traģiski, bet skaisti...

rakstu šo stāstu ar asarām acīs.ļoti grūti to rakstīt, tomēr saņēmos un uzrakstīju, varbūt kādam tas liksies interesants un tiks novērtēts..
mēs ar draudzeni izlēmām aizbraukt uz portugāli, jo daudz dzirdējām par to brīnišķīgo valsti, bagātu ar skaistiem kultūrvēsturiskiem pieminekļiem un pasakaino mežonīgo dabu...nu un mēs arī devāmies turp, uz 10 dienām, iepriekš rezervējot viesnīcu portgāles dienvidos, jeb Algarvē, tās nosaukums bija Armacao do pera...mēs iekārtojāmies mūsu istabā un gājām staigāt pa apkārtni..zinot tik dažas frāzes, mēs pārliecinoši gājām pa galveno ielu un smaidījām..tik skaisti bija visapkārt, cilvēki arī jauki un atsaucīgi..tad mēs apstājāmies pie saldējuma kioska..un tad es sāku meklēt vārdnīcā kā ir portugāliski saldējums..atradu īsto vārdu teicu: um gelado com moranja por favor! saldējuma pārdevējs ļoti pārsteigti paskatījās uz mani un nevarēja saprast kas to bija teicis, jo parasti ārzemju tūristi nerunā portugāliski..tikko viņš pacēla acis no saldējumu kastēm un paskatījās uz mani, es sajutu tādu kā dzirksteli mūsu starpā! un viņš ar savu skatienu man lika pilnīgi sastingt...es tajā pašā brīdī sapratu ka tas ir mans Lieliskais! draudzene arī pamanīja ka te kautkas būs! tad puisis pateica angliski ka gribētu mūs ar draudzeni uzaicināt uz saldējumu pēc darba, mēs piekritām, un vakarā gājām uz jauku kafejnīcu pie paša okeāna un ēdām garšīgāko saldējumu pasaulē!tad draudzene aizgāja, atstājot mūs ar Migelu divatā..mēs aizgājām staigāt gar okeānu...tad iegājām kautkādā dārzā, kur migels bija noplucis rozi, apstājās un iesprauda man to matos..vakars bija burvīgs, tik silts un tāds vīrietis gāja man blakus!es domāju ka esmu nokļuvusi pasakā..viņš bija tik jauks un pasakaini mīļs..pārsteidza arī tas, ka nebija nekādu rupjību un uzmākšanās..viss bija vienkārši fantastiski! nākamajā dienā pēc pludmales mūs atkal gaidīja Migels..man vēl bija palikusi iesprausta roze matos, ko viņš vakar pie okeāna man uzdāvināja... mēs visi kopā aizgājām spēlēt volejbolu..tad vakarā es un Migels gājām vērot saulrietu..es nevaru pat aprakstīt to pasakaino skatu, ko mēs vērojām, kad saule lēni slīka okeānā..debesis bija tik skaistas..un tad viņš pateica:Amo-te querida, ko nozīmēja es tevi mīlu..nākamajā dienā mēs atkal gājām pie okeāna, un viņš smiltīs iemūžināja mūsu vārdus..un pateica man ka gribētu lai es vienmēr būtu viņam blakus..tas bija tik skaisti..man likās esmu iemīlējusies viņā, bet tad domāju, stop, tā taču nevar būt, esmu ļoti naiva..bet gribējās ticēt skaistai pasakai..un pienāca mūsu prombraukšanas diena..es raudāju visu laiku, Migels arī..un nu vakarā ar lieliem čemodāniemm viņš veda mūs ar draudzeni uz staciju...Migels nobučoja mani uz atvadām uz vaiga, un pateica ka drīz zvanīs un lai es gaidu viņu ciemos Rīgā.. es atgriezos uz Latviju un nu mans telefons bez apstājas saņēma īsziņas un zvanus no tālās portugāles..tad pec kada laika migels man atsutija pa epastu paradit savas biļetes uz Rīgu..es biju tik laimīga un neticēju ka tā skaistā pasaka Portugālē izrādījas patiesība!es gaidīju Migelu, lai iepazīstināt viņu ar savu ģimeni! viss bija tik forši! es jau visiem draugiem pastāstīju ka pie manis brauks mans mīļotais! neviens neticēja ka var būt tāda platonīska mīlestība..tad-zvans no portugāles, no cita numura, es ļoti nobijos, un pareizi arī darīju, zvanīja Migela māsa un bēdīgā balsī pateica ka migels vairs nav..es domāju mani izjoko, un tas bija kāds stulbs joks, jo tā nevar būt..vēl Migela rozīte kaltētā veidā bija manā somā kā atgādinājums par brīnišķīgo celojumu uz Portugāli..man bija migela mammas numurs, es sāku zvanīt, senjora atbildēja jā, dēls vairs nav, jo viņu nobrauca mašīna, kur pie stūres bija dzēris vīrietis, un migels uz vietas mira..tas bija šausmīgi! jūs nevarat to iedomāties, jo tikko es noticēju savai mīlestībai kad tā jau pazuda..tā nevarēja būt..es vainoju visus un visu..bet neko nevarēja darīt..Migelu vairs atgriezt nevarēja nekā..es ļoti gribēju atkal aizbraukt uz portugāli, bet diemzēl man pašai notika nelaime un es nekur netieku..