Kāpēc viņi nobīstas?

Dažreiz pietiek vien uzdot nevainīgo jautājumu „Kas mēs esam?", lai viņš nekad vairs nepaceltu telefonu, kad viņam zvani. Citreiz ārēji it kā lieliskās attiecībās mīļotais aiziet pa gaisu un piedēvē sievietei bēbīšu drudzi tikai tāpēc, ka viņa ieminējusies, ka draudzenei gan ir jauks mazulis. Vai vēl ļaunāk - gadās, ka vīrietis savas prioritātes pārvērtē pašā kāzu dienā.

Tā diemžēl notiek un, lai gan nevaram skaļi deklarēt, ka sievietēm šis niķis nepiemīt nemaz, jāatzīst, ka vīriešiem šī kaite tomēr ir izteiktāka.
Ko tas nozīmē sievietei? Sirdssāpes, vainas apziņu, pašpārmetumus, dažām - naidu pret vīriešiem un mūžīgi dedzinošo jautājumu - kāpēc? Kāpēc tā notika?
Izrādās, arī viņi paši nespēj uz šo jautājumu sniegt izsmeļošu atbildi . „Nebija īstā " ir biežākais paskaidrojums, kas atskan, atskatoties uz situāciju.

Vīrietis klejotājs, sieviete- pavarda sildītāja?
Protams, sociālās lomas un vēsturiskais konteksts pastāv jebkurā situācijā. Vēsturiski attiecību kontekstā vīrietim vienmēr ir bijušas lielākas manevru iespējas, iespēja klejot un nepiesaistīties. Bioloģiski tiešā saikne un atbildība pēcnācēju radīšanā ir sievietei. Nav tā, ka vīrieti tas nemaz neinteresētu, taču tieši sievietei ir fiziska spēja laist pasaulē bērnu, tātad arī radīt ģimeni. Vīrietim šī atbildība ir netieša.

Savu artavu dod arī mūsdienu sabiedrība un sociālā iekārta - jaunattīstības kapitālismā ļoti liela nozīme ir materiālajai bāzei. Tā pierāda indivīda spēku un varēšanu. Bieži vien vīrietis nejūtas stabili materiāli un cenšas šo stabilitāti pēc iespējas ātrāk sasniegt. Kā atzīst psihologs - bieži vien tā ideja par to, kas ir jāsasniedz, pirms veidot ģimeni, vīrietim ir pat nereāla, taču, ja viņš šo materiālo bāzi nav ieguvis, ģimenes galvas loma viņam var šķist neatbilstoša.

Sociālie, politiskie un vēsturiskie aspekti gan ir tikai ietvars, rāmis, kurā savas attiecības veidojam. „Vislielāko lomu spēlē katra individuālā uztvere un dzīves pieredze - tas arī nosaka to, kā cilvēks konkrētā situācijā rīkojas" , uzsver psihoterapeits.

Kāpēc viņi bēg?
Brīžos, kad kaut kas nenotiek tā, kā gribēts, mums raksturīgi ir pārcilāt un pārcilāt situāciju prātā, līdz atrodam vainīgo, kaut vai paši sevi. Kurš tad ir vainīgs? VAINĪGS nav neviens, kā saka Māris Siliņš- tieši vainas apziņa ir tā, kas cilvēkiem visvairāk gandē dzīvi. Taču atbildība gan attiecību fiasko gadījumā ir dalāma lieta.

Pietiekoši bieži šajā kontekstā sevi piesaka arī kāda sieviešu problēma, proti, pārlieka koncentrēšanās uz attiecībām. „Gadās, ka sieviete attiecības uztver kā burvju nūjiņu, kas viņai sakārtos dzīvi ,un no tā, vai viņai būs attiecības vai nē, būs atkarīga viņas realizācija".

Diemžēl šādu sieviešu nav maz. Ir izveidojies ačgārns uzskats, ka vīrietis ir seksuāla būtne pats par sevi, taču sieviete ir seksuāla attiecībās. Sieviete ir pabeigta tad, kad viņai ir vīrietis. Rezultātā sievietes pašvērtība ir pazemināta, tāpēc viņa par katru cenu grib pilnveidoties pārī. Kas šādā gadījumā notiek ar vīrieti - viņš jūt, ka no viņa tiek sagaidīts kaut kas ļoti daudz - vairāk nekā viņš spētu dot. Absolūta un nemainīga laime, piepildījums, ko, loģiski viņš vien nevar nodrošināt. Tas liek pārvērtēt šīs attiecības un varbūt labāk izvēlēties aiziet.

