Kā iemācīties nesatraukties un nekliegt?

Visai bieži par cilvēku, kam ir nosliece kliegt un skaļi izskaidrot attiecības, saka, ka tam ir karsts temperaments. Bet nosliece uz strīdiem un asu vārdu pārmaiņu nav temperaments, bet neiecietība. Kā iemācīties uz visu reaģēt mierīgi un kāpēc klusēšana – patiešām ir zelts, stāsta Kleoo.lv.
Cik bieži mūsu strīdu iemesli gulstas uz dzīvnieciskajiem instinktiem musos, rūpējoties vienīgi par sevi un nemākot ieklausīties un ņemt vērā citu cilvēku intereses un vajadzības. Mēs skaitāmies neoantropi trešo tūkstošgadi, bet uzvedamies, kā alu cilvēki.
Dažiem no mums nezin kāpēc šķiet, ka mūsdienu cilvēkam vajag atbrīvoties no ierobežojumiem un aiztures faktoriem. Nevajag apgrūtināt sevi ar uzvedības normām, pieklājību, vajag kliegt, kaitēt, tādējādi izpaužot savu nevaldāmo dabu.
Mēs parādām sevi visā savā skaistumā, neaizdomājoties par to, ka atstājam cilvēcības pozīcijas, nogalinām mīlestību, zaudējam kaut ko svarīgu attiecībās un uz visiem laikiem aizcērtam durvis uzticībai, kas nepieciešama katram no mums, lai justos harmoniski blakus mīļotajam cilvēkam.

Ar ko bīstamas parastas emocionālas reakcijas?

Par ko tās liecina?
Pirmkārt, par mūsu nervu sistēmas neveselību. Neiecietība ir tās nestabilitātes rādītājs.
Tātad briesmas visam organismam kopumā, jo, kā zināms, visas slimības rodas no nerviem. Ja mēs bieži kliedzam, tad provocējam sev kuņģa čūlas rašanos, sirds un asinsvadu slimības, cukura diabētu u. tml.
Otrkārt, mūsu kliedziens raksturo mūsu attīstības līmeni.
Lūk, kā par to raksta B.Didenko darbā „Laupītā mīlestība”:

«Pirmā signālsistēma – tie ir instinkti, nosacījuma un beznosacījuma refleksi.

Tās augšējā robeža – primitīva domāšana, kāda piemīt attīstītākajiem dzīvniekiem, darbojoties pēc metodes – mēģinājums un kļūda, kuri spējīgi iegūt un nodot pieredzi, tai skaitā mācīt savus pēctečus.

Otra signālsistēma – tas ir prāts, runa un abstraktā domāšana.

No lielās centienu daudzveidības, kurus diktē emociju un instinktu spēks, prāts izvēlas pašas racionālākās, kuras visnoteiktāk aizved pie izvirzītā mērķa.
Otrās signālsistēmas iespēju robeža – loģiskā domāšana.

Trešā signālsistēma piemīt tikai Cilvēkiem.

Tās izpausmes ir kauns, līdzjūtība, labsirdība, citu cilvēku interešu vērā ņemšana, spējas nenodarīt ļaunumu tuvajiem un dabai. Runa ir par iedzimtām dabīgām izpausmēm, bez jebkādiem iekšējiem biedējošiem faktoriem. Pateicoties trešajai signālsistēmai, Cilvēks kļūst par morālu būtni».
Dzīvniekiem nav kauna, sirdsapziņas,viņi nevar izteikt līdzjūtību un izjust apzinātu nepieciešamību tajā vai citā rīcībā, vārdā vai domu veidā. Tas piemīt tikai Cilvēkam. ХХI gadsimtā mēs visi atrodamies laupītāju instinktu līmenī, lai pašsaglabātos, skaisti izveidotās loģiskās shēmās. Mānot cits citu, vijot intrigas, nomelnojot, apvainojot, kliedzot, mēs aizsienam muti savai intuīcijai un nejūtam patiesu cilvēcības attīstības tendenci. Tas ved mūs pie degradācijas un bojāejas.
Treškārt, mēs sagraujam sava biotopa vidi, pat šķiet, tieši neiedarbojoties uz to. Mums šķiet, ka mēs vienkārši lamājamies.
Starp citu, kaut kas neredzams virzās pa Visumu, ieklausās, iegūst informāciju un kādā citā pasaules malā notiek ekoloģiskā vai tehniskā katastrofa. Un tas vistiešākajā veidā ir saistīts ar mūsu uzvedību!
Mēs nekad nenodarītu sāpīgi otram cilvēkam, ja mums būtu attīstīta intuitīvā sapratne par to, pie kā tas var novest vispārcilvēciskā mērogā.
Kosmobioloģiskā likuma sagraušana ved pie visuma izkropļojuma un sagruvuma dzīves laikā.
Bet mēs uz katra soļa pieļaujam pašu tuvāko pazemošanu un apvainošanu, pašu planētas iznīcināšana, dabas un cilvēcisko resursu neierobežota tērēšana „zelta aunādas” dēļ ir iestājusies.
Kāpēc nauda dēļ naudas kļuvusi par mūsu eksistences jēgu? Kāpēc dzenoties pēc tās mēs aizmirstam par vienkāršām cilvēciskām kustībām pretī viens otram? Par nesavtīgu mīlestību un uzticamu draudzību, par tieksmi pēc skaistā un tuvināšanos dabai? Mūs sasniegusi krīze… Un mēs vairāk nespējam ne par ko citu domāt, kā tikai par savas darba vietas saglabāšanu, algu un to stabilitāti, kurā esam pieraduši greznoties, rūpējoties tikai par savu personu.
Par ko mūs brīdina krīze? Varbūt par to, ka mums pienācis laiks domāt ne tikai par sevi, bet aizdomāties par visas cilvēces likteni, mūsu pilsētas, ciema, valsts, planētas. Jo no katras nepareizas domas, rīcības un skaļi izteiktiem emocionāliem vārdiem tajā pašā brīdī mainās bioinformatīvais mūsu planētas lauks.

