Jauna ģimene: konflikti un problēmas attiecībās

Mūsdienu sabiedrībā eksistē uzskats, ka ģimenes un laulību institūts atrodas pagrimuma stāvoklī. Un īpaši uzstājīgi šo hipotēzi atbalsta tie, kas pārdzīvojuši personīgu neveiksmi harmoniskas ģimenes veidošanā. Bet šāds viedoklis ir pietiekami subjektīvs, jo problēma slēpjas ne jau laulību institūtā, bet tās dalībnieku personīgajās problēmās. Un daudz produktīvāk būtu mācīties veidot ģimenes attiecības, kā paziņot, ka laulības un ģimene – ir pagātnes atliekas.

Šodienas jaunatne bieži vien uzskata, ka cilvēki var iegūt viens no otra to pašu, ko var dot laulība, nereģistrējot laulību. Taču šāds secinājums ir virspusējs. Jā, mēs dzīvojam seksuālās revolūcijas un emancipētu sieviešu gadsimtā. Jā, jau labu laiku netiek apspriesta tā saucamā civillaulība un atcelts jēdziens „nelikumīgi dzimušie bērni”. Bet, neskatoties uz to visu, tādus jēdzienus, kā mīlestība, aizsargātības izjūta, emocionālā stabilitāte, tradīcijas, neviens nav atcēlis.

Kaut gan mūsdienu ģimene, kā jebkurš cits sociālais institūts, ir ar savām problēmām, visas cilvēces pastāvēšanas laikā neviena cita sociālā sistēma nespēja uzņemties katra cilvēka pilnīgu emocionālo un sociālo vajadzību apmierināšanas lomu, vienlaikus paliekot visoptimālākajai. Bet, viss, kas pārbaudīts ar laika mērvienību, ir tā vērts.

Problēmas attiecībās un ceļi, kā tās pārvarēt

Katra jaunā ģimene, pirms nostabilizējas, iziet cauri dažnedažādiem konfliktiem. Un, atkarībā no tā, kā laulātie draugi tos atrisina, būs vērojamas viņu turpmākās attiecības ģimenē. Kā likums, problēmas ģimenē konflikta veidā rodas visbiežāk neapmierinot kāda ģimenes locekļa vajadzības. Iemesli var būt ļoti dažādi: neattaisnotas gaidas, kurām bija vieta līdz kāzām, bet nepiepildījās, jo, kā apriori, tika uzskatītas pašas par sevi saprotamas; uzmācoši skatieni partnerim, greizsirdība, savstarpējās sapratnes, maiguma un drošības izjūtas trūkums, jā un vienkārši dažādi redzējumi par sadzīves lietām, bērnu audzināšanu, brīvā laika kopā pavadīšanas iespējām.

Ja jums, kā piemēru rāda hipotētiskos Jāni un Līgu, kuri nekad nestrīdas, tas nozīmē, ka dotais pāris vienkārši nemazgā savu veļu publiski, kas ir pirmais likums iekšējo nesaskaņu risināšanā. Uzticot saviem paziņām un radiniekiem savas ģimenes problēmas, jūs izrādāt elementāru necieņu pret savu partneri, kas savukārt izsauc viņā nespēju uzticēties jums. Bet abpusēja uzticēšanās – tas ir cements starp ķieģeļiem, no kuriem tiek veidotas ģimenes attiecības.

Otrs ļoti svarīgs likums ir tas, ka, rodoties problēmām attiecībās, pirmkārt, ir jāatzīst, ka problēma pastāv. Noklusējot, lai izbēgtu no strīda, žēl, bet tas problēmu neneitralizē, tieši otrādi – situācija ar laiku tikai paliek problemātiskāka. Ja uz jebkuru jūsu nepareizi piemeklētu vārdu jūsu otra pusīte reaģē ļoti vētraini, tas ir indikators tam, ka cilvēks ilgu laiku ir izjutis slēptu neapmierinājumu, bet noklusējis to, cerot, ka viss atrisināsies pats no sevis, un jūs pēkšņi mainīsieties. Bet, lai cilvēks gribētu mainīties, viņam, kā minimums, ir jāzina, pie kā viņam jāstrādā.

Un, protams, mācieties klausīties un sadzirdēt. Nepārdzīvojiet oponenta monologa laikā, laikus jau gatavojot atbildi, bet centieties saprast no viņa skata punkta. Un tad, bez šaubām, jūsu otra pusīte pateicības jūtu vadīta arī centīsies saprast jūs. Tādā veidā, komunikācija būs produktīva, un jūs nostāsieties uz pareizā ceļa pārvarot problēmas, kas ienāk jūsu attiecībās.