Bērns - būt vai nebūt?

Katra ģimene agri vai vēlu aizdomājas par bērnu. Būt vai nebūt ģimenē mazulim ir ļoti svarīgs jautājums, un atbilde uz to ir atkarīga ne tikai no vecāku vēlmes, bet arī no apstākļiem. Svarīgu lomu liktenīga lēmuma pieņemšanā vīrietim un sievietei spēlē šādi faktori:

1. Finansiālais jautājums ir viens no svarīgākajiem faktoriem dzemdēt bērnu. Spriežot par to, vai pietiks naudas, lai izaudzinātu mazuli, vairums vecāku secina, ka bērns prasa ievērojamus materiālos ieguldījumus. Vai šīs secinājums ir vienkārši faktu konstatēšana, vai pamatiegansts tam, lai pateiktu: «Bērna nebūs», atkarīgs ne tik no reāla ģimenes materiālā stāvokļa, cik no laulāto optimisma. Ir ģimenes, kuras dzīvo visai pieticīgi, bet dzemdē bērnus katru gadu. Viņu uzskats ir: „ Ja atrodas zupas šķīvis un maizes gabals vienam mazulim, atradīsies arī vēl vienam (diviem, trim...)”. Citi gan uzskata, ka vēl nav nopelnījuši pietiekami, lai uzturētu un izaudzinātu bērnu. Viņam taču vajag visu vislabāko! Tā paiet gads, pieci, desmit, bet potenciālie vecāki arvien uzskata, ka tie nav spējīgi pietiekami labi nodrošināt savam mazulim dzīvi. Diemžēl šis gadījums ir bēdīgāks, jo gandrīz vai pusē no ģimenēm, kuras tā domā, bērni nedzimst vispār, vai dzimst, kad vecākiem jau ir pāri trīsdesmit: gan bērnu iznēsāt ir grūtāk un riskantāk, gan dzemdēt nav viegli, ko tur runāt par barošanu ar krūti un jaunās māmiņas celšanos pa nakti.

2. Mājas apstākļi. Skaidrs, ka studentu ģimene, kas dzīvo kopmītnēs, vismazāk var atļauties dzemdēt pēcnācēju, nekā jauns pāris, kam ir savs (kaut vai izīrēts) dzīvoklis. Iedomājieties tādu situāciju: jauneklis atved jauno sievu dzīvot pie savas mātes. Viņas mājas ir vienistabas "hruščovka", kur bez jaunlaulātajiem jau mitinās jaunekļa māte, viņa tēvs un, piemēram, jaunākais brālis. Protams, ja ir vēlme, var atrast stūrīti arī mazulim, bet visa ģimene labi saprot, cik tas būs grūti, arī bērnam nav labi dzīvot tādā ciešā, smacīgā telpā ar pieaugušo pūli apkārt. Protams, cilvēki dzīvo arī smagākos apstākļos, bet tomēr, lai dotu mazulim iespēju normāli dzīvot mājas apstākļos, nebūtu slikti, ja jaunajiem vecākiem būtu vismaz atsevišķa istaba, nerunājot jau par dzīvokli.

3. Karjera. Vai sieviete varēs atļauties iznēsāt bērnu un pēc tam pieskatīt viņu, jeb tam nav laika? Ir trīs iespēju varianti. Pirmais: topošā māmiņa iepriekš veic darbības, lai viņas īslaicīgā «izeja no ierindas» nestu pēc iespējas mazāk zaudējumus. Protams, pastāvīgi promesoša mamma nav labākais variants mazulim, bet ne katra sieviete var pamest karjeru, lai dzemdēt bērnu (tas ir notikumu attīstības otrais variants). Trešais variants: sieviete gaida, kad darbā iestāsies „pārtraukums”. Bet mīnuss ir tas, ka tāds „pārtraukums” var iestāties pārāk vēlu, vai vispār nekad nenotikt, un rezultātā «labs darbinieks» paliks bez bērniem.

4. Dzīves veids. Iespējams, potenciālā mamma pastāvīgi ceļo, tas nevar pozitīvi ietekmēt bērnu. Braucieni var būt saistīti ar sievas vai vīra darbu, tas nav tik svarīgi. Bez tam, topošajiem vecākiem vienkārši var būt pārāk aktīvs dzīves veids: aizraušanās ar trokšņainām nakts ballītēm, lēcieniem ar izpletni un tamlīdzīgiem ekstremāliem sporta veidiem, vai viņiem var būt daudz kaitīgo ieradumu. Šajā gadījumā problēmu var atrisināt vienkāršāk: no ieradumiem atsākamies, trokšņainas ballītes atstājam otrajā plānā, bet ar izpletni lēksim, kad mazulis paaugsies( protams, ja vēlēsimies riskēt).

5. Attiecības starp laulātajiem. Diemžēl, ir ļoti izplatīta situācija, kurā sieviete cenšas ar bērnu noturēt vīrieti, kurš grasās aiziet no ģimenes. Dažreiz tas viņai izdodas, bet tāda pieeja ir netaisna, jo ģimenei tomēr ir jāveidojas uz mīlestības un cieņas bāzes, nevis uz pienākumiem, saistītiem ar bērniem. Bērni būs pirmie, kas cietīs no tamlīdzīgām attiecībām starp tēti un mammu, jo viņi taču ir sava veida ģimenes laimes barometri un ļoti labi jūt sasprindzinājumu starp cilvēkiem. Secinājums rodas pats: vislabāk, ja bērns rodas tajā laikā, kad ģimenes attiecības kļūst daudz maz nobriedušas, un laulātie dzīvo mierā.

6. Iemesli, kāpēc ģimene grib bērnus.
Paši izplatītākie:
- vēlme dzemdēt bērnu no mīļotā vīrieša (sievietes);
- centieni dāvāt dzīvi jaunam cilvēciņam;
- vecums, galvenokārt, sievietes vecums; medicīna uzskata, ka pirmdzimto ieteicams dzemdēt līdz divdesmit pieciem gadiem, galējā gadījumā līdz trīsdesmit gadiem;
- sabiedrības viedoklis: pāris baidās, ka apkārtēji uzskatīs viņus par dzīves baudītājiem vai pat par neauglīgiem;
- centieni līdzināties pārējiem: daudzām paziņām jau ir bērni;
- mēģinājums saglabāt ģimeni...

Ja, liekot roku uz sirds, jūs atzīstat, ka gribat dzemdēt bērnu apkārtējo viedokļu dēļ vai tāpēc, ka vīrs iet projām, tad nedariet to. Var gadīties, ka pēc bērna piedzimšanas, jūs sapratīsiet – viņš nemaz nav atrisinājis problēmu. Tādā gadījumā, nevainīgs mazulis var izrādīties lieks, jo mērķis, kura dēļ viņš tika plānots, ir sasniegts (vai nesasniegts - šajā gadījumā tam nav nozīmes).
Tikai pirmie divie iemesli norāda uz potenciālu vecāku briedumu un to gatavību ģimenes pieaugumam.
Pirms pieņemt lēmumu par apaugļošanos, izanalizējiet, kādēļ jums ir vajadzīgs mazulis, vai jūs varēsiet kļūt viņam par cienīgiem vecākiem, vai jūsu dzīves īpatnības ļaus radīt mazulim normālus apstākļus dzīvei un attīstībai. Jāizlemj ir jums. Mēs varam tikai novēlēt veiksmi jūsu ģimenei un veselību mazulim, ja jūs pieņemsiet lēmumu viņa labā.