Psiholoģijā ir tāds jēdziens – projektīvi testi. Tie ir testi, kuros tiek atklātas tās vai citas cilvēka iezīmes, nevis uzdodot jautājumus, bet gan balstoties, piemēram, uz cilvēka attēla vai viņa krāsu izvēli. Var veikt analoģisku testu arī pēc rokraksta.
Ja psihologs prasa jums uzzīmēt cilvēku, māju, koku vai dzīvnieku, tad, varat būt pārliecināti, attēla kvalitāte viņu satrauc vismazāk. Tiek novērtēta līniju vilkšanas maniere, attēla detaļu kārtojums relatīvi ar lapu un viens otru, nenozīmīgas, sīkas detaļas, krāsa un vēl daudz kas cits. No iepriekš minētajām niansēm arī rodas autora portrets, viņa raksturs, viņa personības un garastāvokļa īpatnības. Ja pamatojas uz iepriekš uzskaitītajiem kritērijiem, tad cilvēka rokraksts, viņa burtu rakstības maniere, rindu kārtojums lapā, spiediena spēks rakstot, ne ar ko neatšķiras no attēla. Bet, tas nozīmē, rakstīšanas manieres analīzi pilnīgi var salīdzināt ar psiholoģiskās testēšanas projektīvajām metodikām. Neteikšu, ka psihologu starpā tāda metode ir izplatīta, bet tas, ka tas ir pilnīgi ticami- noteikti.
Piekritīsiet, vilinoši uzzināt par cilvēku, paskatoties tikai uz viņa rokrakstu un «redzēt» aiz tā raksturu. Un kā vēl vilinoši!
Tieši tādēļ dažus gadsimtus atpakaļ arī radās viltīga zinātne «grafoloģija», kurai izdevās savienot cilvēka rakstura īpatnības ar viņa rakstības stilu. No tā laika šī zinātne it nemaz nav novecojusi un aktīvi iekļaujas daudzu speciālistu darbā, to skaitā arī psihologu. Piedāvājam jūsu uzmanībai īpaši izplatītos grafologu postulātus, kam ir tiešs sakars ar rakstura «lasīšanu».
Kaligrāfisks rokraksts
Tā ir rakstīšanas maniere, kur teksts izskatās, kā pareizs, skaidrs, rēgains raksts - burts pie burta, ar precīzi vilktām līnijām, laušanu un nobeigumiem, rokraksts, kuru sapratīs jebkurš, pat bērns, kas tikko iemācījās lasīt. Tos, kam ir kaligrāfisks rokraksts, grafologi ierindo pie vājiem un bezrakstura cilvēkiem. Lai arī kādai sabiedrības klasei tie nepiederētu, kādos dzīves apstākļos atrastos, vienmēr to dzīve ir veidota tā, lai blakus būtu kāds spēcīgs plecs vai plata mugura, kas ir spējīga aizsargāt no dzīves nedienām. Tāda cilvēka dzīve rit mierīgi un tieši, bez kritieniem, bet arī bez kāpumiem. Priekšniecība ir apmierināta – kaligrāfiska rokraksta īpašnieks strādā divu vietā un nekad neatteiksies no virsstundām. Toties ģimenes dzīvē tie ir ideāli vīri un sievas.
Nesaprotams rokraksts
Uzreiz precizēsim: no šīs definēšanas uzreiz var izslēgt tos cilvēkus, kā grūti izlasāmais rokraksts ir no profesijas ietekmes, piemēram, ārstus, kuru rokraksta īpatnība sen jau tiek īpaši izcelta. Tā lūk, grafologi uzskata, ka ļaudis, kuriem nesaprotams rokraksts izveidojās bez tās vai citas profesijas palīdzības, dzīvo tikai ar vienu tagadni, tā teikt «šeit un tagad». Un visa to dzīve bija, ir un būs viena nepārtraukta, haotiska, steidzīga, bet maz veiksmīga darbība. Toties, šie ļaudis ir ļoti atbildīgi un punktuāli. Hroniskām neveiksmēm, droši vien, seko lieka neuzticēšanās un aizdomība. Kaut arī, visumā par ļaudīm ar nesaprotamu rokrakstu var sacīt, ka tie nebūt nevēl ļaunumu līdzcilvēkam, bet to rīcības notiek brīžam vienkārši neizskaidrojami. Tas tāpēc, ka neparedzētās situācijās tie darbojas zem impulsa vai kāda spēcīgāka cilv;eka ietekmes. Saprotams, ka nedz tas, nedz cits pie labām sekām nenovedīs.
