Meteoroloģiskais jūtīgums: kā ar to iemācīties dzīvot?

Daudzi no mums, neesot speciālai izglītībai, spējīgi paredzēt laika maiņu. Tādi „sinoptiķi” – meteopāti doto speciālo ierīču vietā izmanto sava arteriālā spiediena rādītājus, emocionālo fonu un kopējo pašsajūtu. Kā izvairīties no laika apstākļu nosacījumu ietekmes uz savu organismu? Atbildi uz šo jautājumu varēsiet rast izlasot rakstu Kleoo.lv
Fakts, ka visi dzīvie organismi jūt laika apstākļus, zināms jau sen. Savvaļas dzīvnieki sausuma, karstuma vai zemestrīces priekšnojautās spējīgi emigrēt tālu, kukaiņi slēpjas savos patvērumos labu laiku jau pirms vētras vai lietaina laika.
Cilvēks arī ir spējīgs izjust laika pārmaiņas, taču mēs vairs nemākam pareizi izmantot šīs jūtas un no tām baidāmies.
Senie ārsti arī izprata saikni starp laika apstākļiem cilvēka veselību. Paracels apgalvoja: «Tam, kas izstudējis vētras, zibeni un laiku, ir zināma slimību rašanās».
Mūsdienās cilvēce dzīvo pārmērīgi agresīvā vidē un ir uzkrājusi tādu daudzumu slimību, ka mūsdienu ārstiem vairs nav laika, kad nodarboties ar biometeoroloģiju – zinātni par atmosfēras un kosmisko faktoru ietekmi uz veselību. Meteoroloģiskais jūtīgums nav slimība, bet tiek vērtēta kā adaptācijas procesu traucējums pret eksistences nosacījumiem. Citiem vārdiem, meteopāti – tie ir cilvēki, kas slikti pielāgojas dzīvei.
Bet lielākoties gadījumu, lai tiktu galā ar tādu satraukumu, cilvēkam pietiek ar paša spēkiem un vēlmi.

Meteoatkarība: iemesli

Pat pilsētnieks ceturtajā paaudzē, kas nekad nav izbraucis ārpus pilsētas robežām, ir saistīts ar dabu daudz ciešāk, nekā mēs domājam. Uz organismu pastāvīgi iedarbojas desmitiem dabas faktoru, bet iekšējie orgāni un sistēmas strādā, lai neitralizētu to iedarbību. Mainās faktori – mainās arī mūsu pašsajūta.
No skolas kursa fizikas mēs zinām, ka uz cilvēku spiež gaisa stabs ar svaru desmitiem tonnu. Taču, pateicoties tam, ka atmosfēras spiediens izlīdzinās ar mūsu spiedienu, mēs neizjūtam notiekošo.
Tieši tāpat darbojas pašregulācijas sistēma jebkuros ārējās vides maiņas gadījumos. Tā tas notiek cilvēkam ar stipru veselību. Bet, ja jūs moka stress, darbs, maz guļat, slikti ēdat, tas ir, nesaudzīgi izmantojat savu ķermeni – organisma adaptācijas potenciāls mazinās. Nav vairs spēka un enerģijas, lai ātri pielāgotos dabas kaprīzēm. Lūk, tad cilvēks sāk slimīgi izjust visas tās pārmaiņas. Ir pierādīts, jo cilvēks vairāk attālinās no dabas, aizsargājas no tās ar civilizācijas labumiem, jo tam ir lielākas iespējas saslimt ar meteoroloģisko jūtīgumu. Tā, pēc statistikas, pilsētā dzīvo par 30% vairāk meteopātu, nekā lauku ciematos, kur cilvēki ir vairāk pieraduši pie laika kataklizmām.
Pēc zinātnieku domām, ir četri posmi, kas liecina par meteoroloģisko jūtīgumu:
1. Ģenētiskā dispozīcija. Tiek uzskatīts, ka paaugstināts jūtīgums pret laika ietekmi tiek mantots. Biežāk tā ir cilvēkiem ar attīstītu humanitāro talantu: dzejniekiem, rakstniekiem, māksliniekiem, skulptoriem.
2. Dzimšanas datums. Padomju biofiziķis, heliobioloģijas pamatlicējs un pazīstamās lustras radītājs Aleksandrs Čiževskis uzskatīja, ka diena, kurā esi piedzimis var spēcīgi ietekmēt meteoroloģisko jūtīgumu.
Viņš piedāvāja veselu tabulu ar datumiem, kuri atrodas meteopātijas riska grupā.
3. Debesu kancelārijas likumi – laika apstākļi un kosmiskā ietekme uz mūsu planētu.
4. Paša bioritmi un dzīves veids, kuru piekopjam.
Iznāk, ka pirmos trīs posmus mēs ietekmēt nevaram – tā noteikusi daba. Bet ceturtais punkts pilnībā ir atkarīgs no mums. Cilvēks ar pareizi organizētu dienas kārtību, noteiktiem bioritmiem un noteiktu dienas režīmu retāk pakļaujas dabas apstākļiem – lai tā būtu vētra, lietus gāze ar zibeni vai karstums.
Kā pareizs žiroskops, tāda cilvēka organisms strādās precīzi, bez atkāpēm – izsist viņu no līdzsvara ārējiem faktoriem nebūs iespējams, viņš vienmēr turēsies pēc noteiktā kursa.