Cilvēciskās eksistences likumi

Kas tie tādi par smalkiem likumiem? Kāpēc mūsu gadsimta cilvēkam par tiem jāzina?
Ir valsts likumi, ierakstīti konstitūcijās un valdības dokumentos.
Lielākoties tos ir izdomājuši cilvēki, kas pārvalda otro signālsistēmu, kas ļauj mums eksistēt sociumā. Likumpārkāpējus valsts var sodīt tiesas ceļā vai ar tiesībsargājošo iestāžu pārstāvju palīdzību. Šīs normas ievēro, jo baidās tikt sodīti, kaut gan daudziem likumiem var piekrist ar grūtībām.
Ir morāles likumi, kurus izdomājuši cilvēki daudz harmoniskākai līdzāspastāvēšanai, kad satiekas intereses, raksturi, temperaments.
Tie ir uzvedības likumi, kurus bērns uzsūc no mazotnes vecāku aizliegumu un baidīšanas rezultātā. Mēs tos ievērojam pieaugot. Bet ne visi un visur. Mūsdienu pasaulē vienlīdzības jēdziens un morāle kļūst aizvien izplūdušāki.
Darbojas visatļautības ideja, atbrīvošanās no stingriem rāmjiem un pienākumiem. Šajos nosacījumos tieši vajadzētu atcerēties par augstāka līmeņa cilvēciskajiem likumiem, kas palīdzētu mums izdzīvot. Bet izrādījās, ka līdz tiem lielākā daļa cilvēces vienkārši nesniedzas. Mēs esam izauguši no morālo aizliegumu kažociņa, kuru mums mantojumā iedeva mūsu senči.
Tagad palikām „pliki”, mums vairs nav ar ko piesegt kaunuma vietas, un nav jau arī vajadzīgs, un mēs izstādām tos apskatei. Paši sirds dziļumos pretojamies šai bezkaunībai, kura uzplaukst cilvēces sabiedrībā. Citādāk mums nepatiktu filmas par patiesām jūtām, par patiesu cilvēcisko tuvību, par cilvēcību, galu galā. Mēs necerētu uz labajām beigām un neticētu labajam, neskatītos «Vavilonu» un «Armagedonu», nepārdzīvotu par mirušajiem «Titānikā» un nepiepildītu mīlestību «Sibīrijas bārddzinis».
Tāpēc ka mūsu sirds dziļumos dzīvo citi likumi, par kuriem mēs tikai apjaušam, ar izbrīnu atklājot sevī, kā lielās jēgas dārgas pērles.
Tie ir trešās signālsistēmas likumi. Patiesas cilvēcības likumi.
Mīlestība, kas nebaidās, jūt līdzi, kas darbojas neuzspiesti un bez nosacījumiem, tas ir likums cilvēciskajai tuvībai un solidaritātei, kas eksistē mūsos nevis vainas apziņas dēļ vai aizliegumu, bet tāpēc ka eksistē apriori, tāpēc ka mēs – cilvēki!
Evolūcijas uzdevums šiem iekšējiem likumiem ir nenobiedēt cilvēku, bet parādīt, ka cilvēks – kosmobioloģiska būtne, kurai noteikti jātiecas pēc harmonijas ar sevi un ar pasauli, nevis jāpretojas saviem dabīgajiem iekšējiem centieniem pēc labā.

Atgriezt harmoniju nemaz nav tik grūti!

Vienīgais cilvēka ceļš mūsdienu pasaulē, kas ļaus viņam izdzīvot nākotnē – sasniegt dabīgās cilvēcības likumus.
Sajust sevi un apkārtējo pasauli kā vienu veselu dzīvu organismu. Kāds var teikt, ka viņam neizdodas intuitīvā situācijas sajušana un viņš salūzt – ir tik daudz provocējošu faktoru, tik daudz detaļu, kas maisa mums darboties tā, kā liek sirds.
Vai ir likumi vai padomi, kas palīdzētu apgūt šo viltīgo zinatni – būt Cilvēkam?
Protams, ir!

