Mani dzejoļi...

***

Man nepietiek ar vienu glāstu,

Man ir par maz no aša smaida

Man nepietiek...

Man vajag vairāk!

Es gribu just,

Gribu ticēt un mīlēt.

Pasmaidi vēl,

Pasaki , ka mīli

Un , ja mīli, tad neslēp to.

***

Tik skumji!

Un pat mazliet dumji es jūtos

Tagad, bez tevis...

Par spīti visam es brīžiem smaidu,

Bet tomēr dziļi sirdī gaidu tevi atnākam

Es taču tevi mīlu!

Bet kā ir ar tevi?

Vai tiešām tava sirds pieder citai?!

Vai pret mani nejūti vairs neko?

Nu,kapēc tā tam bija jānotiek...

Kādēļ visam skaistajam bija jābeidzas?

Bet par spīti visam - tev , sev , viņai...

Manī joprojām mīt kripatiņa mīlas

Pret tevi un sevi,

Pret mums, mans mīļais.