Mīlestība bez pret mīlestības

Laiku pa laikam gan vientuļās, gan precētās sievietes aizmirst par saviem vīriešiem un draugiem, un metas bezatbildīgas mīlestības bezdibenī. Interesanti, kāpēc viņām tas ir vajadzīgs?

Kāpēc mīlam, nesaņemot to pašu pretī?
Vispirms pārņem garlaicība un nogurums no jau ierūsējušām attiecībām. Jums gribās kaut ko jaunu un interesantu. Jūs staigājat pa veikaliem, piemērāt apģērbus… Nē, kaut kas nav. Un tad Jūs satiekat viņu, vīrieti, kas liek Jums atkal izjust jau piemirstās sajūtas, kad esat iemīlējies.

Nav nekāds skaistulis, un ir bezkauņa, bet bez viņa nav iespējams.
Sākotnēji viss bija labi, viņš pievērsa Jums uzmanību, ilgi lūkojās Jums acīs, un padarīja Jūs traku ar savu smaidu. Un pēkšņi, zaudēja Jūsos interesi. Un Jūs, tā vietā, lai atbildētu viņam ar to pašu, nez kāpēc izlēmāt, ka šis cilvēks Jums ir nepieciešams. Jūs pilnībā apbūra viņa vēsā nepieejamība, ko pēc Jūsu domām, vajag izkausēt. Bezjēdzīgi – viņš uzpeld, kad viņam izdevīgi, tad pēkšņi pazūd, un nedod par sevi nekādu ziņu. Viņš var aizmirst par Jūsu dzimšanas dienu, un to atcerēties pāris nedēļas vēlāk, un ierodoties pie Jums bez ziediem un dāvanas, nometot apavus, un paziņojot: ”Man ir tikai stunda laika…”. Šādā brīdī vislabākā atbilde būtu: „Man nav laika” un aizsist durvis degungala priekšā. Un kāpēc tad Jūs gaidāt viņa zvanus ar pilnībā salauztu sirdi, bet tad kad viņš beidzot ierodas, Jūs esat gatava viņam piedot visu? Viņš nav nekāds skaistulis, nav padevies augumā, līkas kājas, zobu nav, kā arī nekādu labo iekšējo vērtību – un Jūs to visu zināt, bet jo vairāk nosaucat viņa trūkumus, jo labāk saprotat, ka nespējat bez viņa dzīvot. Kāpēc?

Sirds, tev miera nav. Žēl!
Nav nekāds noslēpums, ka mēdzam atkārtot, savstarpējo attiecību scenāriju starp vecākiem, un rīkojamies pretēji tam. Ja vecāki liedz viens otram maiguma un ķermeņa siltuma, pretējā dzimumā mēs meklējam to, pie kā bērnībā esam pieraduši. Izvēlētajam, nav obligāti jāatbild ar pretmīlestību. Daļēji ir jābūt kādai līdzībai ar tēvu. Bet ja meitenei bērnībā nācies cīnīties par aukstā tēva uzmanību, viņa pierod pie tā, ka jūtas nevar vienkārši tāpat dabūt pretī, bet vajag cīnīties par to iegūšanu ar visiem līdzekļiem. Un „liktenīgais” iemīļotais nodrošina viņai to, pie kā pieradusi bērnībā – pamestības un noraidījuma sajūtu. Lai cik paradoksāli tas būtu, bet šī cilvēka klātbūtnē, viņa Jūtas kā mājās. Tieši ilgu, pamestā sajūta, un vientulība, mūsu uztverē ir kā īsta mīlestība, kas paliek atmiņā uz visu mūžu. Bet tad kāpēc laiku pa laikam šāda mīlestība skar arī sievietes, kas augušas labos apstākļos, kur vecāki pret bērniem ļoti labi attiecās? Tāpēc, kas situācija, kur mēs mīlam un tiekam mīlēti, nenovēršami noved pie kāzām - rutīna, bērni, paredzamas situācijas. Lai gan labajā labu nemeklē, tomēr dažkārt ir vēlme sajusties dzīvai, kaut kā izjaukt šo nokārtoto dzīvi, lai pazustu apetīte, un sirds dauzītos divreiz straujāk.

Iespējams laiks pameklēt citu?
Bet sieviešu sirds ir tik maiga un trausla, tādēļ labāk nevajag to mocīt ar neesošu mīlestību, un vēl pie tam tik bieži. Ja ar Jums tomēr pāris reizes dzīvē kas tāds notika, uztveriet to kā garlaicības izkliedēšanu. Bet ja Jūsu tikko sākušās attiecības izbeidzas, un sirds tiek salauzta, rīkojaties. Sakiet „stop”, pārstājiet peldēt pa Jums jau zināmo emociju vilni, paanalizējiet savu rīcību, un saprotiet uz ko attiecīgajos vīriešos Jūs uzķeraties. Tagad pievērsiet uzmanību, savam kārtējam „liktenīgajam”, un saprotiet, ka nespēsiet šo vīrieti pārvērst par to, kāds viņš nekad nebūs. Tas nozīmē, ka Jums ir vajadzīgs cits.