Protams, ja vīrietis baidās no saistībām, sieviete var būt kaut vai pati pilnība, nekāda pasaules vara viņu nenoturēs. Viņš skries pie nākamās, nākamās un tad nākamās, un tiklīdz katras nākamās attiecības draudēs kļūt nopietnas, viņš atkal būs ārā pa durvīm. Māris Siliņš skaidro, ka šāds vīrieša uzvedības modelis varētu norādīt uz vīrieša bailēm no sievietes. (Šeit gan nevajag jaukt - lidināšanās no viena ziediņa pie otra un izmēģināšana, kas tad īsti ir dzīve, nav nekas nosodāms vai nenormāls, tas pat kādā dzīves posmā ir nepieciešams. Par problēmu var runāt, ja tas turpinās jau stipri pēc jaunības trakuma beigām.)

Kāpēc gan lai vīrietis baidītos no sievietes? Izskaidrojumus tam var meklēt pagātnē - piemēram, ir pietiekami daudz vīriešu, kuriem ir bijušas ļoti sarežģītas un ciešas attiecības ar māti, un viņa pieauguša cilvēka dzīvē tas traucē veidot veselīgas attiecības. Biežāk šāda problēma sastopama ģimenēs, kur sieviete bērnu audzinājusi viena. Latviešiem ir raksturīgas sievietes, kuras pašas pieņem lēmumus, pašas visu var un spēj, arī vienas izaudzināt bērnu. Tai pat laikā arī šīs sievietes joprojām ir vientuļas un viņās mīt spēcīgas, nepiepildītas ilgas. Šādai sievietei agri vai vēlu tomēr pietrūkst vīrieša, un zemapziņā viņa sagaida, ka dēls šo trūkumu aizstās. Sajūtu līmenī dēls apzinās, ka nespēj mammas dzīvi aizpildīt, ka nespēj sniegt viņai to, kas viņai trūkst. Viņš spētu palīdzēt citādi - ar spēcīgu roku mājas darbos, bet šī sieviete taču visu var pati, un viņai palīdzība nav vajadzīga. Kas notiek - dēls nespēj mammai piedāvāt to, ko no viņa it kā sagaida, taču lietās, kuras viņš spētu izdarīt, viņš ir nevajadzīgs. Arī vēlāk dzīvē šis vīrietis sievietei blakus jūtas vājš un nespējīgs. Brīdī, kad viņš tiek ārā no mājas, viņš metas sevi pierādīt, metas no sava vājuma bēgt. Viņš būvē karjeru, braukā apkārt ar draugiem, maina meitenes un jūtas stiprs un varens. Taču brīdī, kad viņš sajūt pieķeršanos, viņš atkal jūtas vājš un nespēcīgs, atgriežas vecās bailes un viņš metas bēgt.

Protams, šis nebūt nav vienīgais iemesls, kas varētu izskaidrot vīrieša bailes no attiecībām, taču jāsaprot, ka bieži vien viņi tā rīkojas nevis tāpēc, ka ir bezjūtīgi lopi, vai lai mūs sāpinātu - dažreiz viņi savādāk vienkārši nespēj.

Ko darīt?
Ko darīt, ja nelaimīgā kārtā esi iemīlējusies vīrietī, kuru moka bailes no attiecībām? Vai ir iespējams kaut ko lietas labā darīt?
Māris skaidro, ka, ja problēma ir izteikta, un tiklīdz vīrietis jūt, ka sākas saistības vai pieķeršanās, tā mūk - diemžēl sieviete neko neizdarīs. Šādam vīrietim ar sevi galā pašam.

Taču, ja viņš nav aizmucis miljoniem kilometru drošā attālumā, un ir gatavs tomēr mēģināt, var nodoties ilgstošai piejaucēšanai, ja sieviete ir uz to gatava. Viegli tas noteikti nebūs, jārēķinās, ka viņš ik pa laikam mēģinās atkal aizbēgt, taču ar laiku var kļūt mierīgāk, labāk. Ja vīrietis zinās, ka viņam ir iespēja aiziet un pēc tam atgriezties, viņš var šīs bailes aizmirst un ar laiku varbūt pat vairs nekur neskriet.

Ja abi apzinās problēmu un vēlas to risināt, var palīdzēt arī pāru terapija. Tikpat labi iespējams, pietiks ar individuālo terapiju - tā palīdzēs atrast problēmu, kas traucē pilnvērtīgi dzīvot, un nolikt to maliņā. Kā stāsta Māris, ne vienmēr ir vajadzīgs ārsts - mēs sevi iepazīstam un iemācāmies saprast caur attiecībām, caur dažādām dzīves situācijām- to arī nozīmē pieaugšana un nobriešana. Mūsu nepazinātā pagātnes pieredze vienmēr ietekmēs mūsu dzīvi, un tas ir tikai normāli. Taču, ja kāda problēma traucē gadiem, tad gan ir vērts meklēt palīdzību, tikt ar to skaidrībā un padarīt savu dzīvi labāku.