8 disciplīnas kļūdas

Mazie meli

Ikviens no vecākiem ir izmantojis, kādus mazus melus, lai bērnu pierunātu darīt lietas, ko viņš nevēlas. Piemēram, doties pie auklītes. Tad tiek piesaukti tēli un vietas, kas bērnam nav pa prātam un, protams, auklīte ir laba alternatīva, bērns ar prieku dodas uz turieni. Kāda mamma savai meitai norādīja, ka, ja viņa nedosies pie auklītes, viņai būs jāiet uz dienas centru, kas atrodas blakus mājā un ko vada alu cilvēks. Meita ļoti nobijās un vēlāk auklīti tirdīja ar jautājumiem par šo centru, lieki piebilst, ka auklīte par to neko nezināja un mammai vajadzēja atzīties, ka viņa ir mānījusies.

Labāka izvēle ir teikt tomēr patiesību un izmantot salīdzinājumus. Piemēram, mamma var teikt, ka arī viņai dažreiz negribas iet uz darbu un pelnīt naudiņu, bet viņa tomēr saņemas un to dara. Šāds piemērs var likt bērnam aizdomāties. Tā soli pa solim jūs varat meklēt kopīgu valodu un turpmāk iztikt bez meliem.

Izvairies no atbildības

Vai nav gadījies, ka tad, kad aizejat ciemos pie draugiem un bērni spēlējas, viņiem rodas nesaskaņas. Bērniem ir ierasts nedalīties ar savām mantām. Šādā brīdī, varbūt mājas saimniece pagriezīsies un pateiks, lai bērni spēlējas godīgi un dalās ar mantām, bet tiklīdz mammas turpinās sarunas, situācija atkārtosies.

Labāk šādos gadījumos bērnam parādīt, kā šādas situācijas var beigties. Piemēram, ja bērns smilšu kastē mētājas ar smiltīm un viņš nerimstas, labāk iet uz mājām. Nākošajā reizē, ja šāda situācija atkārtosies, varēsi savam bērnam atgādināt, kā beidzās pagājušajā reize. Bērns aizdomāsies, jo mājās jau viņš nevēlēsies iet.

Labais tētis vai mamma

Ne vienmēr vecāki saskaņo savā starpā audzināšanas metodes. Nereti gadās, kad mamma kaut ko aizliedz, bet vēlāk tētis tik un tā atļauj. Ieteicams šādā situācijā vienoties par vienu audzināšanas modeli un vienādu viedokli, arī bērns jutīsies labāk. Un nebūs sliktās mammas vai labā tēta.

„Kukuļošana” pārāk bieži

Vai nav tā, ka izmanto saldumus, lai bērns pārtrauktu kādas nevēlamas darbības? Piemēram, šokolādi par to, lai pabeigtu vakariņas vai čipsus, ja bērns pārstās niķoties veikalā. Šādas situācijas ir neskaitāmas. Tā rodas pieradums un bērns ik reizi pie vakariņām pieprasa arī gabaliņu šokolādes.

Labāk izvēlēties citu stratēģiju. Ja vēlies, lai meita pie vecmāmiņas uzvedas labi, tad nav jāsaka: „Ja Tu labi uzvedīsies pie vecmāmiņas, es tev nopirkšu konfektes”, tā vietā vari meitu uzmundrināt : „Es esmu vai būšu ļoti lepna, ja pie vecmammas uzvedīsies ļoti labi”.

Un situācijās, kad bērns izdarījis, ko neatļautu, labāk pateikt, ka mamma vai tētis ir ļoti bēdīgi, ka kāda lieta saplēsta vai kādam nodarīts pāri. Jā, bērns jutīsies ļoti slikti, bet tikai tā viņš varēs aizdomāties par izdarīto.

Nepārkāpiet paši savus uzstādītos likumus

Vecāki bērniem uzstāda dažādus noteikumus, piemēram, nespēlēties ar telefonu vai nespēlēt datorspēles, bet vai paši vecāki to nedara? Ja esat savam bērnam noteikuši, ka mīkstās mantas nedrīkst mētāt, tad arī pašiem kārtojot māju šis likums ir jāievēro.

