Mīti par fitnesu un uzturu: uzzini patiesību.

Kā likums, apmeklējot fitnesa zāli, mēs sākam rūpīgi izvērtēt savu ēdienkarti, jo būtu žēl, ja visas pūles, kas pieliktas, lai atbrīvotos no liekajiem kilogramiem un uzlabotu dzīves tonusu, izrādītos veltas. Un, protams, mums uzreiz rodas vesela virkne aktuālu jautājumu. Tiešām, vai ir vērts palielināt porcijas? Kādam ēdienam dot priekšroku – olbaltumvielām vai ogļhidrātiem? Ko izvēlēties – trīsreizēju vai biežāku, bet mazākām porcijām uzturu? Meklējiet atbildes uz šiem jautājumiem rakstā!

Ēšanas režīms.

Mīts Nr.1: es vairāk kustot, tātad ēst arī varu vairāk.
Protams, var pusdienās vai vakariņās atļaut sev apēst lielu porciju, bet praksē to nevajadzētu darīt. Cilvēki, kas aktīvi nodarbojas ar sportu, tērē vairāk kaloriju, tāpēc loģiski, ka viņi vēlas vairāk sātīgu uzturu. Bet tā kā mums, pirmkārt, piemīt tieksme apēst vairāk, nekā nepieciešams, otrkārt, gaidām no fitnesa nodarbībām svara zudumu, tad mums pietiks enerģijas sporta slodzei arī bez papildus porcijām. Turklāt, kad cilvēks daudz kustas, viņam aktivizējas vielmaiņa un uzlabojas gremošanas sistēma, tāpēc, lai noteiktu nepieciešamā uztura daudzumu, paļaujieties uz apetīti.
Pieredze rāda, ka fiziskās aktivitātes nesaasina bada izjūtu, tieši otrādi, mazina to.
Mīts Nr.2: trīsreizējs ēšanas režīms ir pilnībā pietiekams manam organismam. Tas ir patiess apgalvojums.
Ideāli, ja uzņemat ēdienu 5-6 reizes dienā, tas ir, intervālos starp trijām pierastajām ēdienreizēm vēl divas līdz trīs reizes kaut ko apēdat – šādai vieglai uzkodai pilnībā pietiks ar ābolu vai jogurtu. Šajā gadījumā nav nepieciešams ēst daudz, lai nodrošinātu organismu ar visu nepieciešamo. Tātad ir iespējams izvairīties no lielo porciju blakus efektiem, jo kalorijām bagāts ēdiens slikti uzsūcas un reto ēdienreižu rezultātā tiek stimulēta tauku uzkrāšanās.
Mīts Nr.3: nedrīkst ēst 2 stundas pirms un pēc treniņa.
Tā īsti nav taisnība. Dabīgi, bagātīgas pusdienas vai vakariņas pirms treniņa rezultātu nedos, taču sākt treniņu ar bada sajūtu arī nav vērts. Tas var izraisīt vājumu, galvas reiboņus un acu aptumšošanos, kā rezultātā tiktu zaudēta treniņa efektivitāte. Apmēram pusotru divas stundas pirms treniņa vajadzētu apēst kādu augli vai vieglus salātus, vai 40-50 minūtes pirms treniņa izdzert glāzi augļu sulas ar mīkstumu. Apmēram pēc pusstundas pēc katra treniņa organismam ir nepieciešami ogļhidrāti, jo šajā posmā to spēja uzsūkties palielinās divkārt. Tāpēc bez sirdsapziņas pārmetumiem varat apēst, piemēram, ābolu, nevis gaidīt divas stundas.
Mīts Nr.4: pietiek ar pilnvērtīgu uzturu tikai pusdienās.
Šeit ir šāda loģika; no rītiem ēst ļoti negribas, jā, un nav arī nepieciešams, jo enerģiju paņemošais treniņš būs vakarā, bet pirms nakts miera ēst ir kaitīgi. Paliek tikai pusdienas: tas darba dienas karstumā palīdzēs mazināt izsalkumu, un daļa no uzturvielām vēl saglabāsies treniņam. Patiesībā, brokastis ir visdrošākais barības uzņemšanas laiks. No rītiem vielmaiņa ir izteiktāka, tāpēc iespēja, ka pieņemsieties svarā ir pielīdzināma nullei. Turklāt no rīta īpaši labi uzsūcas sportistam nepieciešamās olbaltumvielas un ogļhidrāti. Ja esat „pūce” un dodaties pie miera vēlu, izlaižot pienākošās vakariņas, tad izjutīsiet pamatīgu izsalkumu.
Bet bads, tāpat kā ekstremālās mazkaloriju diētas, ieslēdz organismā izdzīvošanas režīmu, tas ir, lielāko daļu no apēstā pārvērš taukos. Iznāk, ka, sporta zālē jūs nevarēsiet sadedzināt pietiekamu skaitu kaloriju, taču pēc katras ēdienreizes uzkrāsiet papildus tauku rezerves, kas nemaz nesakrīt ar jūsu vēlmēm. Tāpēc brokastis un vakariņas ir nepieciešamas.

Dzeršanas režīms.