Iesaka profesionāls psihologs - konsultants:

1. Atzīstiet, ka jūs satraucaties un dusmojaties. Atzīšana – pirmais solis tam, lai regulētu savu emocionālo stāvokli.
2. Satraukums un agresija ir lieka – tiešās sekas nemākai izteikt savas domas un jūtas.
Neizteiktais negatīvisms sakrājas un tiek izliets pār pilnīgi nevainīgiem cilvēkiem, bieži vien cietsirdīgākā formā nekā pat iemesls tādai izpausmei.
Tāpēc vajag iemācīties reaģēt uz satraucošo faktoru uzreiz, kā tikko tas jūs ir satrauci, bet paust emocijas adekvāti. Adekvāti – tas nozīmē:
- frāze sākas ar cita cilvēka darbības, kas jūs neapmierina, neitrālu, neaizvainojošu aprakstu. Pēc tam seko jūsu reakcijas uz šādu uzvedību apraksts.
Paskaidrojiet pēc tam, kāpēc šī rīcība sagādā jums grūtības, vai vienkārši norādiet, kā tā uz jums atsaucas.
Beidzot, aprakstiet to, ko jūs vēlētos, izmantojot tādus vārdu salikumus kā «Man gribētos», «Es būtu jums pateicīga», vai «Es dotu priekšroku».
Piemēram: "Kad tu pieņem lēmumu, neprasot manu viedokli, es jūtos aizvainota, jo man šķiet, ka tevi manas domas neinteresē.
Man gribētos, lai mēs kopīgi apspriestu tādus jautājumus un ņemtu vērā visas ģimenes vēlmes". Ja varam atklāti paust savu problēmu «es - formā», tad uzreiz iegūstam divas lietas: Mēs uzlabojam attiecības ar šo cilvēku, palielinām skaidrību, šo attiecību caurredzamību, Mēs formējam partnera motivāciju līdzdalībai mūsu problēmu risināšanā.
3. Ja esat pārlieku satraukti un dusmojaties par jebkuriem sīkumiem, padomājiet, kas jūsu dzīvē iet ne tā? Zem citu cilvēku neapmierinātības slēpjas neapmierinātība ar paša stāvokli, dzīvi, nepārliecinātība un bailes.
4. Augstais dabīgās aktivitātes līmenis un saspringtais dzīves veids, noteikti, veicina nervozumu un gatavību reaģēt agresīvi.
Saspringums un agresīvu reakciju spēks īpaši pastiprinās tad, kad mums pašiem jāsaskaras ar neadekvātu (agresīvu, nelabvēlīgu, netaktisku) apkārtējo uzvedību. Arī negatīvisms, kas nāk no masu saziņas līdzekļiem, var veicināt nervozumu un bailes. Lai izvairītos no tā, neskatieties ziņas par dažādām katastrofām, notiekumiem u.tml. Šīs ziņas turpināsies, kamēr būs nepieciešamība pēc tām. Kamēr mums ir interesanti lasīt par slikto, mēs ar savas enerģijas spēku uzturēsim so negatīvismu.
Domājiet par visu labo savā dzīvē. Katru vakaru atcerieties, kas labs ar jums šodien noticis. Iemācieties pašregulācijas tehniku, kas palīdzēs noņemt ne tikai spriedzi, bet atjaunos harmoniju jūsu dvēselē. Ta var būt joga, pilates, elpošanas vingrinājumi u.c.
5. Ja kaut kas jūs satrauc, izmantojiet pateicības tehniku. Šī tehnika sākumā var šķist naiva, bet tā ir ļoti efektīva un dod patiesu, acīmredzamu rezultātu. Ja tikko jūtaties satraukti, domās pateicieties par to pozitīvo, kas bija kāda nolūkos pateikt jums.
Piedodiet viņam, piedodiet sev par domām, vārdiem, emocijām, kuras izjutāt attiecībā pret viņu.
Piemēram, jūs sadusmojāties uz pārdevēju, kura uz jūsu lūgumu parādīt preci, jums strupi atbildēja. Jūsu domas: "Paldies tev, pārdevēja, par to, ka liec man saprast, ka šajā veikalā nevajag iegādāties preces. Piedod man par domām, emocijām un jūtām attiecībā pret tevi! Es piedodu tev un piedodu sev!"
Tehnika veidota tā, ka katrai rīcībai ir pozitīvais nodoms. Ja jūs meklēsiet katrā notikumā tikai pozitīvo, tad ātri atbrīvosieties no aizkaitinājuma un iemācīsieties priecāties par dzīvi, izmantojot visas iespējas, kuras tā jums dod".