Iespējams pašiem ievērojot bērnam noteiktos likumus, jūs pamanīsiet, ka daži no tiem ir lieki!

Kontroles zaudēšana

Rūpes par kustīgu bērnu visas dienas garumā prasa daudz pacietības un izdomas. Un ne vienmēr tas ir iespējams, un mēs mēdzam zaudēt kontroli.

Labs veids, kā izvairīties no šīm situācijām, ir dot laiku sev un arī bērnam. Aiziet uz citu istabu un ievilkt dziļi elpu. Protams, jāpārliecinās, ka bērns paliekot istabā viens, ir drošībā. Ja tas nav iespējams, abi aizejiet uz citu telpu, nereti arī vides maiņa palīdz nomierināties. Ja blakus ir draugi vai vīrs, paskaidro, ka tev ir nepieciešams laiks, lai nomierinātos!

Pārāk ilgs laiks

Vai esi brauksi ar savu mazuli mašīnā, kad pilsēta ir vienos sastrēgumos? Bērns ir nemierīgs, dīdās un mēģina izkļūt no sēdeklīša. Ja pēc neskaitāmām dziedāšanas reizēm bērns nav nomierinājies, tad atkal Tu ķeries klāt draudiem, piemēram, ja Tu tagad nenomierināsies, es vakarā Tev nelasīšu priekšā pasaku. Tomēr šādi draudi neiedarbojās, jo līdz gulētiešanai vēl bija ilgs laiks priekšā.  

Kļūda, sakot, ka vakarā netiks lasīta pasaka, ir faktā, ka tas ir pārāk ilgs laika posms. Bērna atmiņa nav tik gara un noturīga, lai atcerētos visu precīzi. Tāpēc, ja bērni nevar sadalīt mantiņas, nav jēgas teikt, ka rīt mēs nevarēsim braukt uz pasākumu, bet labāk ir šo mantiņu paņemt nost, lai netiek nevienam.

Pārāk garas runas

Esam taču pieradušas, ka ar saviem vīriem un draugiem, varam iegrimt garās runās un arī strīdoties diskutēt ilgi un dikti. Šādu paņēmienu mēs izmantojam arī ar bērniem, bet vai viņi to uztver? Piemēram, stāstīt un skaidrot bērnam, ka viņam ir nepieciešams miegs, jo tā bērns atpūtīsies un viņam būs vairāk spēka, lai rīt brauktu pie vecmāmiņas.

Bērni nav „mazi pieaugušie” viņi nespēj uztvert garus un sarežģītus skaidrojumus. Viņiem pietiks ar teikumu: „Nekādu cepumu pirms vakariņām!”. Īsi un skaidri. Ja bērns prasa, paskaidro kāpēc saldumi nav vēlami pirms maltītes. 

Šeit apskatītas 8 tipiskākās kļūdas, ko pieļauj vecāki un padomi, kā tās risināt, bet ja situācija jau ir notikusi, kā tikt ar to galā? Lūk, daži padomi!

• Nepārdzīvo! Jā, mēs kļūdījāmies, bet vai tāpēc mocīsimies pašpārmetumos visu atlikušo dzīvi? Ievēro noteikumus nākošajā reizē!
• Dari to lēnām! Nav nepieciešams uzreiz mēģināt ievērot visus noteikumus. Izvēlies 1-3 aktuālākos un sāc ar tiem. Nav vajadzības arī bērni nogurdināt ar 20 jauniem likumiem.
• Risini problēmu! Tavam bērnam katru rītu ir niķi par to ko ēst brokastīs. Varbūt piedāvā viņam izvēlēties- olu vai putru? Tā viņš jutīs, ka vēl kontrolē situāciju, bet būs jau nedaudz mierīgāks, jo dabūs to ko vēlēsies.
• Dod laiku! Nav viegli sliktu uzvedību vērst par labu, tas prasīs laiku. Ja būsi pārliecināta par sevi un saviem noteikumiem, tad arī bērns to sajutīs.