Neauglība: kas vainīgs un ko darīt?

Neauglība ir viena no aktuālākajām problēmām mūsdienu medicīnā. Nespēja ieņemt bērnu ir 15-20% laulāto pāru. Saskaņā ar medicīniskajiem atzinumiem laulība tiek uzskatīta par neauglīgu, ja grūtniecība neiestājas gada laikā, regulāri dzīvojot dzimumdzīvi (ne retāk kā 4 reizes mēnesī), neizmantojot kontraceptīvos līdzekļus. Ko darīt, ja laulātajiem nesanāk ieņemt bērnu? Ar ko sākt izmeklēšanu? Par to Kleoo.lv stāsta ārsts-ginekologs.

Vīrieša neauglība

40-50% gadījumos neauglība laulībā ir saistīta ar vīrieša reproduktīvās funkcijas traucējumiem, tāpēc apskati vienmēr vajag sākt ar spermogrammu! Spermogrammā nosaka:

spermas apjomu (norma ir vairāk kā 1 ml),

kopējo spermatozoīdu skaitu (1 ml - vairāk kā 20 milj.),

aktīvi-kustīgo un normālo pēc uzbūves spermatozoīdu skaitu (ne mazāk kā 50%),

leikocītu daudzumu (0-1 redzes laukā).

Pēdējā laikā uzskaitot "vīriešu " neauglības imūnā faktora pieaugošo lomu, iesaka ikdienišķā skrīninga vietā veikt paplašināto spermogrammu, kas iekļauj MAR-testu (jauktais antiglobulīna tests, mixed antiglobulin reaction) uz antispermālo antivielu daudzumu (АСАТ). Šīs antivielas nosedz spermatozoīdus, pazeminot to dzīvotspēju un kustīgumu. Paplašinātās spermogrammas novirzes gadījumā tiek veikta padziļinātā izmeklēšana, lai noteiktu iemeslu spermatoģenēzes traucējumiem (spermas morfoloģiskā un bakterioloģiskā analīze, asinsizmeklēšana infekciju, hormonu noteikšana u.tml.). Andrologs un urologs veic vīrieša izmeklēšanu un ārstēšanu.

Endokrīnā neauglība

Nākamajā posmā sievietei jāizpēta endokrīnās patoloģijas iespēju, kas ir otrais biežākais iemesls neauglībai (30%). Nepieciešams veikt šādas procedūras:

ultraskaņas izmeklēšanu mazā iegurņa orgāniem. Tā palīdz novērtēt olnīcu funkciju: dominējošā folikula daudzumu, dzelteno ķermenīšu, notikušās ovulācijas liecinieki;

rektālās temperatūras mērīšana 3-6 mēnešu laikā. Tā dod papildus informāciju par regulācijas endokrīnajiem traucējumiem;

hormonālā izmeklēšana: luteinizirējošā hormona ( LG), folikulostimulējošo (FSG), prolaktīna, estradiola (E2), testosterona, progesterona, kortizola, 17-oksiprogesterona, dehidroepiandrosterona TTG, T3, T4 koncentrācijas asins plazmā noteikšana.

Diezgan bieži iemesli endokrīnajai neauglībai ir:

"polikistozo olnīcu sindroms" - tā ir dishormonāla saslimšana, cieša apvalka izveidošanās ap olnīcām, kas traucē olšūnu izvadi (ovulāciju). Tam raksturīga menstruāciju neesamība (amenoreja) vai retas un neregulāras menstruācijas, pārmērīga matiņu augšana uz ķermeņa, aptaukošanās. Ultraskaņas izmeklēšanā tiek veikta divpusēja olnīcu palielināšana par 2-6 reizēm, salīdzinot ar normu. Asinīs ir paaugstināts daudzums LG, normāls vai paaugstināts FSG līmenis, samērīguma starp LG un FSG palielināšanās, normāls vai pazemināts estradiola līmenis. Ārstēšana ir individuāla un tiek veikta vai nu ar hormonālo terapiju (estrogēn-hestagēnie preparāti, ovulācijas stimulatori) vai tiek veikta operatīva iejaukšanās: klīniskā rezekcija vai olnīcu kauterizācija.

