Tur, kur atrod bērnus...

Par ko es runāju? Protams, par kāpostiem! Par ko jūs padomājāt? Par mūsu veco zināmo kāpostu.
Bet, vai tas mums ir tik labi pazīstams? Cik kāpostu šķirnes jūs varat nosaukt? Ziedkāposts, Briseles kāposts, kolrābis, brokolis, sarkanais kāposts, baltais kāposts, dekoratīvais kāposts, ķīniešu kāposts …
Un cik daudz ne dārzeņu saistīts ar kāpostu? Gan bērnus tajos atrod, gan naudu dēvē par kāpostu. Atcerieties stāstu, kuru filmā „Maskava asarām netic” Goša (viņš arī Goga) stāsta Aleksandrai? Par monarhu, kas aiziet no lietām un velta savu dzīvi kāpostu audzēšanai?
Saka, nekas nav nejauši. Un ne jau velti cilvēki visu laiku izjūt nemanāmu saikni ar kāpostu. Šis dārzenis – ir patiess cilvēka draugs. Tagad mēs to pierādīsim. Sākumā – mazliet leģendas.
Saskaņā ar kādu nostāstu, baltās uguns spļāvējs Jupiters, cenšoties izskaidrot divus pretējus orākula domu graudus, no briesmīgā pārdzīvojuma nosvīda. Daži lieli pilieni no dievu tēva pieres noritēja uz zemes. No šiem pilieniem arī izauga kāposts. Diemžēl, leģenda klusē, kur tieši šīs sviedru lāses noritēja. Tāpēc daudzas tautas līdz pat šai dienai strīdas, kurai ir tiesības dēvēt sevi par kāpostu dzimteni. Vēsture nevar palīdzēt šajā jautājumā: kāposts tiek pieminēts tekstos sākot ar seno romiešu vēstījumiem, bet tieši kādus kāpostus audzēja cēlsirdīgie priekšteči, tekstos netiek precizēts.
Kāpostgalviņas sāka lietot uzturā jau agrajos viduslaikos un no tā laika kāposta popularitāte ir tikai augusi: paraugieties uz gleznotāju audekliem tajā laikmetā: ja gleznā ir attēlots galds vai grozs ar zaļumiem, to vidū noteikti ieraudzīsiet arī kāpostu.
Ziedkāposts, pēc liecībām, nāk no Ķīnas, bet, neraugoties uz strīdiem, tiek uzskatīts, ka lielākā daļa kultūraugu nāk no Vidusjūras un Ķīnas. Paši senākie – lapu, arī ziedkāposti, kolrābis, ķīniešu un pekiniešu kāposti.

Kāpostu fakti:

Eksistē vēsturiskas liecības, ka spartiešu likumdevējs Likurgs, sadusmojies uz laikabiedru pārmērīgo vīna lietošanu, pavēlēja izrakt visus vīnogulājus un tā vietā iestādīt kāpostus. Kaut kas līdzīgs padomju laika sausajam likumam, vai ne?
Senajā Romā kāposts tika uzskatīts par pirmo augu starp dārza kultūraugiem. Par kāpostu audzēšanu savos traktātos rakstīja tādi filozofi kā Katons un Plīnijs. Uzskata, ka vārds „kāposts” nāk no seno romiešu vārda „caput”, kas tulkojumā nozīmē „galva”. Latvijā kāposti aizņem 30% no visiem dārzeņu sējumiem. Mēs apēdam kāpostu 7 reizes vairāk nekā, piemēram, amerikāņi. Skābie kāposti, ņemot vērā to, ka tie labi uzglabājas, bija, iespējams, viens no pirmajiem vitaminizētajiem produktiem, kurus ņēma līdzi jūrnieki, dodoties tālajos ceļojumos. Džeims Kuks, kas atklāja Havajas salas, šo veiksmi saista tieši ar skābiem kāpostiem – to ikdienas porcija glāba jūrniekus no cinga.
Krievijā kāposti tika gatavoti lielos daudzumos. To griešanai katrā mājā bija īpaša mulda, kas tika izmantota šim nolūkam. Katrā muldā iekāpa 10 - 14 sievietes – tik lielas tās bija. Mēs redzam, ka kāposts bez cīņas ir iekarojis gadsimtus un kontinentus. Tam padevās bez cīņas.
Kāpēc gan šis dārzenis ir tik labs? Kāpostu argumenti:
Kāpostu ķīmiskais sastāvs ir unikāls: satur daudz ūdens, šķiedrvielas un mazliet cukura.
Kāposts satur cieti, pektīnvielas un daudz dažādu skābju: ābolu, citronu, dzintara, skābeņu. Runājot par olbaltumvielām, kāposts ierindojas otrajā vietā pēc spinātiem (galviņkāposti satur mazāk olbaltumvielu, nekā citi, mazāk izplatītie kāposti – Briseles, lapu, brokoļi)
Pēc C vitamīna daudzuma kāposts apdzen apelsīnu, pēc A, B B1;, K, PP un U vitamīniem ir līdzvērtīgs citronam, bet kalcija tajā ir vairāk nekā pienā. Tāpat kāpostā ir daudz riboflavīna, niacīna (nikotīnskābes), РР vitamīna, pantotenskābes (В3 vitamīns), filohinons (K vitamīns).
Neaizmirstiet tam visam pieplusot kāliju, cinku, magniju un marganecu, varu, dzelzi, fosforu, hloru, jodu, tiamīnu, riboflavīnu, karotīnu – tas viss ir šajā dārzenī.
Kāposta enerģētiskā vērtība ir vienkārši smieklīga: 100 g zaļa kāposta satur 24 kkal, vārīts – 15 kkal. Dietologi rekomendē ēdienus, kas pagatavoti no zaļa kāposta, lai mazinātu holesterīna līmeni un stiprinātu asinsvadu sieniņas, sirds slimību gadījumos, arī lai stimulētu zarnu trakta un nieru darbību. Galviņkāpostā esošais U vitamīns ārstē čūlas, vātis.
Kāpostu lapas ir lielisks antiseptiķis, to var izmantot ievainojumiem, grieztām brūcēm, asiņošanas vai kukaiņu kodumiem. Ja jau esam sākuši runāt par kāposta labo ietekmi cilvēka organismam, atcerēsimies priekštečus.
Pēc Pitagora teiktā, "kāposts ir dārzenis, kas uzmundrina un padara priecīgu, nomierina satrauktu prātu un dvēseli".
Senie grieķi un romieši kāpostu augstu vērtēja, uzskatot to par zālēm, kas ārstē praktiski visas kaites, tai skaitā galvas sāpes, kurlumu, bezmiegu un daudzas citas iekšējas saslimšanas.
Nedrīkst nepieminēt arī no paaudzes uz paaudzi nodoto leģendu par to, ka, daudz ēdot kāpostu, palielinās krūtis. Lai cik salds arī nebūtu šis vienīgais patiesi nevainīgais paņēmiens palielināt krūtis, mūsdienu zinātne saka, ka kāpostam gan ir šādas īpašības, bet …ja gribat palielināt krūtis tādā veidā, jums būtu jāēd kāposts no rīta līdz vakaram.
Noslēgumā pieminēsim vēl kādu apbrīnojamu argumentu par labu kāpostam:
labvēlīgās kāposta sulas iespējas:

Briseles kāposta sula, kas samaisīta ar burkānu, salātu un pupiņu pākšu sulu normalizē aizkuņģa dziedzera funkciju. Pierādīts, ka šādas sulas labi palīdz cukura diabēta gadījumā. Bet, ņemiet vērā, ka atveseļošanās efektu var panākt, izslēdzot no diētas visas koncentrētās cietes un cukuru, tāpat tiek sekmēta regulāra zarnu trakta no šlakvielām attīrīšanās.

Galviņkāpostu sula ir pazīstama tautas medicīnā pirmkārt jau tāpēc, ka ar to ir izdevies ārstēt divpadsmitpirkstu zarnas čūlu. Kāpostu sula ir lielisks attīrīšanās līdzeklis (pateicoties tam, ka kāpostā ir noteiktas ķīmiskās vielas). Tā palīdz atbrīvoties arī no liekā svara. Vienīgā nianse: ja pēc kāpostu sulas lietošanas jūtat diskomfortu, visticamāk zarnu trakts ir nosprostots ar toksīniem. Šādos gadījumos, pirms sākat lietot kāpostu sulu, vajadzētu attīrīt zarnu traktu. Tam rekomendē trīs dienas lietot burkānu sulu vai tās maisījumu ar spinātu sulu un veikt attīrošo klizmu.

Ar parodontozi, smaganu slimībām un C vitamīna deficītu palīdzēs cīnīties kāpostu un burkānu sula.

Kāpostu sula ir ļoti efektīva arī iekaisumu, tūsku ārstēšanai. Arī labs līdzeklis aizcietējumu gadījumos.

Tā kā zarnu trakta stāvoklis ietekmē ādas stāvokli, tad, lai uzlabotu ādas stāvokli, arī vajadzētu dzert kāpostu sulu. Tikai neuzlabojiet tās garšu, pievienojot sāli, jo tad jūs iznīcināsiet gan kāpostu sulas ārstnieciskās īpašības, gan nodarīsiet kaitējumu organismam.

