Iepazināmies 2006. gada 11. februārī...

Iepazināmies 2006. gada 11. februārī, vai varētu teikt, ka tā bija mūsu pirmā tikšanās un ar to arī sākām dzīvot kopā. Tagad jau mums ir pievienojusies mūsu meitiņa Samanta Luīze..

2. janvāri biju iegājusi draugos.lv, bija atnākusi vēstule no nezināma puiša. Bet kā izrādījās, viņam jau tas otrs profils un iepriekšējais jau esot man bijis draugos, vienkārši nebijām sarakstījušies. Saruna sākās diezgan pastulbi, kā šodien vēl atceros, ka sūdzējos viņam, ka man jāskatās televizoru ir virtuvē, jo mamma skatās savu romantisko kino.. Tā sākam katru dienu sarakstīties, pēc tam jau sazvanīties, kad vienu dienu tā pa jokam pateicu, ka braukšu pie viņa uz Īriju, Jānis maz nedomādams uzreiz pateica, ka jā, brauc tik vien..

Nu tik atlika pateikt mammai, ka braucu prom un nopirkt biļetes. Viss notika vienkāršāk nekā biju domājusi.. Visas draudzenes bija negatīvi noskaņotas, ka es braucu nez uz kurieni un vēl pie nezināma puiša, bet likās, ka biju tik ļoti iemīlējusies, ka bija vienalga.. Stundām ilgi varējām runāt pa telefonu, kaut nebija par ko un stundām ilgi varēju lūrēt uz viņa foto.. :)

Tad 11 februāra vakarā sēdos lidmašīnā un devos ceļā, iepriekš jau biju pateikusi, ka esmu garāka nekā viņš un arī lielāka, bet tas nebija šķērslis. Beidzot bija pārņēmis uztraukums par to kas mani sagaidīs, vai vispār mani viņš sagaidīs..

Satikšanās bija lieliska, sagaidīja mani ar lielu rožu pušķi, draugs bija līdzi, kas iemūžināja šos mirkļus.. Kad bijām tikuši mājā pēc tik ilga ceļa, iegājām istabā un tur sagaidīja brīnumi – svecītes, puķes, vīns u.t.t. neaprakstāmi smuki.. un ar to sākās mūsu kopdzīve..

Daudzi saka, ka nav iespējams iepazīties internetā un vēl sākt nopietnas attiecības, bet ja ļoti to vēlas, tad viss ir iespējams.. Tagad jau mums ir 5 mēnešus veca meitiņa, vēl joprojām dzīvojam Īrijā.. Protams, ne jau katru dienu vairs taisa pārsteigumus, bet ne jau tas vairs ir svarīgākais.. Svarīgi ir tas, ka ir izveidojusies vēl viena jauka ģimenīte.. :)

Sadarbībā ar