Nakts bailes

Ja jums ir paveicies un jūsu mazulis nebaidās no suņiem, kāpņu telpām vai spēcīgām skaņām, tad bailes, kuras saistītas ar diennakts tumšo laiku, visdrīzāk, nav pagājušas nomaļus. Bailes no tumsas, vientulības vai sliktiem sapņiem piemīt lielākajai daļai mazuļu. Kā palīdzēt atbrīvoties bērnam no „nakts” bailēm?

No kurienes tās rodas?

Ir zināms, ka slimību vieglāk brīdināt nekā izārstēt. Šo likumu var piemērot parādoties mazuļa bailēm. Neskatoties uz to, ka izbīlis – pilnībā dabiska psihes aizsardzības reakcija, un nevar iedomāties mazuli, kurš pilnīgi ne no kā nebaidās, nedrīkst pieļaut situācijas, ka bērns ilgu laiku izjūt satraukumu un bailes sastopoties ar kaut ko.

Kā likums, ārējie iemesli kādai no bērna baiļu izpausmēm ir vecāku, filmu vai multfilmu „par šo tēmu” piemērs vai vēsturi, ko pastāstījis kāds no vienaudžiem. Saprotams, ka iespējamība izkontrolēt šāda veida ietekmi uz bērna psihi, vecākiem ne vienmēr ir iespējams. Ko var iesākt?

Centieties, lai bērna klātbūtnē citi radinieki nestāstītu par saviem nakts murgiem vai līdzīgiem pārdzīvojumiem. Bez tam, augsni baiļu izsaukšanai bieži vien dod sižeti, ko stāsta pieaugušie „līdzīgo piemēru” veidā, tādejādi iebiedējot bērnus ar savu reālistiskumu. Noteikti, mazulim ir jāzina, ka nedrīkst sarunāties vai iet līdzi svešiniekiem, bet tāda jautājuma apspriešanā nevajag lieku detalizāciju..

Sekojiet tam, ko bērns skatās pa televīziju. Rakstītie vārdi tik spēcīgi neietekmē psihi, kā veidoli, kas ieraudzīti televīzijas ekrānos. Īpaši vajadzētu sargāt bērnu no raidījumu, kas nav paredzēti bērniem, skatīšanās: ziņām un kriminālhronikas.

Lūgšu neizdomāt

Svarīgs apstāklis, kas bieži ir iemesls bērna nakts baiļu izpausmei, bet kas vienlaikus palīdz ar to cīnīties, bērnu iztēle. Nebūtu pareizi teikt, ka bērni ar attīstītāku iztēli ir vairāk pakļauti izbailēm un trauksmei. Visticamāk, tādam bērnam ir vairāk iespēju radīt pašam savu biedējošu objektu, jo bērna fantāzija strādā ne tikai tajā mirklī, kad viņš lipina un zīmē. Tieši iztēle un bagāta fantāzija kļūst par veidolu un pārdzīvojumu, tajā skaitā arī biedējošo, avotu.

Ja jūs jūtat, ka tam ir vieta jūsu mazuļa dzīvē, tad izmantojiet viņa spējas, lai palīdzētu tikt vaļā no bailēm. Tieši uz tādiem emocionāliem mazuļiem iedarbojas spēcīgs dažādu stāstu efekts. Ja jums ir aizdomas, ka viņu nobiedējis kāda stāsts, mēģiniet darboties tādā pašā veidā: izstāstīt pāris aizraujošas brīnumu pasakas, bet ja bērns jums uzticēja stāstu, kas viņu nobiedēja, izdomājiet līdzīgu, bet noteikti ar laimīgām beigām.

Bez tam, jūsu mazulis var uzzīmēt savas bailes, bet pēc tam jūs kopā iznīciniet attēlu. Šajās darbībās galvenais – dot iespēju bērnam saprast, ka biedējošais tēls ir kaut kas atsevišķs, tātad, bailes var „uzvarēt”, tikt no tām vaļā.

Jebkurā gadījumā, vajag paskatīties uz biedējošo situāciju vai tēlu bērna acīm, bet ja runa ir par iztēles kaprīzēm, tas ir nepieciešams dubultā. Necentieties pārliecināt bērnu ar racionāliem argumentiem, mēģiniet iekļūt sižetā. Ja mazulis baidās, ka naktī no gultas apakšas izlīdīs baismīgi troļļi, nesakiet, ka viņi tur vienkārši neietilps. Sakiet, ka tētis ir nolicis burvju vārtus, pa kuriem viņiem iekšā netikt.

Nekļūdīties

Diemžēl, pieaugušie bieži vien nerunā un nedara pietiekami, lai atbrīvotu mazuli no bailēm. Tā, piemēram, nevajag:

– Noliegt bailes kā tādas. Atzīstiet, ka jūsu bērnam ir tiesības baidīties no tā, kas viņu biedē! Nevajag mierināt mazuli ar frāzēm „Nu, izbeidz!”, „Tāds liels zēns, bet baidās no tumsas!” Tas nedos absolūti nekādu rezultātu, pretēji, mazulis jutīs, ka jūs nevēlaties viņu saprast pa īstam.

- Piedāvāt bērnam un vēl jo vairāk piespiest viņu satikties ar biedējošo objektu: piemēram, atstāt vienu pašu tumšā istabā vai paskatīties pagultē ar mērķi pārliecināties, ka tur neviena nav.

– Nosodīt un kaunināt mazuli par to, ka viņš baidās. Īpaši tas attiecas attieksmē pret zēnu. Pat, ja jūsu bērns – „nākamais vīrietis”, tas nenozīmē, ka šobrīd viņam nav tiesību baidīties.

Nemaz nav bail

Viena no pašām populārākajām bērnu bailēm ir bailes no tumsas. Šeit ir kur pastaigāties mazuļa iztēlei! Bet, ka jau iepriekš teicām, bērna fantāziju var aizvirzīt arī pret bailēm. Jūs varat izmantot dažādus vājus gaismas avotus, harmoniski „ierakstot” tos Jūsu mazuļa baiļu sižetos.

Ar fluorescējošām uzlīmēm viegli radīt „kosmisko” stāvokli istabā, izvietojot uz sienām un griestiem izdomātas zvaigznes un komētas. Vai kopā ar bērnu izvēlieties naktslampiņu kādas figūras izskatā, piemēram, sunīti, bet noteikti to, kas patīk mazulim un „aizsargās” viņu. Var iegādāties gaismekli saulītes izskatā, kas spīdēs pat naktī bērnistabas stūrī, vai tieši pretēji, pusmēnesi.

Dažreiz var gadīties, ka bailes no tumsas patiesībā slēpj patiesās bērna bailes palikt vienam. Ja jūs pamanījāt, ka citās situācijās (teiksim, aizraujoties ar spēli) mazulis nebaidās no tumšiem stūriem, necentieties atklāt viņa viltību, vēl jo vairāk, ka tā var būt neapzināta. Protams, šajā situācijā bērns veic noteiktu manipulāciju, lai jūs paliktu blakus, bet kopumā bailes no vientulības un nepieciešamība pēc kontakta ar pieaugušo liecina par nepietiekamu jūsu kontakta ar mazuli. Tāpēc centieties mazulim veltīt vairāk uzmanības dienas laikā, un, visticamāk, vakaros viņš pārstās baidīties no tumsas paliekot viens bērnistabā.

Ja mazuli moka baismīgi sapņi, tad vecākiem vajadzēs nodrošināties ar pacietību. Bērnu psihe ir nepiekāpīga, un viņi var ilgu laiku atcerēties to, ka kādreiz ir nobijušies no sapnī redzētā, baidās no tā atkārtojamības. Tāpēc centieties:

- ātri atrasties blakus bērnam, kas nobijies, paņemt rokās, piespiest pie sevis;

- nomierināt viņu, pagaidīt, kamēr viņš aizmieg no jauna;

- uzklausīt stāstu par biedējošo sapni, dalīt bailes ar mazuli.

Gadījumos, ja šādas situācijas atkārtojas vairākkārt, pierakstiet bērna stāstus par sapnī redzēto un vērsieties pie bērna psihologa!