Šodien ir 29. Marts 13:25:19 Kleoo monētas Apmeklētāji online Jubilāres!!! |
Kleoo E-VEIKALS FORUMS BLOGS |
|
Meklēšana Neizlasītās tēmas
Kā tikt galā ar stresu?Ir daudz un dažādu veidu, kā tikt galā ar stresu. Stresa pārvaldīšanai visnoderīgākā pieeja ir to neuzkrāt, aktīvi risināt problēmas, nevis atlikt to risināšanu. LU veiktais pētījums 2006. oktobra beigās, iesaistot pirmā kursa studentus, liecina, ka rodoties sarežģījumiem 31% jauniešu vilcinās tos risināt. Tādējādi tiek uzkrāta spriedze, un stresa līmenis var tikai palielināties un ietekmēt pašsajūtu un studijas.
Daži stresa pārvaldīšanas paņēmieni paredzēti tam, lai konkrētā brīdī novērstu augstu stresa līmeni, kamēr citi ir orientēti uz to, lai mēs kopumā spētu samazināt stresa līmeni ikdienas dzīvē. Šīs pieejas labāk darbojas tad, ja tās tiek lietotas regulāri. Kopējā stresa līmeņu pazemināšana Ja lielāko laika daļu tu izjūti stresu, tad varētu palīdzēt elpošanas vingrinājumu izpildīšana katru dienu vismaz divas reizes dienā. Tas vingrinās tavu ķermeni elpot daudz mierīgākā veidā, un tas labvēlīgi atsauksies arī uz sirds ritmu un asinsspiedienu. Daudzi cilvēki ļoti atzinīgi vērtē meditāciju, kurā apvienoti elpošanas vingrinājumi ar prāta pieklusināšanu, tā radot mierīgas un rāmas izjūtas. Jogai un „tai či” priekšroku dod tie cilvēki, kuriem patīk apvienot fiziskus vingrinājumus ar elpošanas vingrinājumiem. Ir daudz un dažādu veidu kā samazināt stresu. Ja tu vēlies, lai tie kļūtu par regulāru tavas dzīves daļu, būtu jāizvēlas tieši tev visatbilstošākais veids, lai nav jāpiespiež sev to izmantot. Varam piedāvāt vairākas noderīgas pieejas:
· Pārliecinies, cik sabalansēts tavs darbs un atpūta. Visbiežākais iemesls, kāpēc izjūt stresu, ir līdzsvara trūkums starp darbu un atpūtu. Jo pilnvērtīgāk esi atpūties, jo augstāka darba efektivitāte. Tad īsākā laikā tu spēj paveikt vairāk. Izprotot to, cik tu vari uzņemties, un izšķirot prioritātes, samazināsi stresu. Veselīgs ēdiens un pietiekams miegs arī palīdz tikt galā ar stresu; · Konsultējies par neskaidrībām vai sarežģījumiem. Nekavējies meklēt atbalstu vai padomu pie savas nodaļas, fakultātes darbiniekiem, Studentu servisa konsultantiem; · Izproti un atzīsti to, ka ir ierobežojumi. Daudzi no mums uzstāda nepārdomātus un perfektus mērķus. Bet patiesībā neviens nespēj būt perfekts visās dzīves jomās. Tādēļ būtiski definēt sasniedzamus mērķus; · Attīsti savas studiju prasmes. Apgūsti to, kā labāk veikt lekciju pierakstus, rakstīt referātus, sagatavot prezentācijas, gatavoties eksāmeniem; · Nevilcinies ar studiju uzdevumu izpildi. Neatliec uz nenoteiktu laiku tā izpildes uzsākšanu. Sadali darbu posmos un sāc tos izpildīt; · Fokusējies uz pozitīvām lietām. Atturies no citu cilvēku kritizēšanas. Mācies novērtēt to, kas tev patīk citos cilvēkos. Izvērtē viņu pozitīvās īpašības. Atzīsti un novērtē arī savas pozitīvās īpašības; · Maini negatīvās domāšanas tendenci. Stresa iemesls var būt negatīvās domāšanas tendence, kas