Tu, mīļotais un.. vēl kāds.

Izmētātas netīrās zeķes, nemazgātas grīdas, netīru trauku kaudzes krājas, ja mājsaimniekošanu neuzņemies tu. Abi strādājat, varbūt arī paralēli mācieties un laika mājsaimniekošanai maz. Tā nu viss stāv kā stāvējis, šad un tad tiek viss sakopts, iztīrīts, novākts. Brīvā laika maz, pēc nogurdinošas darba nedēļas labāk izvēlaties pavadīt laiku mājās, nevis doties izklaidēties ar pilnu krūti. Lēnītēm jūsu dzīvēs sāk iezagties rutīna. Skola, darbs, mājās.. un nekas cits.

Nejauši uz ielas sastapts vīrietis, nevainīga iepazīšanās, darba vai skolas pārtraukumā nevainīgi tērzējot malkota kafija, jūs apmainieties ar numuriem, "netīšām" atskanošs telefona zvans no nesen iepazītā kunga.. darba dienās darba pēkšņi kļūst vairāk un sanāk aizkavēties "darbā" Brīvdienās negaidīti esi sākusi satikties ar "draudzenēm" un pavadi vakaurs draudzeņu" sabiedrībā, tā vismaz tiek teikts viņam, mīļotajam ar kuru dzīvo.

Viss liekas viegli līdz brīdim, kad no nejauši iepazītā kunga atskan piedāvājums satikties biežāk.. Jūs labi pavadījāt laiku līdz šim, vienā mirklī arī satuvinājāties un jūs pārņema amora raidītās bultas. Tu esi uzaicināta ciemos uz glāzi vīna un.. Nu kas gan slitks var notikt Tu domā, kārtējo reizi lavīdamās prom no mājām. Savam mīļotajam tak teices, ka būsi ar draudzenēm un mājās atgriezīsies rīt. Tu zini, ka mīli savu mīļoto, bet pietrūkst asumiņa, dzirkstelītes un ir tik viegli iesaistīties jaunās avantūrās.

Tu ierodies norunātajā vietā. Durvis atver seksīgi ģērbies vīrietis, uz galda deg sveces un stāv glāzēs saliets vīns. Neļaudams vēl ienākt pa durvīm, vīritis Tevi apskauj un maigi noskūpsta..

Tā malks pa malkam, Tu jūties nedaudz iereibusi, tāda pacilāta, bet mierīga. Viņš apsēžas Tev blakus, maigi glāstot Tev roku, kaklu.. Pārliecinājies, ka Tu nemetīsi viņam ar pudeli, viņš atļaujas arvien vairāk un vairāk, līdz jūs sākat kaislīgi skūpstīties. Glāzes tiek noliktas uz galda un vīrietis Tevi paņem uz rokām un nes uz guļamistabu. Tikai mierklis pārdomāt, kas notiek un vai tam jānotiek. Tevi mājās gaida tavs mīļotais, bet Tu atrodies gandrīz sveša vīrieša guļamistabā.. Un tomēr Tu ļaujies viņa skūpstiem, atbildot tikpat kaislīgi. Podziņa pa podziņai un Tava blūzīte nokrīt turpat pie gultas, Tu sāc atpogāt vīrieša kreklu..

"STOP!" pēkšņi izsaucies, paķērusi savu blūzīti Tu esi gatava bēgt prom. Tu tomēr nespēj būt vienaldzīga un to izdarīt, tu nespēj krāpt savu mīļoto. Svešajam kungam tu saki, ka tam visam ir jābeidzas, ka tas nedrīkst tā turpināties, jo mājās Tevi gaida mīļotais.

Tu aizsteidzies mājās nakts vidū, mīļotais neizpratnē lūkojas Tevī, bet Tu viņu apķerdama lūdz piedošanu un saki, ka tas vairs nekad, nekad neatkārtosies, pat ne domās. Un viņš turpina dumji skatīties uz Tevi, bet Tu staro un raudi aiz laimes, zvērot, ka nekad mīļotais par to neuzzinās, ka nekad tas neatkārtosies. "es mīlu mīlu mīlu Tevi!" tas ir viss, ko caur asarām esi spējīga izrunāt..

Kāpēc, kad mūsu dzīvēs iezogas rutīna, ir tik viegli pārkāpt pāri visam un krāpt mīļoto? Kāpēc tikai pēdējā mirklī reizēm tomēr sirdsapziņa vai kāda cita apziņa nostrādā, neļaujot izdarīt lielāko grēku attiecībās? Citiem tā nostrādā un tas tiešām nekad vairs neatkārtojas, citiem tas nepieciešams ik pa laikam, vēl kādam tas ļauj ieiet citā attiecību fāzē. Katram jau induviduāli, bet vai godīgi? Un cik ļoti mēs uzticamies savām otrām pusītēm, lai zinātu, ka viņi tajā laikā nav darījuši to un līdz galam?..