Rēzus konflikts un grūtniecība: ko darīt?

Daudzas problēmas grūtniecības laikā agrāk šķita neatrisināmas, bet mūsdienu medicīna iemācījusies tikt galā ar tām, dodot iespēju iznēsāt un dzemdēt veselus bērnus miljoniem sieviešu.
Piemēram, rēzus konflikts, kad māte un nākamais bērns – šķiet viens vesels – kļūst nesavienojami.
Ko darīt, ja tas notiek ar jums? Kleoo.lv lasītājām skaidro ārsts - ginekologs.

Kas tas tāds rēzus faktors?

Rēzus faktors – tas ir asins olbaltums, kas atrodas eritrocītu virspusē (sarkanie asins ķermenīši).
Rēzus faktora asinīs trūkums vai liels daudzums veidojas ģenētiski, un mēs to mantojam no saviem vecākiem.

Statistiski, 85% cilvēku ir rēzus pozitīvs (Rh+), un tikai 15% cilvēku nav rēzus faktora asinīs.
Viņu asinīs ir rezus - negatīvs (Rh-).

Cilvēkam ar Rh- asinīm rēzus-faktors ir svešie proteīni – antigēns.
Ja pārlietu viņam Rh+ asinis, tad attīstītos rēzus konflikts.

Iekļūstot asinīs svešajam proteīnam, sāk izstrādāties antivielas.
Tādas „alerģiskas reakcijas” rezultātā pārlietās asinis sarec, kā svešas.

Tāpēc asins pārliešanas stacijās vienmēr ņem vērā donora un saņēmēja asins rēzus-faktora saderību.
Taču no rēzus konflikta ir grūti izvairīties, kad „saņēmējs” un „donors” ir sieviete un viņas nākamais mazulis, tas ir, grūtniecības laikā.

Rēzus – faktors un grūtniecība

Rēzus – sensibilizācija – tā ir mātes un augļa asins nesaderība. Rēzus – sensibilizācija var būt tikai sievietēm, kurām nav rēzus-faktora asinīs – rēzus - negatīvs.
Kad māmiņai ir Rh- asinis, bet bērna tēvam Rh+, tad nākamais mazuli var mantot tēva rēzus-faktora gēnu. Ja bērna Rh+ asinis nokļūst mātes asinīs grūtniecības laikā, attīstās rēzus konflikts: mātes organismā sākas antirēzusu antivielas izstrāde, kas var sagraut mazuļa eritrocītus.
Tas notiek:
• dabīgo dzemdību vai ķeizara operācijas laikā
• veicot abortu
• atdaloties placentai
• veicot vagīnas šūšanu plīsumu rezultātā
• pēc vēdera traumas grūtniecības laikā
• invazīvo procedūru laikā (amniocentēzes, horiona biopsijas, kordocentēzes)

Rēzus konflikts starp māti un bērnu

Rēzus sensibilizācijas antivielas saglabājas sievietes asinīs visu dzīvi. Tie ir bīstami turpmākajai grūtniecībai, jo var attīstīties rēzus konflikts.
Aprakstīto procesu rezultātā attīstās hemolītiskā augļa slimība, kas var izsaukt augļa tūsku, pat novest pie tā bojāejas.
Antivielas, cirkulējot bērna asinīs, saglabājas pat pēc viņa dzimšanas (jaundzimušā hemolītiskā slimība). Bērnam, kas slimo ar hemolītisko slimību, ir dzelte, anēmija, centrālās nervu sistēmas traucējumi, kas noved pie garīgās attīstības aiztures, bērnu cerebrālās paralīzes un dzirdes zuduma.
Pieredze rāda, ka bez medicīniskā hemolītiskajai slimībai ir arī sociālais aspekts: 87-92% sievietēm ar rēzus konfliktu grūtniecība beidzas traģiski. Dažkārt mirst 6-8 bērni. Vairākkārtīga bērna zaudēšana un ar to saistītās vecāku psiholoģiskās un morālās ciešanas dažkārt veicina ģimenes sabrukumu.