Kāposts kulinārijā

Pats galvenais, gatavojot kāpostu – saglabāt tā visas labās īpašības. Ja jums svarīga nevis garša, bet labums, lietojiet zaļu kāpostu – pat pie minimālas sagataves zināma daļa labo vielu tiek iznīcināta. Gadījumos, kad gribas pagatavot ne tikai derīgu, bet arī gardu ēdienu, ņemiet vērā, ka pareizi kāposts tiek vārīts tad, kad tas nonāk minimālā saskarsmē ar skābekli. Tad galviņkāposts pietiekami labi saglabā C vitamīnu, bet tā daļa nonāk novārījumā.
No ķīniešu kāposta gatavo salātus, zupas, ragū, arī sautētus dārzeņus.
Skābie kāposti, protams, ir lieliska uzkoda, lieliska garnitūra gaļas ēdieniem un pīrāgu sastāvdaļa. Starp citu, par labākajiem skābēšanai tiek uzskatīti vēlīnie kāposti, jo satur maz cukura, radot labus nosacījumus intensīvai pienskābes rūgšanai.
Savojas kāposts, pateicoties savām garšas īpatnībām un uzturvērtību, ir plaši izplatīts Rietumeiropā. Tur to var atrast izmeklētu restorānu ēdienkartē, mājas virtuvē tiek izmantots, gatavojot dažādus dārzeņu ēdienus: salātus, suflē, kāpostu tīteņus, zupas, pankūkas. Skābēšanai neizmanto.

Ko dara kāposts kosmetoloģijā?

Ļoti daudz! Gan balina, gan attīra, gan nostiepj, gan mīkstina.
Kombinētai ādai lieliski palīdz maska – krēms ar kāpostu: kāpostu putriņu samaisiet ar mitrinošu krēmu, atstājiet uz 15-20 minūtēm, pēc tam noņemiet ar neasu naža galu, kā špakteli. Pēc maskas-krēma nevajag mazgāt seju. Ja āda ir sausa, var uzklāt plānā kārtiņā krēmu, bet labāk – izmantot toniku.
Var pagatavot dūņu masku ar kāpostu, tā balinās un atsvaidzinās seju, pabaros ar vitamīniem un mikroelementiem. (speciālos kosmētiskos mālus var nopirkt aptiekās, salonos un interneta veikalos). Ņemiet 20 gramus sausu mālu, 1 kāposta lapu, 1/2 glāzi piena, 1 olas dzeltenumu, 1 tējkaroti medus. Pienu uzsildiet un uzlejiet uz kāposta lapas. Kad kāposts kļuvis mīksts, pagatavojiet no tās putriņu, pievienojiet sakultu dzeltenumu, medu un sausus mālus. Visu uzmanīgi samaisiet un lieciet masku uz attīrītas sejas ādas un atstājiet uz 20 minūtēm. Noskalojiet ar siltu ūdeni, pēc tam aukstu. Nosusiniet sejas ādu ar mīkstu dvieli.
Ziemā, īpaši pēc pastaigām, aktuālas ir sildošās maskas. Tāda ir maska no kāposta un piena. Paņemiet divas kāposta lapas un vāriet pusglāzē piena līdz tās kļūst mīkstas. Atdzesējiet, samaisiet un iegūto masu uzlieciet uz sejas uz 15 minūtēm.
Sausai, atūdeņotai ādai ar pigmenta plankumiem: notīriet sejas ādu ar smiltsērkšķu, olīvu vai kukurūzas eļļu, pēc tam pagatavojiet karstu mitru sodas kompresi (1 tējkarote sodas uz 1 litru karsta ūdens), pēc tam uz 10-15 minūtēm uzklājiet galviņkāposta putriņas masku.
Rūpējoties par taukainu ādu labāk izmantot skābos kāpostus. Izmērcētas lapas plānā kārtiņā uzklājiet uz sejas, apsedziet ar salveti un atstājiet uz 25-30 minūtēm. Noņemiet masku, nomazgājiet ar aukstu ūdeni, uzklājiet uz sejas barojošu krēmu. Ja tādas maskas klāsiet reizi nedēļā, kāposts jums neļaus novecot. Āda kļūs mīksta, izlīdzināsies, iegūs skaistu krāsu.
Skābi kāposti – lielisks pīlings! Uzklājiet uz attīrītas sejas ādas smalki sagrieztus skābētus kāpostus vai notīriet seju ar to sulu. Pēc 15 minūtēm nomazgājiet un obligāti sasmērējiet ādu ar krēmu.
Matiem arī kāposts var palīdzēt. Matu stiprināšanai, spīdumam, regulāri ierīvējiet galvas ādā sulu, kas pagatavota no kāpostu, citronu un spinātu sulas.
Lūk, kāds tas kāposts – dārzeņu karalis. Ne jau laikam velti tas pats iepriekš pieminētais monarhs pievērsās kāpostu audzēšanai. Atcerieties, kā brīnījās par tādu lēmumu viņa tuvu esošie? Bet viņš tikai sajūsminājās: „Lūk, kādi man kāposti izauguši!”