Šobrīd ļoti daudzas ģimenes dzīvo šķirti, tāpēc, ka viens no pāra dzīvo ārzemēs, lai nopelnītu tik nepieciešamo naudiņu. Tas ir liels pārbaudījums abām pusēm, jo, lai arī nav sadzīvisko problēmu un ķīviņu, ilgstošs laiks, esot katram savā pasaules malā, liek izvērtēt visu vēl un vēlreiz.
Ir vairāki būtiski faktori, kas nosaka, vai attālums satuvinās ģimeni vai to šķirs. Viens no tiem – cik līdzīga izpratne par lietām, notiekošo, vērtībām un tamlīdzīgi ir abiem cilvēkiem. Jo līdzīgāki ir uzskati, jo vieglāk pieņemt otra rīcību, izprast, kāpēc otrs aizbrauc, kā viņš tur jūtas, ko dara un vieglāk sagaidīt mājās. Arī kontaktēšanās notiks tā, kā abiem ir vispieņemamāk – atbraucot uz pāris dienām mājās, rakstot vēstules uz papīra vai katru dienu sarakstoties īsziņām. Nebūs tā, ka vienam labāk liktos tā, bet otram pavisam citā veidā.
Un atkal, ja cilvēks, kurš paliek dzimtajā pusē, tā īsti nemaz nav gribējis, ka otrs brauc prom, tas būs sākums atsvešināšanās brīdim. To gan iespējams novērst, ja mājās palicējs izvērtē, kāds ir arī viņa ieguvums no šī atšķirtības brīža – iespējams, var uzsākt ko tādu, kam iepriekš nav atlicis laika, apgūt kādu hobiju vai izglītoties un tamlīdzīgi.
Tas, par ko pāri satraucas šādos brīžos, vai viņi atšķirtību izturēs seksuālā ziņā, jo īpaši, ja pārim ir ļoti kaislīga un bieža dzimumdzīve. Emocionāli cilvēkiem ir vieglāk novilkt robežas, pārliecināt pašam sevi, bet seksuāli ir jāmāk savas vēlmes, izjūtas novirzīt kur citur. Seksuālo enerģiju ir iespējams izlādēt arī bez paša seksa. Ja tomēr ir sajūta, ka otru vajag tieši tagad un šobrīd, tad labāk arī negaidīt, bet noorganizēt, kā tikt līdz mīļotajam cilvēkam, jo mūsdienās ir iespējams iegādāties gan lētās biļetes, gan operatīvi aizbraukt un atbraukt.
Ja ģimenē ir arī bērni un, piemēram, māmiņa ir pieradusi, ka arī vīrs iesaistās bērnu audzināšanā un dažādu ķibeļu risināšanā, tad jārēķinās, ka mīļotajam cilvēkam prom esot, viņa jutīsies kā vientuļā māmiņa, un tajā brīdī nelīdzēs nauda uz konta, jo tā nepalīdzēs atrisināt emocionālus konfliktus, konfliktus skolā un tamlīdzīgi.
Lai cik paradoksāli tas neliktos, bet arī atkalsatikšanās var būt kā lūzuma punkts – cilvēkiem liekas, ka viņi ilgojas viens pēc otra, ka nu tikai būs laime un prieks, bet pēc esošās atšķirtības, katrs ir kļuvis mazliet citādāks – vai to būs viegli vai varbūt neiespējami pieņemt? Viens ir pieradis tikai strādāt, otrs izlemt visu viens pats – un tad tas atkal ir jādara kopā. Tomēr šobrīd tāds attiecību izkristalizēšanas laiks ir gan tiem, kuriem jāpavada laiks šķirti, gan tiem, kas paliek kopā, jo daudziem šajā laikā nav viegli, un tas liek izvērtēt, vai esam kopā ar īsto cilvēku, vai skatāmies vienā virzienā un vai mērķus vēlamies sasniegt ar līdzīgiem paņēmieniem, un vai tajā visā dzīvības elpu iedvesusi arī mīlestība.