Sīks rokraksts
Tā, kā likums, raksta vērīgi,ar noslieci uz pārspīlētu precizitāti, aukstasinīgi, savaldīgi un bieži – noslēgti cilvēki. Tomēr, tie ir brīnišķīgi, smalki un gudri sarunbiedri, apveltīti ar humora izjūtu ( ar satīras piegaršu) un ar pašironiju. Ekstremālās situācijās tāds cilvēks kļūst par stingru, autoritāru līderi.
Liels, plašs rokraksts
Šāds rokraksts ir raksturīgs enerģiskam, darbīgam, ļoti sabiedriskam, bet neizvēlīgam cilvēkam. Tāds cilvēks ir gudrs, bet savas labestības, atsaucības, devības, dažreiz – bezbēdības dēļ pret cilvēkiem, tam trūkst viltības.
Burti, kuri novietoti augstāk par līniju
Tie ir raksturīgi romantiskam cilvēkam, ar noslieci idealizēt īstenību, neredzēt trūkumus ļaudīs, pat, ja tie ir acīmredzami, skatīties uz dzīvi «caur rozā brillēm».Tāds cilvēks nav spējīgs ilgi dusmoties uz kādu un, vēl jo vairāk, ilgi atcerēties aizvainojumu. Kā likums, tas ir savādnieks ar maigu sirdi un ievainojamu bērna dvēseli. Bet burti, kas atrodas uz līnijas un brūk lejā, pretēji, nosaka cilvēku sevišķi materiālistisku un praktisku. Tādam cilvēkam nav sveša godkārība, un, viņš ir apveltīts ar komerciālu cīpslu.
Rokraksts, kurš spēcīgi sagāzts uz labo pusi
Viņš, visticamāk, pieder viegli aizvainojamam cilvēkam, kuram ir dulls ieradums sakrāt dvēselē visu slikto. Bet rokraksts, ar burtu slīpumu uz kreiso pusi runā par spēcīgi paaugstināto pašnovērtējumu, pastāvīgu vēlmi būt uzmanības centrā, demonstratīvumu un tajā pašā laikā noslēgtumu. Burti, kas ir novietoti stingri vertikāli attiecībā pret rindu, skaitās raksturīgi ļaudīm ar spēcīgu gribu, kas vienmēr zina, ko grib, turklāt, ne tikai no citiem, bet arī no sevis. Tas ir – dzimuša līdera rokraksts.
Cilvēks, kas taisa rindu beigās atstarpes, lai nepārnestu vārdu, visticamāk ir galēji piesardzīgs vai, pat bailīgs. Bet, ja rindas aizpildās līdz beigām, pat ar burtu blīvēšanu pēdējā vārdā, tad to autors nesaņem pietiekoši daudz mīlestības, līdzjūtības, pat vienkāršu uzmanību no tuviem cilvēkiem. Viņam nav kam atvērt dvēseli, viņam nepatīk paraudāt kādam uz pleca.
Rindiņas, kas ceļas beigās augšā - godkārīgi un izlēmīgi cilvēki. Bet iet «pāri galvām» tiem nav raksturīgi. Savu mērķi tāds cilvēks panāk, neaizmirstot par godu un pienākumu. Rindiņas, kuras rindas beigās iet uz leju - iniciatīvas neesamība, apātija, pesimisms, apvītusi esoša, vecā «depresija».
Un, beidzot, daži kopīgi aizrādījumi. Spēcīgs spiediens uz papīra rakstot, nozīmē cītību, stingrus uzskatus uz dzīvi, centīgumu jebkurā, pat nenozīmīgā lietā. Cilvēks, kas raksta burtus gandrīz bez spiediena, ir bez rakstura, piekāpīgs un ar izsmalcinātu juteklību. Mazi, šauri lauki runā par tādām rakstura iezīmēm, kā taupība, līdz pat skopulībai, par tieksmi uz krāšanu un tai pašā laikā - par laba ģimenes cilvēka iedzimtu talantu. Plaši lauki runā par devību, izšķērdīgumu, plašumu un dabas labestību.
Kā redziet, uzmanīgi aplūkojot rakstīšanas īpatnības un saliekot kopā visas tās pazīmes, par kurām mēs izstāstījām iepriekš, pilnīgi var sastādīt sev relatīvi pareizu priekšskatu par cilvēku, pat neredzot viņu un nerunājot ar viņu. Grafoloģijas zinātne ir visai noderīga. Diemžēl datorizācija mūsu gadsimtā mums arvien retāk dod iespēju redzēt rokrakstu. Brīžam pat mīlestības zīmītes tiek drukātas, nevis raksta ar roku, nerunājot nemaz jau par kaut ko nopietnāku. Arī vēstules mēs sākam rakstīt arvien retāk. Tā kā, ja jums rokās nejauši nonāks kāds ar roku uzrakstīts teksts, izmantojiet iespēju pārbaudīt praksē visu to, par ko izlasījāt.