Vīrietis kā celms interjerā...

Sēž pie televizora ar pulti rokā, kājas siltās čībās, un viss. Neko vairāk viņš negrib, un nekas viņu neinteresē: ne kultūra, ne sports, ne politika, ne izglītība. Pat makšķerēšana un draugu kompānija ne. Bet es skrienu 24 stundas diennaktī un sitos vai nost, lai paspētu uz darbu un aptecētu mājas soli, lai izvadātu bērnus pa pulciņiem, skolām un bērnudārziem, pagūtu iegūt otro augstāko izglītību, aizietu uz teātri vai pie draudzenes, pie friziera, aizbrauktu ceļojumā, uzkāptu kalnos, un tā bez gala. Kā gan tas gadījies, ka dzīvoju kopā ar tik bezdarbīgu, nemērķtiecīgu un dzīves garlaikotu cilvēku? Kur palicis tas savulaik kustīgais un asprātīgais jauneklis?

Aktīvs - tikai uz laiku

Reiz jautrais un darbīgais jauneklis nekur nav pazudis - viņš un tagadējā mājas "mēbele" ir viens un tas pats cilvēks (jāpiebilst, ka vienlīdz izplatīts ir attiecību modelis, kurā kūtra un mazkustīga ir sieviete, kura zaudējusi interesi par citām lietām pēc iziešanas pie vīra.
Ļoti iespējams, ģimenes izveidošana bijis augstākais mērķis, ko šis cilvēks sev uzstādījis. Kamēr tās nebija, viņš bija sabiedrisks, aizrāvās ar, piemēram, kanoe laivošanu, lai pārlaistu šo, viņaprāt, tukšo un ar patiesu jēgu nepiepildīto laiku.
Iespējams, dažādie hobiji un aizraušanās bija tikai ģimenes neesamības aizvietotāji, tādējādi tam vairs nebija nekādas nozīmes no brīža, kad izveidojās attiecības.
Vairākumam cilvēku dažādos dzīves posmos ārpusmāju aktivitātēm ir dažāda intensitāte: daudzi mazāk nododas agrākajiem vaļaspriekiem un retāk satiek draugus, kad kļūst par ģimenes cilvēkiem.

Stabili hobiji parasti neizzūd - ja tā notiek, interese nav bijusi dziļa vai tas bijis tikai līdzeklis cita mērķa sasniegšanai. Dažkārt cilvēks pats to pamana tikai tad, kad to ievēro un sāk pārmest partneris. Var arī gadīties, ka cilvēks nonāk emocionālā atkarībā no attiecībām - "zaudē sevi", pilnībā nododas otrajai pusītei vai, iespējams, visu uzmanību velta mīļotā uzraudzīšanai greizsirdības dēļ, aizmirstot, ka pašam tik ļoti patika gatavot ēst vai audzēt kaktusus.
Sievietes mēdz dzīvot vīra dzīvi, aprūpējot un aptekājot, bet savā labā nedarot neko. Var izveidoties arī situācija, ka viens sēž mājās un neko nedara, bet otrs tikai aptekā: abiem partneriem nav citu interešu un hobiju.
Vēl viens iespējamais cēlonis: cilvēks šādu sadzīves modeli iemācījies no saviem vecākiem. Viņam gluži vienkārši nav zināmi citi veidi, ka atpūsties, sevi izklaidēt un aizraut.

Plaisa kļūst platāka

Katrs var dzīvot kā grib. taču problēmas sākts, ja atšķirības jbus attālina. Ja viens atrod» nepārtraukta attīstības spirālē, bet otrs sēž uz %ietas, aktīvais atrod interesantas cJhčkus ārpus ģimenes. Partneru starpā sāk vadoties plaisa, jo cik tad ilgi otru bikstīt un gaidīt, ka kaut kas notiks. Vai vispār vajag censties otru vilkt ārā no sastinguma?
Vispirms jāmēģina saprast, kādas ir viņa vērtības un kādēļ šāda situācija izveidojusies. Varbūt partneris ir tik ļoti iztukšojies darbā, ka viņam nav enerģijas plānot vēl citas aktivitātes?
Pārstrādāšanās un izsīkums mūsdienās nav retums: pēc darba gribas tikai mājas mieru. Rutīna savukārt ir tik dziļa, ka no tās tikt ārā ir grūti: darbs - mājas, darbs -mājas, bet sestdiena un svētdiena paiet saimnieciskās aktivitātēs, kurām darbdienās nav bijis laika. Tad cilvēki mēdz runāt un prātot, ko vēlētos darit, ja būtu vairāk laika: viens sapņo satikt sen neredzētus draugus, cits - sarīkot pikniku zaļumos. Ja nav iespēju izlēkt no apburtā loka un palēnināt dzīves ritmu, lai atrastu enerģiju arī citām nodarbēm, attālināšanas turpinās.

