Ķiploka dziednieciskās īpašības noslēpums ir atklāts!

Sen un labi zināms, ka ķiploks aizsargā mūs no saaukstēšanās saslimšanām un pat dažiem vēža veidiem, ka tas ir ļoti noderīgs sirdij un asinsvadiem. Bet kā tas to dara, zinātnieki nesaprata. Zinātnieki ir radījuši daudz teoriju un pieņēmumu. Vairākums no tiem ir saistīts ar vielu, kas satur sēru un ir smirdīga. Organismā šī viela sairst un tā arī ir noderīga darbība. Pati svarīgākā sirdij un asinsvadiem izrādījās viela, kas ir apveltīta ar pašu nepieklājīgāko nosaukumu, tiek runāts par sērūdeņradi.

Jā, jā, tieši šī viela veidojas pūstot, un tā aromātu, pieklājības pēc, sauc par sasmakušu olu smaržu. Kāpēc pieklājības pēc? To varēja nosaukt arī kaut kā skarbāk, jo tā veidojas arī mūsu zarnās.

Amerikāņu zinātnieki no Alabamas universitātes noskaidroja, ka ķiplokus saturošā viela sarkanās šūnās (eritrocītos) ātri pārvēršas sērūdeņradī, un šī viela veicina asinsvadu sieniņu atslābināšanu. Pateicoties tam asinsvadi paplašinās, asinsspiediens pazeminās, bet asiņošana uzlabojas. Turklāt, kā tika pierādīts eksperimentā, notiek viss tas pietiekami spēcīgi. Kad žurku asinsvadus novietoja ķiploka sulu saturošā vidē, sasprindzinājums tajos samazinājās par veseliem 72%! Turklāt sulu gatavoja no paša parastākā ķiploka, kas ir nopirkts tuvākajā supermārketā. Atskaite par pētījumu ir nopublicēta zināmā amerikāņu zinātniskajā žurnālā «Nacionālas Zinātņu akadēmijas darbi».

Devids Krauss, kas vadīja pētījumu, ir pārliecināts, ka tieši tā ir izskaidrojama ķiploka aizsargdarbība uz sirdi un asinsvadiem:

– Mūsu rezultāti rāda, ka ķiploks diētā ir ļoti laba lieta. Un tā darbību var novērot tajos reģionos, kur ir augsts ķiploka patēriņš. Piemēram, Vidusjūrā un Tālos Austrumos, kur sirds-asinsvadu slimību izplatība ir zema.