Meteoroloģiskā atkarība: laika prognoze

Kā tie vai citi laika apstākļi ietekmē mūsu pašsajūtu?
1. Atmosfēras spiediena straujās maiņas ietekmē arteriālā spiediena, dzimumorgānu un locītavu spiediena svārstības.
Tā, pie pazemināta atmosfēras spiediena rodas asinsspiediena svārstības, parādās sāpes locītavās, galvas sāpes, uzpūšas vēders. Cilvēki, kuriem kādreiz ir bijuši kaulu lūzumi, izjūt ciklonu un anticiklonu tuvošanos, jo sāp locītavas lūzuma rajonos.
2. Gaisa temperatūra arī izsauc arteriālā spiediena izmaiņas.
Cilvēkiem, kuriem ir nosliece uz alerģiju, var rasties aukstuma reakcijas ādas gremža, izsitumu veidā vai kā smacēšana pat pie īslaicīgām zemas temperatūras iedarbībā. Īpaši bīstama tāda individuāla īpatnība var būt pirtī, kad pēc karstām pirts peldēm cilvēks iegremdējas ledainā āliņģī Tāds efekts var rasties arī pēc peldes aukstā ūdenskrātuvē saules karstuma stundās vasarā.
3. Paaugstinātu gaisa mitrumu īpaši smagi panes hipertoniķi, cilvēki, kas slimo ar stenokardiju, astmu.
Kad ir augsts mitruma līmenis, mazinās skābekļa daudzums gaisā, kas noved pie skābekļa bada. Miegainība, nogurums, pazeminātas darba spējas – šā faktora ietekmes sekas.
4. Gaisa masu kustība un vējš neredzamā veidā ietekmē asins bioķīmiskos rādītājus.
Tā, zinātnieki ir pierādījuši, ka dažas dienas pirms gaisa mākoņu sadursmes palielinās asins rece. Auksts vējš veicina trombu asinsvados uzsūkšanos, bet silts – ietekmē nieru darbību, glikozes, insulīna un minerālvielu koncentrēšanos asinīs.
5. Skābekļa saturs gaisā spēcīgi ietekmē mūsu pašsajūtu.
Pilsētu atmosfērā vidēji ir par 1% mazāk nekā lauku ciematā. Augsts mitrums, smogs, migla dažkārt sekmē skābekļa pazemināšanos līdz kritiskai atzīmei. Bet mēs izjūtam skābekļa bada simptomus.
6. Daudz kas mums ir zināms par saules ietekmi.
Saules radiācija ietekmē ne tikai iedeguma kvalitāti, bet arī garastāvokli, miega režīma maiņu un možumu, imunitāti, hormonu izstrādi, kā arī apdraud cilvēkus ar iespēju saslimt ar ādas vēzi.
7. Magnētiskais lauks un kosmiskie stari negatīvi atsaucas uz 50-75% Zemes dzīvajām būtnēm, bet cilvēki ar labu veselību tam ātri pielāgojas.
Šie faktori izmaina mūsu iekšējo pulksteni – nojauc bioritmu, notiek arteriālā spiediena izmaiņas, sirds pārsitieni, galvas sāpes, gaisa trūkuma lēkmes. Pierādīts, ka maksimālās saules aktivitātes periods sakrīt ar DTP pieaugumu, psihisko slimību saasināšanos, insulta gadījumu palielināšanos, infarktiem un sirds lēkmēm.

Meteoroloģiskā atkarība: kā cīnīties?