Kopējā lieta

Kā rīkoties, lai mazkustīgo iekustinātu? Mēdz teikt, ka ļoti motivējošas ir uzslavas: ja kūtrais, piemēram, izgludinājis kabatlakatiņu, viņa iedrošināšanas nolūkos par šo darbu jāpauž tik liela sajūsma, it kā viņš būtu izgludinājis visu gultasveļu. Tas motivēšot jauniem varoņdarbiem. Šāda rīcība vairāk noder, ja vēlamies sadzīviska līmeni panākt, lai otrs kaut ko dara. Runājot par interešu trūkumu, grūti būtu cilvēku pamudināt, sakot: "Aizraujies ar šahu!" Sekmes būs lielākas, ļa mēģināsiet uzsākt kaut ko jaunu, kas interesē abus.

Lai nemaisās pa kājām

Uz situāciju var mēģināt paraudzīties arī no otras puses: ja viens ir bezgala rosīgs, skrien un dara, otram ir ļoti ērti, ka pašam nav jākustina ne pirkstiņš. Vai ir pat vienalga, kādi izskatīsies jaunie virtuves skapīši vai kā tiks sastādīts dzīvžogs, jo tā iegājies, ka no viņa jau sen nekas nav atkarīgs. "Sēdētājs" vairs neuzņemas nekādu atbildību par attiecībām un visu, kas griežas ap tām, jo aktīvā otrā puse visu izlemj un paveic vienpersoniski.
Kas notiek, ja neviens neko nedara? Kā pasīvais dzīvotu, ja nebūtu aktīvā? Grūti iztēloties pieaugušu cilvēku, kurš netiktu galā ar vienkāršām sadzīves grūtībām. Iespējams, aktīvajam itin labi patīk viņa "kustīgā" loma, jo viņam šķiet, ka viņš vislabāk zina un prot. Aktīvais arī izskatās krietni labāk uz "sēdētāja" fona, jo ir taču tik čakls un jūtas spiests otru visu laiku bakstīt.
Turklāt šādā attiecību modelī viss notiek pēc kustīgā ziņas - kādu skapīti gribu, tādu lieku. Ja pasīvais iesaistītos, viņš varētu izvēlēties citu krāsu vai nolikt plauktus tādā augstumā, kā aktīvajam nepatīk. Ja pēkšņi "sēdētājs" kļūtu aktīvs, viņš tikai traucētu, tāpēc labi vien ir, ka viņš ir tik rāms... Der apdomāt, cik lielā mērā kūtrais cilvēks nespēj uzņemties atbildību un cik lielā mērā aktīvais viņam nemaz nevēlas šo atbildību deleģēt.
Ja aktīvais daudzās dzīves jomās radis paļauties tikai uz sevi, jo vēlas, lai viss notiek pēc viņa prāta, tad, protams, viņam sāk šķist, ka viņš visu "velk" viens pats.

Kā izkustināt ierūsējušo situāciju?

Bieži vien veiksmīgi darbojas princips otram dot skaidrus uzdevumus, nevis tikai aizplīvurotus mājienuspar to , ko no viņa gaida. Starp citu sievietes mēdz sūdzēties , ka vīri neko nedara, ja viņam neparāda, jo darāmo it kā neredz. Vīrieši patiešām daudz ko neredz. Var gadīties, ka viņiem, piemēram, netīri logi vai divas nedēļas valkāts krekls nerada nekādu diskomfortu, jo, augot pie vecākiem, šādas lietas pamanīt lielākoties radinātas meitenes.
Ja esi aktīvā puse pārī, nekontrolē uzdevumu izpildi! Ja esi lūgusi, piemēram, nomazgāt traukus, pēc tam , kad darbs izpildīts. nepārlaid pirkstu tiem ar pirkstu un nepārmazgā. Nevilšus būsi izrādījusi, ka vēlies turēt varas grožus savās rokās.

Ja vēlies ar otru pusi darīt kaut ko kopā, ej uz kompromisiem: ja vīrs piekrīt tevi pavadīt uz operu, izrādi, ka novērtē, un apliecini, ka par to esi gatava pavadīt vakaru pie televizora, kopā skatoties futbolu.

Apdomā, vai visas tavas aktivitātes patiešām ir tevis pašas vai kopīgā labuma vārdā. Sievietes daudz biežāk nekā vīrieši nododas visdažādākajām nodarbēm nevis tāpēc, ka no sirds to vēlas, bet gan tādēļ, ka redz kādu labumu tas nesīs ģimenei. Vīrieši biežāk atļaujas kaut ko darīt tāpēc, ka patīk. " Nezāģē" otro psi par nesabiedriskumu! Vīriešiem ir grūtāk atvērties jauniem kontaktiem, arī jauniem hobijiem un nodarbēm.