"luteīnās fāzes nepietiekamība", kas tiek diagnosticēta, mērot bazālo temperatūru un hormonālo profilu. Dotā traucējuma ārstēšana ir hormonāla.

olnīcu nepietiekamība(rezistentu olnīcu sindroms), kuru rezultātā estrogēni olnīcās neproducējas; honadotropīnu līmenis paaugstinās un rodas amenoreja. Mūsdienās vēl joprojām šī neauglības forma ir bezperspektīva.

hiperprolaktinēmija (augsts prolaktīna līmenis asinīs). Lai noteiktu ārstēšanas taktiku šādos gadījumos, jāveic spārnkaula datortomogrāfiju. Hiperprolakinēmijas iemesli var būt: 1) mikroadenoma hipofīze, (ārstēšana tiek veikta uzmanīgā akušera-ginekologa, neiroķirurga un okulista kontrolē); 2) makroadenoma hipofīze, kuras gadījumā piedāvā operatīvo iejaukšanos vai radioterapijas veikšanu; 3) funkcionālie traucējumi.

Olvadu neauglība

Turpmāk vajag pētīt olvadu-peritoneālo neauglības iespējamību, kas izpaužas kā bloķētu olvadu necaurlaidība. Pamatiemesli:

iekaisumi dzimumorgānos,

iekšējās dzemdes manipulācijas (aborti, spirāles ievietošana u.c.)

iepriekšējās ārpusdzemdes grūtniecības.


Infekciozais skrīnings - izmeklējot pāri, neauglības gadījumā nepieciešams iekļaut:

vaginālo uztriepi ar floru, kas palīdz novērtēt iekaisuma iespējas, kā arī atklāt ierosinātājus (trihomonada, kandida, gonokoks);

izmeklēšana hlamīdiju, ureaplazmu, mikoplazmu, parasto herpes vīrusu, citomegalovīrusu gadījumā ar imunofermentālo analīzi vai PCR diagnostiku (polimerāzes ķēdes reakciju).

Pie standarta ultraskaņas izmeklēšanas diezgan grūti diagnosticēt pašas tapas. Tikai savienojumā ar speciālām ultraskaņas izmeklēšanas metodēm iespējams atklāt līmēšanās procesa pazīmes: anatomiskas izmaiņas iekšējos dzimumorgānos, to kontūru palielināšanos. Mūsdienās ir pieejamas plašas ultraskaņas izmeklēšanas modifikācijas: ehogisterosalpingoskopija, fertiloskopija, kas ir plašas informācijas neinvazīva metode olvadu neuglības ārstēšanas praksē. Hysterosalpingogrāfija ar mērķi atjaunot olvadu caurlaidību mūsdienās praktiski vairs netiek izmantota zemās efektivitātes un paaugstināta riska sarežģījumu rašanās dēļ.

Pamatdiagnosticējošā metode olvadu necaurlaidības diagnosticēšanai ir laparoskopija, kura ļauj noteikt tapu lokalizāciju un veikt to sadalīšanu. Reproduktīvās funkcijas atjaunošanās notiek 25-45% gadījumos. Līmēšanās procesa mazajā iegurnī ārstēšana tikai ar konservatīvām metodēm tiek uzskatīta par novecojušu neefektivitātes dēļ!

Endometrioze un olvadu neauglība

Viens no daļējiem neauglības iemesliem ir ārējā endometrioze. Tie ir olvadu saaugumi. Endometriozes gadījumā dzemdes gļotādas šūnas no dzemdes dobuma nokļūst citos orgānos vēdera dobumā un piestiprinās pie tiem, piemēram, pie olnīcām, dzemdes ārējās virsmas, urīnpūšļa. Diagnostika pamatojas uz ultraskaņas izmeklēšanu un specifiskā onkomarķera СА-125 palīdzību, kas paaugstinās endometriozes gadījumā. Laparoskopijas laikā var ieraudzīt gan endometriozes perēkļus, gan sākt ārstēšanu - to termisko destrukciju. Otrajā etapā nepieciešama hormonālā ārstēšana 6 mēnešu garumā. Pēc ārstēšanas kursa beigām grūtniecība iestājas 52-73% sieviešu, lielākoties pirmajos 6-8 mēnešos.

