Vīrietis kā laimes atribūts.

Sabiedrībā valda uzskats, ja sievietei nav vīra vai vienkārši pastāvīga partnera, tad viņas dzīve nav izdevusies, un viņu sāk aktīvi žēlot. Bet, ja šī pati sieviete sāk taisnoties, ka viņai vīrietis nemaz nav vajadzīgs, lai būtu laimīga, tad apkārtējie tūlīt pat sāks brīnīties, kā tad tā, cenšoties pārliecināt, ka dzīve bez vīrieša nemaz nav dzīve. Kleoo.lv mēģinās noskaidrot, vai vīrietis ir nozīmīgs atribūts sievietes laimei, vai ir priekšrocības … brīvām sievietēm un kā stāties pretī sabiedrības spiedienam, kas spītīgi uzstāj, lai katrai sievietei būtu „savs vīrietis”.

Vientuļa – tātad nelaimīga?

Pēc iedzīvotāju datiem uz 2002.gadu, vientuļo sieviešu skaits sasniedz 45% vecumā no 25 līdz 29 gadiem un 26,5% vecumā no 30-39gadiem. Tie ir milzīgi cipari.
Sanāk, ka gandrīz katra ceturtā sieviete pēc 30 gadiem ir vientuļa. Turklāt nezin kāpēc ir pieņemts domāt, ka, ja sieviete ir viena, tad viņai noteikti naktīs ir jāpieraud pilns spilvens, bet brīvdienās jāpiebur sev vīrietis. Bet patiesībā, ja paraugāmies, megapolisē dzīvo daudz neprecētu, vientuļu sieviešu, kuras jūtas patiesi laimīgas, un viņas justos vēl laimīgākas, ja nejustu sabiedrības spiedienu.
Jā, tagad ir 21. gadsimts, sievietes ir kļuvušas patstāvīgas, bet attieksme pret neprecētām sievietēm vienalga ir pārspīlēta, bet vīrieša neesamība gandrīz tiek pielīdzināta invaliditātei. Radinieki arī lej eļļu ugunī, regulāri piedāvājot iepazīstināt ar piemērotu kandidātu.
Tas viss nebūtu nekas, tikai sapratne par piemērotu kandidātu radiniekiem bieži vien ir pārspīlēta. Precētās draudzenes arī regulāri norāda, ka ir pienācis laiks iegādāties vīru un cenšas norādīt uz to, kur, pēc viņu domām, slēpjas problēma.
Rezultātā, ja jūs esat sevi realizējusi karjerā, mākslā, bet seksam jums ir ne tikai viens, bet vairāki mīļākie, jūs pilnīgi ticami jutīsieties pilnvērtīga, nevis nepareiza tikai tāpēc, ka jums blakus nav pastāvīgs vīrietis.
Vēl joprojām dzīvs ir stereotips, ka labāk „slikts”, bet savs. Lai tikai būtu.
Grozies, kā gribi, galvenā vientuļu sieviešu problēma ir sabiedrības attieksme. Amerikāņu pētnieki ir veikuši nozīmīgu pētījumu, kā sociālisms ietekmējis vientuļo sieviešu psihi. Izrādījās, ka lielākā daļa neprecēto sieviešu vecumā no 25 līdz 35 gadiem jūtas nepilnvērtīgas tikai apkārtējo uzskatu pēc. Bet sievietes pēc 35 gadiem ir jau daudz mierīgākas pret savu neprecētās sievietes statusu.br /> Iespējams, ka iemesls ir tas, ka ar vecumu nāk izpratne, ka visi cilvēki ir dažādi, un kopā ar šo izpratni – drosme būt savādākai, nekā visi. Cilvēki lielākoties nosoda neprecētās tāpēc, ka neprecētās izceļas no pārējo vidus ar citādību, ne jau tāpēc, ka kādam rūpētu cita cilvēka laime . Starp citu, sieviete bez vīrieša – ne vienmēr ir nelaimīga sieviete. Piemēram, Anglijā zinātnieki veikuši pētījumu, ka neprecētas sievietes ne tikai jūtas daudz laimīgākas par vīriešiem, bet viņām ir daudz stiprāka veselība.

