Maza darba alga. Ciest, pieprasīt vai iet prom?

Uzdodiet sev jautājumu – kāpēc jūs uzskatāt, ka jūsu darba alga ir neliela un vai ir pamats tās paaugstināšanai. Tam var izmantot Internetu, izpētot dažādas mājas lapas ar vakancēm un rezumējumu, gūsiet priekšstatu, kādā summā tiek novērtēts jūsu darbs.

Piemēram, jūs esat pārdošanas menedžeris kādā nelielā firmā. Katru mēnesi, pareizāk tā beigās, jums nākas ielīst parādos, lai izvilktu līdz avansam. Pēc tam jūs atdodat parādu, bet pēc piecpadsmit-divdesmit dienām viss atkārtojas. Ja jūs aizņematies mazliet (kafijai, cigaretēm), tad tas vēl nekas, bet, ja parādu atdošanai jums aiziet puse no algas, tad ir vērts aizdomāties.

Pēc likumdošanas darba devējam ir obligāti jāpārrēķina alga saskaņā ar inflāciju. Taču bieži ir tā, ka nokļūstam parādos, jo inflācija aug, bet alga paliek tā pati.

Tagad paskatīsimies, ko jūs iegūsiet, ja cietīsiet un gaidīsiet to nezināmo, brīnišķīgo dienu, kad jums visbeidzot paaugstinās algu.

Iespējams, jūsu vadība noraugās jūsos, uzmana jūsu darbu un tās rezultātus, lai izdarītu secinājumus un pieņemtu lēmumu par jūsu paaugstināšanu.

Tomēr, ja jūs strādājat šajā amatā jau piekto gadu, katru mēnesi ielienot parādos, tad jūsu priekšniecībai vienkārši ir ērts un izdevīgs tāds darbinieks, kurš izpilda savus pienākumus un klusē, neprasot «palielinājumu». Tā var nosēdēt vēl piecus gadus.

Tādēļ, ja jūs, nevis nosēžat visu dienu ofisā izliekot pasjansu, bet gan cītīgi izpildāt savus pienākumus, tad ar mierīgu dvēseli var un pat vajag, izvēloties piemērotu brīdi, parunāt ar priekšnieku, argumentējot savas prasības ar izpildāmā darba kvalitāti, ar vēlmi kāpt pa dienesta kāpnēm.

Ja jūs esat pārliecināti par sevi un savām spējām, bet priekšniecība atsaka jums (turklāt jūs zināt, ka citās kompānijās līdzīgiem amatiem alga ir krietni augstāka), tad nav vērts gaidīt uzlabojumus, bet rakstiet atlūgumu.

Gadās arī tā, ka par jums vienkārši «aizmirsa». Piemērs no dzīves: Jūlija, inženieris pēc izglītības, pēc institūta iekārtojās solīdā firmā. Nostrādājot divus gadus apgādes nodaļā un gurstot no pastāvīgiem parādiem, viņa sāka jaunas vietas meklējumu. Un nejauši atstāja izprintētas vakances uz sava darba galda.

Pēc neilga laika priekšnieks izsauca viņu pie sevis un prasīja, uzsverot, ka viņa izcili tiek galā ar darbu, kāpēc viņa nodarbojās ar citas vietas meklējumu. Jūlija, kurai nebija ko zaudēt, jo gribēja iet prom, godīgi atbildēja, ka viņu neapmierina algas lielums, bet pienākt un pieprasīt paaugstinājumu viņa nespēja.

Mazliet padomājot, priekšnieks piedāvāja viņai palikt, bet ar augstāku amatu un algu.

Dabiski, sieviete piekrita un vēl pēc diviem gadiem ieguva apgādes nodaļas priekšnieka amatu.

Bet šeit ir viens «bet». Šajā gadījumā Jūlijai palaimējās tajā, ka tās vadītājs bija krietns cilvēks. Gadās arī tā, ka jūsu šefs pat neaizdomājas par darba algas paaugstināšanu strādniekiem, pamatojoties uz principa «nepatīk – nestrādājiet, neaizstājamu ļaužu nav».