Bērns zog!

Jautājums
Mums ir problēma ar jaunāko bērnu. Viņam ir 5,5 gadi. Viņš zog svešas lietas, naudu, man un vecākajam brālim, pastāvīgi izspiež naudu no vecmāmiņas. Pie tēta viņš neiet, jo viņš viņu, rupji sakot, pasūta trīs mājas tālāk (protams, netiešā nozīmē). Bērns ir kļuvis ļoti apnicīgs, pastāvīgi čīkst, grib mango, konfektes, limonādes u.t.t.

Sakiet, lūdzu, ko šajā situācijā darīt vīram un vecākajam dēlam? Kā paskaidrot bērnam, ka viņš uzvedas nepareizi? Kā uzvesties man? Mūsu ģimene ir pietiekami nodrošināta, mēs varam atļauties sev un bērniem pirkt visu nepieciešamo, un to ko vēlas bērni. (saprātīgas robežās).

Mana reakcija uz zādzību: es sākumā mēģināju izskaidrot viņam, ka tas nav labi, pēc tam kaunināju, teicu, ka, ja tas turpināsies, vajadzēs saukt policiju, sodīju, ja bija skaidrs, ka to izdarījis tieši viņš.

Pēdējā laikā, kad es atnāku no darba, viņš bieži skrien pie manis un kliedz, ka viņš šodien nezaga - es uzslavēju viņu un saku, ka viņš uzvedas labi, ka viņš ir malacis, bet pēc tam viss atkārtojas. Man dažbrīd liekas, ka tā ir slimība. Ar šo zādzību viņš ir sācis arī darīt nedarbus (kaut ko salauž, bet pēc tam neatzīstas vai uzveļ vainu uz vecāko brāli). Ko darīt? Iepriekš pateicos par atbildi.


Atbilde

Bērnu zagšanas cēlonis var būt morālas un gribas sfēras nepietiekamas attīstības parādība. Bērnu vēlme zagt bieži ir saistīta ar dažāda veida bērna psiholoģiskām problēmām vai norāda uz psiholoģisku nelabvēlīgumu.

Lūk, trīs pamatcēloņi, kāpēc bērni sāk zagt:

1. Tikumīgu priekšstatu attīstības trūkums (piemēram, bērns neizšķir jēdzienu «savs, svešs, labi, slikti »).

2. Var būt nopietna psiholoģiska neapmierinātība (iekšēji bērna pārdzīvojumi, psiholoģiska nenoturība un nestabilitāte, tādēļ pavērojiet dēlu un atcerieties, no kā un pēc kā sākās zādzības problēmas).

3. Gribas attīstības trūkums (tā ir spēcīga vēlme pārvaldīt ar iepatikušos lietu, naudu neskatoties uz «sirdsbalsi»).


Kas varēja kļūt par motīvu zādzībai:

1. Sev par labu (bērns grib, lai viņam būtu kaut neliela naudas summa, tā var būt zīme vecākiem, «kliedziens pēc palīdzības», vēl tā var būt zemapziņas vēlme nosodīt pāridarītāju vai «visus uzreiz», tāpēc atcerieties nosodīšanas, aizvainojošas situācijas, stingras dēla kontroles situācijas – iespējams, tās tādējādi nospēlēja savu lomu).

2. Paveikt ar nozagtās naudas palīdzību kaut ko citam (tā ir vēlme pasniegt nozīmīgam cilvēkam (radiem, draugiem bērnudārzā, brālim) lietu, kura ir iepatikusies viņam, un ar to pašu sagādāt otram baudu, vai vēlmi dabūt līdzekļus, lai maksātu par vienaudžu draudzību un uzmanību).

3. Zādzība «kompānijā» ar citiem bērniem, saistīta ar vēlmi būt pieņemtam grupā un atbilst tās normām (tas pamatvilcienos raksturīgi vairāk vecākiem bērniem).


Kas vēl var kļūt par zādzības iemeslu?

Vecums vai trūkumi audzināšanā: bērns nesaprot vecuma spēku, kas ir īpašums, viņš nevar likt sevi upura vietā.

Situācijas, saistītas ar bērna psiholoģisko nelabvēlīgumu, dzīves svarīgu prasību neapmierinātība: zādzība kā protesta zīme ģimenē, kur, piemēram, ir vēsas attiecības starp vecākiem, zogamo lietu atdošana paziņam (tas ir signāls, ka ir nevienmērīgi izkārtota mīlestība ģimenē, mīlestības trūkums pret bērnu), zemapziņas vēlme nest zaudējumu materiālām vērtībām (kad ģimenē runā, ka galvenais dzīvē ir nauda), tā saucamā simboliskas mīlestības zādzība (caur dārgām lietām), zādzība stingras kontroles rezultātā (tā kā viss ir aizliegts – bērns zog, lai parādītu savu brīvību).

Šādas uzvedības neveselīga attīstīšanās ir kleptomānija. Tā ir psihiska saslimšana, kas ir saistīta ar apmierinājumu (uzmācīgu) no zādzības. Var būt neirozes rezultāts.


Ko darīt, ja bērns tiek pamanīts vai turēts aizdomās par zādzību?

1. Apslapēt sevī emocijas.
2. Nereaģēt uz zādzību tā, it kā tā būtu pieaugušā zādzība.
3. Niknuma reakcija noved pie atkārtotas zādzības.
4. Atrast (obligāti!) iemeslu.
5. Nevar draudēt bērnam, biedēt ar varas pielietojuma sodījumu, jo tas var kļūt par cēloni jaunām bailēm.
6. Atrast veidu kā atlīdzināt zādzību (pastāstīt stāstu, kā piecgadīgs puika atgrieza (klusām nolika) lietu savā vietā).
7. Aicināt bērnu būt atklātam.
8. Neizpaust zādzības apstākļus (nepārspriest publiski, neizsmiet, nebrukt visai ģimenei bērnam virsū).
9. Iemācīt likt sevi upura vietā (tas ir svarīgi, jo ap sešiem gadiem formējas sirdsapziņa).
10. Novirzīt bērna aktivitāti pareizā virzienā.
11. Padomāt par savu uzvedību (visdrīzāk ģimenē var būt piemērs, ka vecāki nes mantas no darba vai veic kaut kādas ne visai godīgas operācijas ar naudu un lepojas ar to).

Lūdzu, padomājiet par bērna uzvedības cēloņiem, par to, kāda atmosfēra ir ģimenē. Es domāju, jūs atradīsiet iemeslu un palīdzēsiet bērnam tikt galā ar šo problēmu. Vēlam jums pacietību un saprašanos!