Nagliņbanda

Mēs esam piecas pašas superīgākās nagliņas! :D:D Tā mēs sevi dēvējam. Mums notiek nagliņbandas sanākšanas. Parasti tad mēs sapulcējamies pie kādas dzīvoklī un tad tarkšķam par visu un neko visu vakaru. Smejamies, ākstamies, un vienmēr pietrūkst laika :D:D Tas jau nekas, ka gandrīz katru dienu sazvanamies, lai noskaidrotu kas jauns, un vai kas gadījumā nav mainījies pēdējās 10 minūtēs. Sanākt kopā vienmēr vajag.
Mēs vienmēr atrodam veidu, kā uztaisīt pašām sev piedzīvojumus.Mūsu Aijiņa tagad strādā Norvēģijā un tad kad viņa atbrauc uz LV mums vienmēr ir svētki. Tad mēs salecam mašīnā un braucam viņai pakaļ uz lidostu. Pirmo reiz kad viņu sagaidījām, tad sagatavojām katra sev tādu lielu puķi, kuras vidiņā var iebāzt galvu - un uz katra simbolizēja kādu vārdu - galarezultātā mēs visas bijām puķītes, kuras sastājoties rindā saucās - mīļi sveicam mājās puķīt. Tad mēs lidostā ar tādu tekstiņu viņu sagaidījām un pa visu lidostu dziedājām: "Ai jel manu vieglu prātu :D:D". Nu es jau nestāstīšu cik tas bija amizanti - visi skatījās un Aijiņa bija samulsusi, jo mēs jau sev pievērsām uzmanību pirms viņa atvēra durvis. Visi cilvēki to vien gaidīja kā ieraudzīt cilvēku, kam mēs veltam dziesmu un esam tā sagatavojušās.
Tādas līdzīgas sagaidīšanas ir vēl bijušas. :D:D
Bet nu mēs esam par vienu nagliņu vairāk, jo vienai mūsu draudzenītei piedzima meitiņa: Daniela Naomi. Protams, ka mēs bijām līgavas māsas viņas kāzās. Un mēs bijām satriecoši skaistas līgavas māsas. Kāzās arī gāja jautri. Mēs izdancojāmies plikām kājām. (bij jau jādejo, jo vīrieši tādi pasīvāki :D:D)
Vēl arī divas no mums ir baigās dziedātājas - tad nu dienā, kad taisījām Lauriņai (tai kurai piedzima meitiņa), vecmeitu ballīti (kas arī bija tematiskā - mēs bijām puķubērni - braucām ar žigulīti un vecmeitai braucām pakaļ ar 70to gadu kabrioletu :D:D, saģērbušās kā 80tajos :D:D), tad Dita ar Lienīti vakarā spēlēja ģitāru un dziedāja (es tā klusiņām gaudoju līdzi :D:D)
Mana dzīve bez viņām nav iedomājama. Viņas man ir pašas tuvākās un labākās nagliņas. Mēs zinam viena par otru ļoti daudz, un vienmēr viss paliks tikai starp mums. Mēs varam apspriest problēmas, izsmieties par strīdiem, pasūdzēties viena otrai, pārspriest visu par vīriešiem (līdz niecīgākajai detaļai :D:D), visu.
Tad nu tāds ir mans niecīgais stāstiņš par šīm burvīgajām nagliņām