izraisa daudzus uztraukumus, tādus kā: „Es nevaru paveikt to, esmu pārliecināts, ka neizdosies”, „Visi domā, ka esmu stulbenis” vai „ Es nevienam nepatīku.” Negatīvai domāšanai parasti trūkst pamatojuma vai arī tā ir stipri pārspīlēta. Centies pēc iespējas pamanīt savu negatīvās domāšanas tendenci. Šādas domas bieži tiek iekļautas vārdos – „iespējams, vajadzētu, vienmēr, nekad”. Pajautā sev, vai tā ir taisnība. Šāda domāšana ir iestrēgstoša un ierobežo problēmu risinājumu izvēli. Negatīvā domāšana bieži prognozē bēdīgu nākotni. Tā traucē cilvēkam dzīvot tagadnē, un visbiežāk tā ir pamatota uz atsevišķo gadījumu izskaidrojumu, attiecinot tos uz sevi. Vērts apdomāt, kā pārvarēt negatīvo domāšanu. Pajautā sev:
- Vai izkrišana eksāmenā nozīmē, ka tās ir studiju beigas? Vai tad nevaru to kārtot vēlreiz? - Ja uzdotais patstāvīgais darbs ir pārāk grūts, vai tad man jācīnās vienatnē? Vai arī es varu lūgt paskaidrojumus vai palīdzību pasniedzējam vai kādam citam? - Vai tiešām cilvēki runā par mani aiz muguras, vai arī tā man tikai liekas?
· Mācies rotaļāties. Ik pa brīdim vērts novērsties no dzīves prasībām un gūt prieku. Sameklē tādu laika izmantošanas veidu, kur nav nepieciešamas nekādas iemaņas, bet tu vari gūt prieku. · Izvairies no nevajadzīgas sacensības. Dzīvē ir daudzas situācijas, kurās ir sacensība, no kuras nevar izvairīties. Ja pastāvīgi pūlies būt izcilākais daudzās dzīves jomās, tad tā tu radi lielu spriedzi un trauksmi, kas rada stresu un padara tevi agresīvu. · Regulāra fiziska slodze. Tā ir labs veids kā tikt galā ar stresu, un visbiežāk patīk cilvēkiem, kuri daudz nodarbojas ar intelektuālām aktivitātēm. Tomēr ieteicams izvairīties no sportošanas, kura saistīta ar sacenšanos (komandu spēles, sacensības). Alkas pēc uzvaras var būt vēl viens stresa avots! · Runā par savām raizēm. Runājies ar draugiem, kolēģiem, konsultantiem. Ja izteiksi savas izjūtas cilvēkiem, kuri gatavi tevi uzklausīt, tu jutīsies atvieglots. · Apgūsti kādu jaunu prasmi. Nodošanās kāda mūzikas instrumenta spēlei, mākslas darbu radīšanai, var palīdzēt uz laiku aizmirst raizes. Atrodi laiku kādam jaunam hobijam, bet neaizmirsti uzturēt sakarus ar saviem draugiem. · Iepriecini sevi. Ierastās ikdienas nomaiņa var efektīvi samazināt stresa līmeni. Ja laika ir tiešām maz, vari nomainīt parastās pēcpusdienas vai vakara nodarbes. Ja tu to iepriekš ieplānosi, tas sniegs prieku. Ir visai vienkārši sagādāt sev kādu relaksējošu prieku – vannu ar putām, meditatīvas mūzikas klausīšanos, garāku pastaigu. · Izvairies no alkohola lietošanas, nelieto narkotikas, bet atpūties. Apreibināšanās dažreiz ir vilinoša, bet sekas nevar paredzēt. Iespējams, ka tās ir pat bīstamas un problēmas tikai saasināsies. Atceries, ka alkohols arī ir antidepresants un paģiras samazinās tavas darbības efektivitāti nākamajā dienā. LU mājas lapa - Personības resursi un riski.
Lapa: [1] Kosmētikas reitingsKosmētikas reitings |
Pievienot Kleoo.lv favorītos Aktīvas izsoles
|