Optimists pret pesimistu

Pesimists domā, ka sliktus gadījumus rada ilgstoši apstākļi (neizturēja pārbaudījumu matemātikā, jo nepadodas rēķināšana) un labus notikumus - īslaicīgi (vīrs uzdāvināja ziedus tādēļ, ka viņam bija veiksmīga diena).

Ar optimistiem ir viss otrādi. Neveiksmei ir īslaicīgs cēlonis (pārbaudē neveicās tādēļ, ka nebiju sagatavojies) un labvēlīgām situācijām - ilglaicīgs (viņš uzdāvināja ziedus tādēļ, ka mīl).

Pesimists ļauj , lai vilšanās vienā dzīves jomā ietekmē arī pārējās. Teiksim, viņš ir atlaists no darba. Pesimists ne tikai jūtas nelāgi tāpēc, ka palicis bez darba, bet sāk uztraukties arī par visu pārējo - ar sievu zudīs saskaņa, bērni arī neklausa.

Optimistam turpretī viena neveiksme nespēj sabojāt visu dzīvi. Pat būdams bez darba, viņš saskatīs pozitīvo citur - ar sievu sadzīvojam labi, ar bērniem varu lepoties.

Ja neveicas, pesimists vaino sevi. Ja kāds braucējs „iebuktē" viņa mašīnu stāvvietā, pesimists pukojas, ka apstājies tik muļķīgā vietā.
Optimists šādas nepatikšanas uzskata par sagadīšanos un domā, ka nākamreiz apstāsies tur, kur mazāk mašīnu.

Domājot, ka nekam nav nozīmes, pesimists liedz sev iespēju rīkoties, tāpēc, saskaroties ar neveiksmēm, viņš vienkārši padodas.

Optimists jūtas labāk gandrīz visās dzīves jomās, bieži vien sasniedzis vairāk un gūst lielākus panākumus sabiedrībā.

Pesimists saka: „Glāze ir pustukša."
Optimists saka: „Glāze ir gandrīz pilna."