30% nesen veiktas aptaujas dalībnieku atzinās, ka viņiem ir “psiholoģiskā terorisma” pieredze attiecībās. Praktiski karts piektais paziņoja par to, ka šobrīd dzīvo ar partneri, kas laiku pa laikam viņu padara nervozu. Turklāt vīriešu (20%) bija vairāk nekā sieviešu (17%).
Tomēr rodas jautājums: kāpēc vīrieši mīl sievietes, kuras viņus padara nervozus? Kāpēc viņiem patīk ciest? Kāpēc viņi krata galvu, kad dzird par sievietēm, kurām vienmēr trāpās vīrieši, kuri pret viņām paceļ roku, bet paši iemīlas sievietēs, kas simt reizes dienā zvana uz darbu, lai lamātos?
Kā raksta kāds vācu žurnāls, “pļauka nav nemaz tik sāpīga, bet velnišķīgi nepatīkama gan”. Ir lietas, kurām nevajadzētu notikt. Piemēram, sievietei nevajadzētu sist vīrieti. Vispār – nevienam nevajadzētu sist savu partneri. Vēl jo vairāk, ja šo partneri tiešām mīl.
Sievietes, kuras pielieto psiholoģisko teroru, lielākajā daļā gadījumu ir ļoti pievilcīgas un īpašas. Viņas vēlas simtprocentīgu uzmanību. Ja viņas ir notvērušas vīrieti savos tīklos, tad viņam būs grūti no tiem atbrīvoties. Taču vīrieši ir godkārīgi un nevēlas atzīt, ka sieviete tos ir pilnībā pakļāvusi. Viņi daudz strādā, attālinās no draugiem, no saviem ideāliem un nepamana, kā paiet laiks. Beigu beigās viņi padodas. Un pēkšņi viņa kļūst par citu sievieti - vīrietis sāk domāt, ka ir spējis viņu mainīt, un spēle atkal sākas no sākuma.