Sūzija: ``Nu, vismaz ar Tevi nekad nebūs garlaicīgi``

Labdien, Dāmas!
Labprāt skatos seriālu " Mežonīgās mājsaimnieces", tas ir jautrs, skaists un emocionāls:)
No visām brīnišķīgajām varonēm man visvairāk patīk Brī. Viņa ir fantastiskai izsmalcināta, savaldīga, apveltīta ar lielisku gaumi un dzelzs izturību. Man gribētos šīs īpašības attīstīt sevī. Lēnām arī kļūstu prātīgāka.
Bet patiesībā vistuvāk esmu Sūzijai ... Pat ārējais izskats mums ir līdzīgs - arī esmu tumšmate ar gariem matiem, lai arī neesmu tik graciozi slaika. Nervozā roku vicināšana, emocionāla (un tik nodevīga) seja un paradums allaž pateikt par daudz, nekā solīdi noklusēt - tas ir manā garā.
           Uz līdzenas vietas es iegūstu draugus un ienaidniekus, daudziem nepatīk mana atklātība un citi to novērtē ļoti augstu. Es nemanu draudzeņu jaunās frizūras un reizēm nopērku draņķīgas drēbes. Man ir slikto matu dienas. Esmu vērsta uz savām izjūtam, esmu egocentriska. Mūžām mainīga emociju lode:)
Bet vienlaikus es varu apstāties ielas vidū, lai noskatītos skaistu saulrietu, varu raudāt par noskrandušu kaķi uz ielas (un paņemt to mājās, pēc tam domājot, kur to likt). Es spēju būt mīļa un maiga, vienlaikus cīnīties par sevi un taisnību, ja tas ir nepieciešams. Man nepatīk sāpināt cilvēkus, tādēļ labāk izliekos priecīga un pamierināta, pat tad, kad jūtos citādi.
Ir vēl viena BĪSTAMA īpatnība,kas saista mani ar Sūziju, diemžēl. Es ar apskaužamu regularitāti iekļūstu bīstamās un reizēm pat apkaunojošās situācijās.
1. Nesen mēģināju atrast īsāko ceļu Galerijā Centrs. Atradu nomaļas durvis un cēli soļoju iekšā. Visos četros stāvos visas druvis bija ciet, arī atpakaļ nevarēju tikt. Pusstundu pustumsā taustījos un daudzījos gar visām durvīb, bet neviens no cilvēku pārpilna centra nedzirdēja mani. Beigās nācas zvanīt uz GC informācijas centru, lai tie mani izlaistu. Piezvanīju, bet viņi nevarēja mani atrast. Nodomāju, ka vairs netikšu ārā un apgūlos uz kapnēm kā mirstošs gulbis. Pēc tam, kad viņi iesaistīja apsardzi un viarākas reizes pārzvanīja, mani atrada un izlaida.(viņi godīgi atzinās, ka nesaprot, kā es tur vispār varēju tikt..)
2. Es ģībstu reti. Bet viendien noģību autobusā, kāpjot ārā pieturā. Ar pieri atsitos pret maršrutu sarakstu stabu citu neko neatceros. Pēc tam lieliska sieviete nosēdinaja uz soliņa, nopirka minerālūdeni un tabletes. Man veicās ar līzcilvekiem+ daļa autobusa pasažieru spēju sagādāju interesantu rīta ainu.
3.   Autobusā iepazinos ar jauku, vecu onkulīti. Man patīk veci onkulīši, jo viņi atgādina vactētiņu, kura man nekad nav bijis. Šis konkrētais "vectētiņš" piecirta man kanti un visbeidzot aicinaja kļūt par viņa mīļāko. Manas šokētās atrunas (negribēju viņu aizvainot) -  ka man ir draugs, viņu nesatrauca." Draugs neesot problēma". Neesmu Idija un loģiski, ka aizbēgu piesarkušām ausīm..
Man ir mans mīļais vīrietis. Reiz (kārējo reizi todien meklējot manas pazaudētas atslēgas) viņs nopūtās:
"Nu, vismaz  ar tevi nekad nebūs garlaicīgi...". Simts punkti, nebūs gan :D 
 
 
 

Konkurss Sadarbībā ar: