Nu tā sanāca ka vakar pus dienu nogulēju,vakarā mīļotais arī agri aizgāja gulēt un es ar viņu,bet rezultātā pamodos 3:30 no rīta un vairs aizmigt nevarēju.Pēc veltīgiem mēģinājumiem tomēr to izdarīt izdomāju ka labāk palutināšu sevi ar rīta kafiju un klusuma brītinu pirms ģimenīte ceļas augšā.Patīkami paskatīties pa logu ka daba mostas,putniņi sāk čivināt,aust gaismiņa...un brīži kas pieder tikai pašai sev...Cakar liekoties gulēt secinaju ka uz maniem pieciem ieliktajiem sludinājumiem joprojām nav neviena zvana-skumīgi,bet ko darīt,tas saucas lielais Ignors!!!!
Attiecīgi naudas arī nav,kas ir pats trakākais,nezinu kā Mīļuma algas dienu sagaidīt,un kā par spīti viss beidzas-veļas balinātājs,sīcim kredīts,šampūns un pat eļļa cepšanai.Joprojām esmu dusmīga uz bijušo darba devēju-kāda jēga viņam bija mani pieņemt darbā ja pēc nepilnām divām nedēļām ņem un atlaiž bez iemesla-tikai pazinojot ka viņa brāļasieva pati gribot darīt to darbu ko darīju es! Vot ragana!!! Pirms tam viņai nevajadzēja,bet kā ieraudzīja ka cits kaut ko dara uzreiz vajag!!!(ir taču tādas"čības" pasaulē)Piedevām aizvakar mani mammas kaimiņš gandrīz ar mašīnu nesabrauca!!! Es ar velosipēdu aizbraucu pie mammas,apstājos malā pie šķūnīšiem un zvanīju lai pateiktu ka esmu atbraukusi,kas tam dulburim uznāca,nezinu,galīgi pillā iekāpa mašīnā un sāka braukt atpakaļgaitā,gandrīz mani ar visu riteni šķūņa sienā iespieda,nebūtu es sākusi bļaut būtu iespiedis arī,tā tikai saskrāpēja man kāju un roku.Izlamāju viņu un gribēju jau policiju izsaukt,bet mamma lūdzās lai nesaucu,citādi viņai tas kaimiņš mieru nelikšot.Vispar šausmas ka dzer un liem pie stūres!!!
Tā nu lūk,šodien vēl meitai sporta diena,vēlāk būs jāaizved viņi riteni uz skolu,lai būtu ar ko to distanci nobraukt,citādi skolotāja esot pateikusi-kam nebūšot riteņa vai skrituļslidu būšot jāiet klasē solus mazgāt! Īstenībā jau taisnīgi tas nav,ne jau visi vecāki var atļauties nopirkt riteņus un skrituļslidas!!! Bet neko jau neizdarīsi,laikam tagad nekur par taisnīgumu īpaši nedomā!
Tā nu iznāk ka braukāju ar riteni katru dienu naivā cerībā ka vismaz bišķi izdosies savu bekonpunci samazināt,bet nekā...nez ko ta viņam vajag lai samazinātos?! Joprojām izskatos pēc speķa pīrādziņa!!!
Lasu šeit par diētām,ka meitenēm ir izdevies svaru samazināt,punci dabūt nost,esmu diezgan daudz aprakstītās diētas un metodes izmēģinājusi,bet man no tām nav nekādas jēgas!!! Sāku jau pamazām atmest tam visam ar roku-laikam man nekas nespēj palīdzēt!!! Tomēr kompleksi kā tārpi grauž no iekšpuses...esmu resna,men neder tik daudz skaistu drēbju un dažam labam vēl joprojām uznāk vēlme līst pie mana vēdera un prasīt ko es gaidu! Pēc šādiem gājieniem parasti atcērtu:"Gaidu kad nāksi pie prāta un pabeigsi pieklājības kursus!" un ar šo cilvēku vairs nerunāju ilgi un dikti.Nu nepatīk man tādi gājieni-ko darīt!