Speciālista komentārs
Maija, praktizējoša psiholoģe - konsultante:
«Kā jebkura dzīva radība, mēs jau no dabas esam radīti tā, lai pēc sevis atstātu pēcnācējus (uzvedības psiholoģijā to dēvē par dzimtas turpinājuma instinktu). Tā ir beznosacījumu, iedzimta vajadzība. Un sieviete tīri neapzināti meklē labāko no bioloģiskā skata punkta vīrieti, lai turpinātu sevi veselos un aktīvos bērnos. Tāpēc, neatrodot piemērotu partneri, viņa var justies nepārliecinoši. Bet mēs jau sen esam pārauguši Cilvēku Priekšgājēju un ne jau velti saucamies Saprātīgais cilvēks. Vajag saprast, ka nepilnvērtības, nepareizuma izjūtas – tas ir tikai mūsu dzīvnieciskās, bioloģiskās daļas spiediens. Mēs varam būt laimīgas bez vīrieša. Kas attiecas uz sabiedrības spiedienu, tur arī ir iejaukta bioloģija. Populācijai vajag atražoties, tāpēc precētie, paši to neapzinoties, tiecas darīt tā, lai visi sekotu viņu piemēram un neapzināti manipulē ar citiem».

Negribu precēties! Par un pret.

Neskatoties uz to, ka mēs nepārtraukti izjūtam sabiedrības spiedienu, tomēr situācija jau ir uzlabojusies, nekā tas bija pirms 100 gadiem. Pirmkārt, sieviete pati var sevi apgādāt, viņai ir spējas uz radošu pašrealizāciju, bērnu arī var ieņemt un izaudzināt bez vīrieša. Lielākoties ir palikusi tikai viena prasība, kuru nevar apmierināt bez vīrieša palīdzības, - tā ir vēlme mīlēt un būt mīlētai. Bet, ja mīlestības nav, tad varbūt nav jēgas piekāpties sabiedrības uzskatam un precēties, tikai „lai būtu” vai, vadoties no radinieku padoma, meklēt kaut kādu vīru?
Bet pēc tam paciest viņu un nešķirties, arī tikai tāpēc, lai labi izskatītos sabiedrībā. Starp citu, arī brīvai sievietei ir daudz dažādu priekšrocību. Lūk, tikai daži no tiem:
To enerģiju, ko precētās dāmas tērē ģimenes sadzīvei, neprecētās var izmantot daudz interesantākai un noderīgākai nodarbei – piemēram, mākslā vai karjerā.
Jums ir brīva izvēle rīkoties ar savu laiku. Kā saka, «Gribu – ēdu halvu, gribu - barankas». Un nevajag vakaros skriet mājās, lai pagatavotu ēdienu nedēļai – šo laiku var iztērēt, lai aizietu uz teātri vai koncertu ar jaunu mīļāko.
Nu, kaut vai uz sporta zāli. Starp citu, ja var ticēt pētījumiem, tad precētajām sievietēm ir vairāk liekā svara, nekā tām, kurām nav pastāvīga partnera. Piemēram, Austrālijā tikai veikts liela mēroga pētījums, kas ilga 10 gadus un kurā piedalījās 6 tūkstoši sieviešu vecumā no 18 līdz 23 gadiem. Rezultātā noskaidrojās, ka tās sievietes, kas apprecējās un dzemdēja bērnu, 10 gados vidēji pieņēmās par 9 kilogramiem, tās, kuras vienkārši dzīvoja ar pastāvīgu partneri, - 6,75 kg, bet tās, kas dzīvoja vienas (tas neizslēdz mīļākos) - tikai 4,95 kg. Izskaidrojams tas, protams, ir ar neprecētas sievietes aktīvāku dzīves veidu.
Jums ir brīva izvēle rīkoties ar savu naudu.
Jums vienmēr ir izvēles brīvība – ja mīļākais pārstāj jūs apmierināt, vienmēr var atrast citu.
Francijā tika veikts pētījums, kur piedalījās 200 precētas un 200 neprecētas (turklāt viņām nav obligāti jābūt vientuļām) sievietes, rezultātā noskaidrojās, ka neprecētās sievietes divas reizes vairāk nodarbojas ar seksu un tikai 5% no viņām ir problēmas ar orgasmu, kamēr starp precētajām katrai trešajai.
Kaut kādā veidā neprecētās ir psihiski veselākas, nekā tās sievietes, kas katru dienu strīdas ar saviem vīriem, un neprecētās necieš no populārās vīriešu vidū problēmas „vientulība divatā”. br /> Runājot par laulības dzīves nepilnībām, var atsaukt atmiņā kādu epizodi:
«Satiekam meiteni, kas neilgi pirms tam strādājusi par mājkalpotāju.
- Kā es nožēloju, ka aizgāju, - nopūšas meitene.
- Jūs neesat apmierināta ar savu jauno darbu?
- Ļoti!
- Jums daudz darāmā?
- Mazliet vairāk, nekā bija pie jums.
- Bet jūs taču labi nopelnāt?
- Ko jūs! Gandrīz neko.
- Neticami! Bet atvaļinājums?
- Nekāda atvaļinājuma.
- Pie kā gan jūs strādājat?
- Es nestrādāju. Es apprecējos».

Sabiedrības viedoklis: kā nostāties pretī?

Galvenā problēma, ar kuru saskaras brīvās sievietes (mēs tomēr uzstājam uz šo terminu, runājot par sievietēm, kuras nav laulībā) – ir sabiedrības spiediens. Pretoties tam vajag, kaut gan tas ir grūti. Piemēram, pagājušajā gadā presē tika rakstīts par meiteni Čeņ Vei no Taivānas, kura, protestējot pret sabiedrības stereotipu „salaulājās”... pati ar sevi. Protams, tas ir ekstremāls problēmas risinājuma veids, un arī apkārtējos tas var izsaukt neviennozīmīgu reakciju, tāpēc labāk rīkoties saprātīgāk.
Tātad, ko darīt,ja jūs saprotat, ka esat pilnībā laimīga bez vīrieša, bet apkārtējie spītīgi uzskata, ka tas tā nav?
Nestrīdieties ar tiem, kas uzskata, ka jums steidzami jāmainās atbilstoši sabiedrībā izveidotajiem standartiem. Iesaistoties strīdā, jūs liekat saprast, ka jums šī tēma ir interesanta un jums patiešām ir problēmas ar vīriešiem. Nedodiet iemeslu.
Uz jautājumu par precībām vai vīriešiem atbildiet īsi un konkrēti. Dažkārt iesaka uzdot pretjautājumu: «Bet, kas? Vai jums zināms kāds piemērots kandidāts?»
Ja tie ir gadījuma paziņas, kuri turklāt ir devuši sev tādas tiesības uzdot jums tādus personiskus jautājumus, tad nekas arī jums netraucē samelot un pateikt, ka esat precējusies un jums ir septiņi bērni. Un pajautāt: «Kā? Jums ir tikai viens bērns?»
Nedodiet iemeslu uzskatīt sevi par nepilnvērtīgu – nežēlojieties, ka jums ir slikti bez vīrieša, neļaujiet sevi žēlot.
Izmainiet kontaktpersonu loku. Nav jēgas pulcēt ap sevi tos, kas uzskata, ka jūs esat nepilnvērtīga. Vienmēr atradīsies cilvēki, kas pieņems jūs tādu, kāda esat.

Speciālista komentārs.
Maija, praktizējoša psiholoģe-konsultante:
«Viss sākas ar mīlestību pret sevi un pašcieņu. Kāpēc jūs nevar pārliecināt, ka ēdiens, kuru nemīlat, ir garšīgs vai, ka jums jānēsā apģērbs, kas jums nemaz nepatīk? Tāpēc, ka jūs par to esat pārliecināta un esat pārliecināta savā ēdiena un apģērba izvēlē. Bet te sanāk, ka jūs neesat pārliecināta dzīvot tā, kā gribat un domāt tā, kā domājat! Mēģināsim palūkoties uz laulībām tā, kā mēs raugāmies uz šķīvi ar putru. Mēs esam izauguši un varam pateikt sev: «Esmu pieaugusi patstāvīga sieviete un pati izlemju, ko man ēst ». Bet, ja to pašu pateiktu tagad tikai par vīriešiem? «Man ir tiesības pašai izlemt, precēties vai nē!» Uzklausot kārtējo padomu, vari vienkārši pati sev pateikt un apkārtesošajiem: «Paldies, bet es negribu auzu putru. Un precēties arī negribu».

Laime – tā nav kāda vai kaut kā esība vai neesamība. Tās ir iekšējas izjūtas, un lai tās sasniegtu, nav obligāti jāprecas vai jāiegādājas vīrietis.
Te viss ir atkarīgs no cilvēka – vari būt precēta ar bagātu un ietekmīgu vīrieti un raudāt katru dienu, bet vari būt viena, dzīvot komunālajā dzīvoklī, nodarboties ar tīkamu lietu un būt absolūti laimīga.
Laime – tas ir tad, kad dzīvo pilniem spēkiem, elpo pilnām krūtīm, un vīrietis vajadzīgs tikai, lai ar šo laimi dalītos.