūtīs sāk dauzīties sirds, tā cenšas izlekt, vai arī nekas nenotiek, tikai neliels vēsums pārskrien pār muguru. Un uzglūn kaut kāds tukšums, līdzīgs vakuumam. Varbūt tā ir vientulība? Varbūt bailes? Bet baiļu nav... Viņai nav bail no viņiem. Drīzāk viņai paliek bail no sevis. Bail, ka viņi savairosies.
Satiekoties viņa var pat ar viņiem sasveicināties. Pareizāk sakot, izdarīt smalku mājienu uz sveicienu, viegli pieliekt galvu no attāluma, kā pieklājības un audzināšanas simbols. Var pat mēģināt uzsākt sarunu, bet tikai ne par viņiem pašiem...Tikai ne par viņiem pašiem. Savādāk viņai būs nelabi.
Bet kādreiz...Kādreiz viņa bija kopā ar viņiem.
Periodiski viņa saduras ar viņu sejām, priekšmetiem un mantām, kuriem viņi pieskārās, ausīs atskan mūzika, kuru viņi klausījās. Un vēl...Vēl ir fotogrāfijas. Ģimenes bildes, grupu bildes, vienatnē un pārī ar kādu no viņiem. Bildes varētu iznīcināt, lai viņai nepaliek atmiņu, jo viss bija pagātnē. Pagātnē negribas atgriezties. Bet tomēr viņa glabā tās bildes, pāršķirstot albuma lapas, kas jau ar laiku nodzeltējušas, pētot sejas, kuras vairs nav.
Viņi nav miruši, viņi nav pazuduši no šis pasaules, nav pārceļojuši citās paralēlās telpās, nav sabrukuši uz miljardiem atomu. Viņu vienkārši nav. Nav priekš viņas. Viņi kļuva savādāki, tā pa kā viņa kļuva pavisam citāda, ne tāda, kā viņu atceras. Viņi kļuva sveši... Eks-mīļākie, eks-draugi, eks-skolas biedri, eks-kolēģi, eks-paziņas, eks... Eks-cilvēki.



Autors: Dī,
ideja: Jūdžins,
attēls: spoki.lv