Pelēcīgais putnēns...

...katrai mums ir nenoliedzams kaut kāds brīdis pirms un pēc tā laika...arī man...kaut arī garu gadu garumā, bet ir bijis noteikti...
...un tā dzīvoja reiz jauka romantiska būtne, kuras lielākais dzīves piedzīvojums vēl bija tikai rozā sapnī tīts...gadi gāja un dzīve deva dažādus uzdevumus un pārbaudījumus, un pelēkais putnelis sāka vēcināt spārnus...un pārvērtās par baltu gulbi...ar asiem nadziņiem un sevis cienīgu stāju...tad dzīve to burzīja un sijāja līdz sapņi sāka īstenoties...un bija spožas gaismas un skanīga gulbja dziesma...un dzīves piepildījums visā...bet tad atkal vētras spēcīgie sitieni gulbi mētāja un raustīja...
un te pēkšņi es atkal ieraudzīju pelēcīgo putnēnu...bet jau tik tālu...un man bija prieks, ka ne dzīves nogurušu...ne salauztiem spārniem...bet dvēseliski bagātu...un ļoti līdzīgu tam putnēnam...
šis tēlainais stāsts ir par meiteni, kura izdzīvoja savu dzīves sapni...un par Pirms un Pēc...