Olbaltumvielu trūkums organismā.

Olbaltumvielas ir vienas no svarīgākajām vielām cilvēka organismā. Ja par vitamīnu un minerālu deficītu mēs atceramies praktiski katru pavasari, norakstot drūmo garastāvokli un nogurumu uz „avitaminozi”, tad par to, ka daudzas problēmas var būt saistītas ar vērtīgo olbaltumvielu trūkumu, mēs aizdomājamies reti.
Daudzi saka, ka olbaltumvielas – tie ir smagi produkti un tādus produktu lietošanu vajag ierobežot. Daudzi tās vispār neēd – un it kā nekas slikts nenotiek. Taču olbaltumvielas organismā pilda dzīvei svarīgas funkcijas, kuras uzņemties nevar neviens cits elements. Kam gan kalpo olbaltumvielas cilvēka organismā, stāsta Kleoo.lv.

Kam vajadzīgas olbaltumvielas?

Olbaltumvielas ir bāze ķermeņa celtniecībā. No olbaltumvielām sastāv muskuļi, audi, iekšējie orgāni, asins šūnas, imūnie ķermenīši, arī mati, nagi un ādas baltums.
Uztura olbaltumvielas organismā, zarnās, sadalās līdz aminoskābju „ķieģelīšiem”. Aminoskābes dodas uz aknām, lai veidotu un sintezētu pašas ķermeņa olbaltumvielas, bet organismā ir daļa aminoskābju, kuras ķermenis var izstrādāt pats, bet tikai daļai jānonāk ārpusē. Tās ir neaizvietojamās aminoskābes, bet tās satur tikai dzīvnieku olbaltumvielas, bet augu olbaltumvielās aminoskābju ir mazāk, tāpēc tās netiek uzskatītas par pilnvērtīgām.
Vēl kāda olbaltumvielu svarīga funkcija ir fermentu un vielmaiņas funkcija. Liela daļa fermentu un hormonu – tās ir tīrās olbaltumvielas vai olbaltumvielu savienojumi ar citām vielām (metālu joniem, taukiem, vitamīniem). Ja trūkst olbaltumvielu var tikt traucēta vielmaiņa, īpaši tas novērots pie ilgstošām diētām.
Bez tam, olbaltumvielas pilda transportēšanas funkciju, tas ir, tās aiznes līdz šūnām un no šūnām svarīgas vielas – jonus, uzturvielas. Olbaltumvielas mūs pasargā no infekcijām, jo antivielas un aizsargājošās gļotādas olbaltumvielas – tās ir olbaltumvielas molekulas.
Olbaltumvielas uztur mūsu jaunību un skaistumu – tas notiek pateicoties savlaicīgam kolagēna un elastāna molekulu atjaunošanās procesam, kas neļauj atūdeņoties, novecot jūsu ādai, novēršot grumbiņu veidošanos.

Kā noteikt olbaltumvielu daudzumu?

Paskatieties uz sevi spogulī. Ja jums ir vāji muskuļi, nokarena āda, uz sejas ir grumbiņas, bet jums vēl nav trīsdesmit – problēmas ar olbaltumvielu apmaiņu jums noteikti ir. Ja jūs aktīvi trenējaties, praktiski nelietojot olbaltumvielas, ievērojot gavēni vai zema daudzuma olbaltumvielas – tad arī jums ir problēmas ar olbaltumvielu apmaiņu. Jums vajag pārskatīt savu uzturu, ja jūsu svars ir vairāk nekā 25% virs normas, bet ja ir aptaukošanās – jo vairāk. Ja pietrūkst olbaltumvielu samazinās vielmaiņa, kas samazina fermentu un hormonu aktivitāti, kas rezultātā noved pie muskuļu masas pazaudēšanas un aptaukošanās. Apskatiet savu ādu, nagus un matus, kāds ir to stāvoklis? Tām praktiski pilnībā ir olbaltumvielu izcelsme, un ja tā trūkst, tie nopietni cieš. Ja organisms dzīvo hroniska olbaltumvielu deficīta nosacījumos, parādās ādas baltums un nokarenums, tās defekti, lūstoši mati un nagi.
Imunitātes problēmas – biežas saaukstēšanās, alerģija, dermatīts un izsitumi. Pamatā tie ir saistīti ar olbaltumvielu deficītu, imunitātes šūnām un antitelu nav vairs uz kā veidot.
Var būt vielmaiņas traucējumi, aizcietējumi, vispārējs vājums, slikta noturība pret stresu.

Kā papildināt olbaltumvielu trūkumu.

Lai izbēgtu no problēmām ar olbaltumvielu trūkumu un traucējumiem, kas saistīti ar olbaltumu trūkumu organismā, vajag veikt virkni preventīvo pasākumu, vispirms, kas attiecas uz uzturu un dzīves veidu.
1. Kritiski pārskatiet savu uzturu
Jums var šķist, ka ēdat daudz gaļu, bet faktiski šie produkti satur maz vērtīgo uztura olbaltumvielu (dažkārt nesatur nemaz). Nosacīti pie gaļas un gaļas produktiem var pieskaitīt tādus tradicionālos produktus kā:
Vārīta vai cepta desa, sardeles un cīsiņi. Olbaltumvielu tajos ir maz, lai nodrošinātu pilnvērtīgu organisma apgādi.
Pusfabrikāti ar „gaļu”, veikala kotletes, pelmeņi. Tajos ir sojas olbaltumvielas un aromatizatori.
Kūpināts šķiņķis, kājiņas, ruletes u.tml. Gaļā nonāk termiskie un marinētie pārstrādes produkti, kvalitāte apšaubāma. Nav zināms arī, kur, kā un no kādas gaļas tie gatavoti, vai tika ievērotas elementāras sanitārās normas.
Daudzveidības dēļ dažkārt var panašķēties ar šiem produktiem, bet tos izmantot bieži nevajag – turklāt kā olbaltumvielu avotu!
2. Izvēlaties gaļas šķirni, kur maz treknuma un zivis ar mazu tauku saturu. Tauki traucē pilnvērtīgi uzņemt olbaltumvielas. Pašas taukākās ir lasis, sams, zosu, pīļu un mencu aknas, cūkas un liellopu krūtiņa. Pats labākais olbaltumvielu avots ir vista bez ādas, liellops, trusis, tītars, olas. Ar augu olbaltumvielām – zirņveidīgo, riekstu un griķu veidā arī vajag bagātināt savu uzturu.
Turklāt vislabākais paņēmiens gaļas pagatavošanai ir sacepums folijā, grils, šašliks, sautēts vai tvaicēts. Gaļas cepšana – pats sliktākais gaļas pagatavošanas veids.
3. Ēdiet olbaltumvielas atsevišķi
Olbaltumvielu ēdienu vajag ēst atsevišķi no kartupeļiem, bez graudiem un bez maizes, citādāk tie slikti uzsūcas. Labāk kombinēt gaļu ar dārzeņiem – svaigiem vai sautētiem, tie palīdz uzsūkt olbaltumvielas. Lietojiet olbaltumvielu ēdienus līdz 6 vakarā, jo to pārstrāde nakts laikā ir apgrūtināta.
Turklāt nav vērts noslogot organismu ar olbaltumvielām, jo olbaltumvielu pārpalikums noved pie rūgšanas procesiem zarnu traktā un metabolisma produktu intoksikācijas, aizcietējumiem un smaguma sajūtai kuņģī.