Mīts Nr.5: tikai ar ūdeni sportista slāpes remdētas netiks.
Tā nav taisnība, ja runa nav par profesionālo sportu, bet par parastām fitnesa nodarbībām. Protams, svīstot tiek izdalīti sāļi un tādas vielas kā kālijs, magnijs, kalcijs un dzelzs. Organismam tie nepieciešami ļoti mazos daudzumos, tāpēc mēs esam spējīgi tos uzņemt ar pilnvērtīgu uzturu un parastu ūdeni. Ja jūs aizstāsiet parastu ūdeni pret minerālūdeni, tad organismam visi sāļi un minerālvielas atgriezīsies daudz ātrāk. Galējā situācijā, ja nav iespējams sekot savam uzturam, palīgā var nākt parasta augļu sula, kas atšķaidīta ar minerālūdeni porcijās 1:2. Tādā maisījumā ietilpst praktiski viss; nātrijs no minerālūdens un kālijs no sulas, arī A, C vitamīni.
Mīts Nr.6: treniņi – tas nav iemesls lietot vairāk šķidruma.
Nav taisnība. Pie jebkuras fiziskās slodzes dzert vajag vairāk, nekā parasti. Kļūdains ir arī uzskats, izslēdzot ūdens uzņemšanu treniņa laikā, var ātrāk notievēt. Ja trūkst šķidruma organismā, tiek traucēta vielmaiņa, sagrauta siltumregulācija, šlakvielu izvadīšana, tātad treniņa efektivitāte kļūst apšaubāma. Vajag dzert ūdeni pirms treniņa, treniņa laikā un arī pēc treniņa!.
Mīts Nr.7: sportistiem nepieciešami papildus vitamīni.
Nē. Nodarbojoties ar sportu un svīstot, protams, tiek zaudēts noteikts daudzums svarīgu elementu un vitamīnu. Bet, ja jūs apmeklējat sporta nodarbības ne vairāk kā 2-3 reizes nedēļā, tad šie zaudējumi tiek atgūti pilnvērtīga uztura laikā. Papildus polivitamīnu komplekss ir nepieciešams pie lielākām slodzēm vai; un nesabalansētas diētas ievērošanas laikā.

Olbaltumvielas, tauki, ogļhidrāti.

Mīts Nr.8: nodarbojoties ar fitnesu, nepieciešams vairāk lietot olbaltumvielu.
Protams, bez olbaltumvielām nav iespējama muskuļu audu veidošanās, bet visam jābūt normas robežās. Lai nodrošinātu normālu organisma funkcionēšanu un uzturētu muskuļu tonusu (īpaši, minimāla lieluma muskuļu, to stipruma paaugstināšanai un tauku sadedzināšanai) pietiek uzņemt 1 g olbaltumvielu uz 1 kg ķermeņa svara dienā. Tātad, cilvēkam, kurš sver 65 kg pietiek ar 65 g olbaltumvielu dienā. Olbaltumvielas ietilpst gandrīz visos produktos, tāpēc nepieciešamo tā daudzumu ikdienu iespējams uzņemt ar parastu uzturu. Izņēmums, ja jūs pieturaties pie stingras diētas, tad vajag noskaidrot un uzskaitīt, kādu daudzumu olbaltumvielu jūs uzņemat un, ja nepieciešams, koriģējiet to!
Mīts nr.9: ja lietojat daudz taukainu ēdienu, tad palielināsies izturība treniņu laikā.
Nē. Kaut gan no vienas tauku molekulas atbrīvojas aptuveni divas reizes vairāk enerģijas, nekā no vienas molekulas olbaltumvielu vai ogļhidrātu, tomēr to lietošanai jābūt saprātīgai, jo tauku šķelšanās, lai cik tas dīvaini arī nebūtu, notiek pamatā miera periodā nevis treniņa laikā. Turklāt, organismam nākas patērēt daudz spēka taukaina ēdiena pārstrādei. Nav brīnums, ka pēc taukiem bagātas ēdienreizes gribas kādu brīdi pagulēt. Tāpēc, ja lietojat taukainu ēdienu pirms vai pēc treniņa, tad var provocēt iekšējo orgānu darbības traucējumus un aknu aptaukošanos.
Mīts Nr.10: sportistiem nepieciešams vairāk ogļhidrātu, lai atjaunotu spēkus.
Ja ar ogļhidrātiem saprotam augļus, dārzeņus, zaļumus, nevis bulciņas un konfektes, tad daļēji tā ir taisnība. Ogļhidrāti ir tās enerģijas avoti, kas atļauj ātrāk pēc treniņa atjaunoties un saglabāt darbaspējas visas dienas garumā. Tāpat tie ir nepieciešami arī treniņa laikā, lai stimulētu muskuļu augšanu. Tāpēc, nodarbojoties ar fitnesu, tiešām ir nepieciešams vairāk uzņemt ogļhidrātu, taču neko daudz vairāk salīdzinot ar cilvēkiem, kas nenodarbojas ar sportu. Lai saņemtu nepieciešamo ogļhidrātu daudzumu, vajag lietot uzturā augļus, zaļumus un sulas.