Sen senos laikos, ļoti tālu ziemeļos, Ziemassvētku vecītis sāka gatavoties ikgadējam dāvanu izdalīšanas braucienam. Viss jau būtu bijis labi, bet Ziemassvētku vecīti šoziem vajāja daudz nepatikšanas. Trīs no viņa elfiem bija smagi saaukstējušies un visi pārējie....piedzērušies, tāpēc dāvanu taisīšana bija ļoti ievilkusies. Ziemassvētku vecītis sāka raizēties.
Pēc kāda laika Ziemassvētku vecītis uzzināja, ka viņa māte grasās ierasties. Tas satrauca Ziemassvētku vecīti, viņš palika nervozs, jo ko tad viņa šeit darīs, tikai komandēs un traucēs. Vēlāk, kad viņš gāja apseglot ziemeļbriežus, viņš atklāja, ka divi no tiem ir stāvoklī, un trīs ir pārlēkuši pāri sētai un nozuduši tālēs baltajās. Ziemassvētku vecītis nekad nebija jutis tādu stresu Ziemassvētku priekšvakarā. Tad viņš sāka kārtot kamanas, lika iekšā dāvanas, bet diemžēl viena no kamanas malām salūza un smagais dāvanu maiss atsitās pret cieto ledu, sasitot rotaļļietas un citas bērniem paredzētās dāvanas.
Neapmierināts un noskaities, Ziemassvētku vecītis iegāja savā mājā, lai padzertos kafiju un ierautu kādu malciņu jāgermeisteru. Kad viņš atvēra pieliekamo, viņš dumsojoties atklāja, ka elfi izdzēruši visu jāgermeisteru. Paņēmis kafijas trauku, viņš atklāja, ka tas ir tukšs, jo rūķi iepriekšējā vakarā bija svinējuši kafijas vakaru un dusmīgs viņš to trieca pret zemi. Trauks saplīsa simts sīkos gabaliņos pa visu virtuves grīdu.
Tad pēkšņi iezvanījās durvju zvans un Ziemassvētku vecītis lādēdamies gāja atvērt durvis. Viņš atvēra durvis un tur stāvēja mazs, mīļš enģelīts ar milzīgu Ziemassvētku egli. Enģelītis prasīja: Kur tu gribētu likt šo koku, vecīt?
Un tā, mani mīļie draugi, tā ir iegājies, ka Ziemassvētku eglītes galā cilvēki uzsprauž enģelīti!
| Ielādēja: | homo |