Kā palīdzēt savam organismam cīnīties ar nepateicīgo ārējo faktoru ietekmi?
«Atdzīviniet» iespaidus!
Pēc psihologu domām, meteoroloģiskais jūtīgums bieži vien ir sekas slimīgai attieksmei pret sliktiem laika apstākļiem bērnībā. Jo lietus laikā nevar iet laukā pastaigāties un var sasmērēt apavus, bet aukstā laika var saaukstēties, karstumā dabūt saules dūrienu. Bērns aug, bet viņa attieksme pret laika apstākļiem saglabājas un ar laiku pārvēršas meteopātijā. Centieties mainīt savu attieksmi pret to, kas notiek aiz loga, jo „dabā nav sliktu laika apstākļu”! Iemīliet lietu, vēju un puteni! Paklausieties patīkamu mūziku, padejojiet, uzaiciniet draugus vai pavadiet dienu ar ģimeni. Lai lietus aizstāj patīkamu melodiju, bet vētra atgādina mīļotā glāstus.
«Ķīlis ķīlī...»
Cietiet no atmosfēras spiediena svārstībām - norūdieties! Norūdīšanas – viena no galvenajām metodēm meteopātijas ārstēšanā. Apzināti pasargājot organismu no dabas faktoru ietekmes – saules, gaisa, ūdens un zemas temperatūras – jūs palielināt savu adaptācijas potenciālu. Pakāpeniski palielinot rūdīšanās faktoru iedarbības laiku un spēku, jūs iegūsiet pilnīgu brīvību un neatkarību no laika apstākļiem. Padomājiet, vai var spēkoties magnētiskā vētra vai saules uzliesmojums ar aukstu dušu un norīvēšanos ar sniegu ?
Uzlādējiet enerģiju!
Kur cilvēkam ir barošanas avots – baterija – zinātniekiem pagaidām nav izdevies noskaidrot, bet ir zināms, ka uzlādēšanās notiek miega laik’;a, jo īpaši aktīvi mēs uzlādējamies ar enerģiju pirmajā miega fāzē – no 22.00 līdz 00.00. Vai varat atcerēties, kad aizgājāt gulēt šajā laikā? Starp citu, vēla došanās gulēt ne tikai jums atņem zināmu porciju enerģijas, bet arī izsit no cilvēciskā bioritma. Cilvēkiem nav saistošs nakts dzīves veids, mēs nemākam redzēt tumsā! Bet paša bioritma un režīma pārkāpumi – viens no iemesliem slimīgas reakcijas pret laika apstākļiem attīstībai.
Saudzējiet spēkus!
Centieties izvairīties no konflikta situācijām. Sliktas prognozes dienās izvairieties no globālu un nopietnu jautājumu risināšanas un biznesa tikšanām. Ja meteoroloģiskais jūtīgums ir izteikts – nesēdieties pie stūres. Enerģijas saudzēšanas režīmā nerekomendē lietot dzērienus ar kofeīnu, alkoholu. Daudz spēka paņem dzīvnieku olbaltumvielu, taukaina ēdiena, asa, sāļa, cepta ēdiena uzsūkšana.
Atpūtieties dabā
Nelabvēlīgās dienas labāk pavadīt dabā. Tā vietā, lai gulētu mājās ar apņemtu barometru, slēpjoties aiz ķieģeļu sienām, dodieties uz mežu vai pie ūdens. Nekāds kondicionieris vai mitrinātājs – jonizētājs neaizstās meža gaisu – tas ir daudz bagātāks ar skābekli, fitoncīdiem. Atpūtai dabā ir nomierinoša iedarbība uz centrālo nervu sistēmu. Veicot eksperimentu ar vairāku cilvēku grupu, kuriem ir nosliece uz meteopātiju, viņus novietoja slēgtā telpā mākslīgi radot ērtus apstākļus. Otra cilvēku grupa devās atpūtā ārpus pilsētas. Ne viena, ne otra cilvēku grupa nezināja sinoptiķu prognozes, taču nelabvēlīgajās dienās to cilvēku, kas atradās dzīvoklī, pašsajūta pasliktinājās, neskatoties uz pilnīgu izolāciju no pasaules. Tajā pašā laikā, tie, kas atpūtās svaigā gaisā, jutās labāk.
Neaizmirstiet par zālēm
Ne jau mēs visi varam doties ārpus pilsētas atpūsties dabā, ja ir darba nedēļas vidus vai ļauties patīkamu fantāziju un priecīgu pārdzīvojumu pasaulei. Darba grafiks nepieļauj kavējumus, neieklausās mūsu sliktajā pašsajūtā, kā arī neņem vērā magnētiskās vētras.
Tikai nevajag krist izmisumā un kļūt par meteofobu, paniski baidoties no sliktiem laika apstākļiem. Atcerieties, ka praktiski visi nelabvēlīgie faktori pastiprina nervu sistēmas uzbudinājumu, palēninot kavēšanās procesus. Tieši tas ir iemesls mēnessērdzībai, nervozitātei pie stūres un nesavaldībai svarīgās sanāksmēs.
Nivelēt laika apstākļu ietekmi uz nervu sistēmu var ar parastu nomierinošu līdzekļu palīdzību (balderiānu, māteri, pojenes uzlējumu, korvalolu, glicerīnu un citiem). Nelabvēlīgajās dienās iesaka profilaksei lietot šos nomierinošos līdzekļus.
Atvieglot stāvokli var auksta duša, viegla vingrošana no rīta un dienas vidū.
Cilvēkiem ar hroniskām slimībām nelabvēlīgajās dienās vajag uzmanīgi attiekties pret savu pašsajūtu un sagatavot nepieciešamos medikamentus.
Parādoties pirmajām pazīmēm, obligāti iedzeriet zāles