Dzemdes mioma nepieciešama kompleksa ultraskaņas, hidrosonogrāfijas, histeroskopijas, KT izmeklēšana, lai pielietotu kādu no ārstēšanas metodēm:

laproskopija submukoza mezgla miomektomijai (izņemšanai),

Histeroskopija,

dzemdes artēriju embolizācija, kuras laikā artērijās, kas baro dzemdi un dzemdes miomu, ievada speciālu vielu (embolizatu), kas pilnībā bloķē dzemdes asinsriti, miomatozes cilpas mazinās un pēc tam tiek izvadītas pa dzemdes kanālu.

Tautas līdzekļi (kalnu dzemde, peonijas sakne) ir neеfektīvi dzemdes miomas ārstēšanā. Retos pozitīvos rezultātus var izskaidrot ar placebo rezultātu.

Neattīstītas, neesošas vai pēc ķirurģiskas dzemdes izņemšanas (tā saucamā pilnīgā neauglība) tiek rekomendēta programma "surogātmāte". Šajā gadījumā tiek izmantotas neuglīgā pāra olšūnas un sperma. Iegūtie embrioni tiek ievietoti veselas sievietes dzemdē.

Partneru nesaderība

Daudzos gadījumos sievietei ir pārmērīga imūnās sistēmas aktivitāte, kuras rezultātā izstrādājas antispermālās antivielas, kas traucē spermatozoīdu kustību. Partnera spermatozoīdi tiek uztverti kā sveši un tiek iznīcināti. Tādos apstākļos ieņemt bērnu ir ļoti grūti. Lai noskaidrotu saderību nepieciešams veikt testu, noskaidrojot spermatozoīdu kustību ( Šuvarska, Kurtsroka-Millera, Krēmera tests), kā arī analīzes antispermālo antivielu noteikšanai dzemdes kanālos ( MAR-tests).

Pati mūsdienīgākā metode dažādu neauglības veidu ārstēšanā, tajā skaitā – pie partneru nesaderības, ir mākslīgā apaugļošana:

apaugļošana mēģenē (in vitro) sievietes olšūnas vai donormātes olšūnas un vīra spermas vai donora spermas vēlāka pārnešana embrionu veidā mātes dzemdē (ekstrakorporālā apaugļošana - EKO);

spermatozoīda ievadīšana olšūnā ar mikroķirurģisko instrumentu in vitro ar vēlāku embriona pārnešanu mātes dzemdē (intracitoplazmatiskā spermatozoīdu injekcija)

Ekstrakorporālās apaugļošanas efektivitāte pasaulē ir 30-40%.

Psiholoģiskā neauglība

Dažreiz kā neauglības iemesls ir psiholoģiskais faktors, kad stress vai agrāk pārciestās emocionālās traumas izsauc sievietē apzinātu vai neapzinātu nevēlēšanos ieņemt bērnu. Ārsti iedala tādas sievietes trīs grupās:

pie pirmās attiecas sievietes ar vāju psiholoģisko bloku, viņām pietiek, lai ieņemtu bērnu, sakārtot attiecības ģimenē un iegūt psiholoģisko mieru;

otrajā grupā ietilpst skaistā dzimuma pārstāves ar noturīgāku bloku, kas provocēts ar dažādām stresa situācijām ģimenē, darbā (“karjeras neauglība”);

trešajā grupā iekļautas sievietes, kuras tiek dēvētas par spītīgajām, jo tas saistīts ar psiholoģiskajām bailēm. Piemēram, bailes no dzemdībām, bailes, ka mainīsies ārējais izskats; dažreiz grūtniecības iestāšanos traucē atmiņas par iepriekšējiem abortiem, sāpīgām dzemdībām.

Lai noņemtu šāda veida blokus, jāvēršas pie psihologa. Jebkurā gadījumā, sievietēm, kuras ilgi nevar ieņemt bērnu, iesaka problēmu neaktualizēt un kaut kādu laiku atstāt neveiksmīgos mēģinājumus ieņemt bērnu, atbrīvoties un dzīvot savam priekam. Daudziem problēma atrisināsies pati!

Olga Pankova,
ārsts-ginekologs