Rēzus konflikta rašanās ticamība

Rēzus konflikta rašanās un hemolītiskās slimības rašanās risks pirmās grūtniecības laikā ir mazs, bet pieaug ar katru nākamo grūtniecību.
Taču ne visām grūtniecēm ar rēzus – sensibilizāciju konstatēts rēzus – konflikts un hemolītiskā slimība! Retos gadījumos (5-7%), kad nostrādā placentas aizsargfunkcija, rēzus sensibilizācijas laikā auglis necieš, vai rodas tikai viegla slimības forma.

Augļa hemolītiskās slimības ārstēšana

Mūsdienu medicīnas attīstības līmenis nozīmīgi atvieglo rēzus konflikta grūtniecības gaitu un samazina risku saslimt ar hemolītisko slimību.

Nākamā mamma un viņas bērns atrodas speciālā perinatālā centrā pastāvīgā ārstu uzraudzībā.
Smagu saslimšanas formu gadījumā, kad tiek apdraudēta augļa dzīvība, nākas izmantot invazīvas ārstēšanas metodes:
iekšēju asins pārliešanu.

Auglim pārlej 20-50 ml eritrocītu masas, iekļūstot nabas vēnā caur mātes priekšējo vēdera sienu.
Augļa asins pārliešana notiek ultrasonogrāfiskā kontrolē.

Līdz galējai augļa iznēsāšanai sievietei dažkārt nepieciešama vairākkārtēja asins pārliešana, jo ievadītie rēzus negatīvie eritrocīti ar laiku zūd, bet mātes organisms turpina izstrādāt antivielu.

Šī operācija palīdz uzlabot augļa stāvokli un saglabāt grūtniecību.
32-34 grūtniecības nedēļā tiek veikts ķeizargrieziens, jo turpmāka augļa palikšana mātē ir salīdzināma ar pastāvīgu mātes aizsargvielu „bombardēšanu” un ir ļoti bīstama.

Kā novērst rēzus konflikta attīstību?

1. Nosakiet savu rēzus faktoru.

2. Ja jums ir negatīvs rēzus faktors un jums bija nepieciešama asins pārliešana, ziniet,
ka derēs tikai tās pašas grupas rēzus negatīvās asinis, kādas ir jums.

3. Sievietei ar rēzus negatīvām asinīm vēlama pirmās grūtniecības saglabāšana.

4. Pēc vienalga kurām pēc skaita dzemdībām rēzus negatīvai sievietei, kas dzemdējusi mazuli ar rēzus pozitīvu faktoru,
vajag ievadīt antirēzus imunoglobulīnu (48 stundu laikā).
Šis preparāts sasaista mātes antivielu, samazinot rēzus konflikta rašanās iespēju nākamo grūtniecību laikā.

5. Ja rēzus negatīvai sievietei neizdodas saglabāt pirmo grūtniecību (veikts aborts, jo tā vēlējusies pati sieviete vai pēc medicīniskajiem rādītājiem, vai veikta operācija ārpusdzemdes apaugļošanās rezultātā),
48 stundu laikā pēc iejaukšanās arī jāievada speciālais imunoglobulīns.

Izejas meklējumos

Tām ģimenēm, kuras rēzus konflikts novedis pie vairāku bērnu zaudēšanas, medicīna piedāvā mūsdienīgas metodes rēzus konflikta un hemolītiskās slimības profilaksei.
Plānojot grūtniecību, ģimene var izvēlēties ekstrakorporālās apaugļošanās programmu: apaugļošana notiek nevis dzemdē, bet mākslīgi mēģenē. Tad notiek iegūto embrionu (PGD) ģenētiskā izpēte ar mērķi noteikt to gēnu, kas atbild par rēzus faktoru.
No visiem embrioniem izvēlas to, kuram rēzus faktors ir negatīvs un tieši to ievieto mātes dzemdē. Ja bernam un mātei rēzus faktors ir negatīvs, rēzus konflikta nebūs. Tāpat var noteikt arī bērna dzimumu un izvēlēties vajadzīgo embrionu.