Dabiskas dzemdības

Dabiskas dzemdības ir viens no nepārtraukto fizioloģisko procesu ķēdes posmiem, pārstāvot un ilustrējot dabas pamatlikumus - atražošanas likumu un dzimtas turpinājuma likumu. Dabiskas dzemdības ir normālas fizioloģiskas dzemdības. Kad dzemdības asociējas ar bailēm, un, likumsakarīgi, arī ar sasprindzinājumu, tās, lielākā vai mazākā mērā, nekavējoties kļūst par nefizioloģiskām, pataloģiskām.

Vienlaikus dabiskās dzemdības nenozīmē pilnīgi bezsāpīgas dzemdības katrai sievietei – lai gan, kā likums, piedzīvotais diskomforts nepārsniedz to līmeni, kuru pati sieviete grib pārdzīvot un kuru iespējams kontrolēt, pieturoties dabisko dzemdību pamatlikumiem.

Es zinu, ka termins "dabiskas dzemdības" daudziem mediķiem rada sliktu iespaidu, jo ordinatūras apmācībās viņi ne vienu reizi vien kļuvuši par aculieciniekiem, kā jaunas sievietes mokās dzemdību sāpju krampjos, nesaņemot adekvātu medicīnisko palīdzību, turklāt viss process saucas tieši "dabiskas dzemdības". Ļoti reti mācību laikā var redzēt patiešām fizioloģiskas dzemdības, kā rezultātā vārdu salikums "dabiskās dzemdības" kļuvis par sinonīmu ciešanām un sāpēm. Daudziem ārstiem un sabiedrībai dabiskas dzemdības nozīmēja un šodien nozīmē vienkārši dzemdības bez sarežģījumiem.

Problēma noslēdzas tajā, ka ne vienmēr izdodas sievieti sagatavot dzemdībām pilnīgi mierīgu, atslābinātu un kompetentu. Katra sieviete ir citāda, un viņu sagatavošanai nepieciešams atšķirīgs laiks un dažāda veida piepūle. Katrs veiksmes gadījums – vērtīgs atalgojums mātei, jaundzimušajam, tēvam un sabiedrībai kopumā.

Sagatavotai pacientei dzemdības saistās tikai ar stiepjošām izjūtām, spēcīgu spiedienu, nelielu diskomfortu. Kad sagatavotai sievietei, kas tikko pārdzīvojusi dzemdības, jautā, kas viņai bija visgrūtākais, viņa nekad nepiemin dzemdību kulminācijas brīžus. Visizplatītākā atbilde: "Pats grūtākais - tas ir laiks pirms spiedieniem". Bieži vien piebilstot: "Grūti pārciest sāpes mugurā, bet ne pašas dzemdības. Tas bija pats jaukākais brīdis, un es ne par ko negribētu to palaist garām!" Viņa sajuta dzemdības, un, kā daudzas citas sievietes, runā par to kā par kaut ko labu, satraucošu, labestīgu. Ja sāk sīkāk jautāt par sāpēm mugurā un par to, kāpēc viņa atteicās no atsāpināšanas, laimīgā māte atbild: "Tas nemaz nebija tik briesmīgi! Un es negribēju palaist garām pašu dzimšanas brīdi".

Bieži saka, ka dzemdībās vajag "ciest sāpes". Bet tas tā nav.

Ir pārbaudīts paņēmiens, kā atbrīvoties no spazmatiskām sāpēm - pilnīga visu muskuļu atbrīvošana. Satraukums un bailes negatīvi ietekmē dzemdes darbību un dzemdes kakliņa paplašināšanās iespējas. Ja sieviete spējīga atslābināties pēc pašas vēlēšanās, tad viņa var sagaidīt vieglas dzemdības.

Saspringtas sievietes = sasprindzinātas dzemdes = sāpes

Pacientes saspringums izsauc dzemdes kakliņa sasprindzinājumu. Sasprindzinātais dzemdes kakliņš pie normāla dzemdes sašaurinājuma rada šķērsli, kura pārvarēšanas rezultātā spazmas kļūst vēl spēcīgākas, kas, likumsakarīgi, palielina dzemdētājas un bērniņa diskomfortu. Ja dzemdes kakliņa sasprindzinājums kļūst pārāk spēcīgs, tad spazmas arī kļūst stiprākas un arvien sāpīgākas.

Katrai sievietei jāzina pilnīgas muskuļu relaksācijas prakse, jo tieši no tās atkarīga dzemdību grūtību pakāpe!

Vajadzētu piebilst, ka daudzām šīs zināšanas nerada īpašas grūtības.

Relaksācijai ir daudz priekšrocību grūtniecības laikā, spazmu, dzemdību un pēcdzemdību periodā, bet sasprindzinājums, tieši pretēji, rada dažādas novirzes no normāliem fizioloģiskiem procesiem un nedod neko, tikai kaitē, kas, starp citu, sīki aprakstīts Kannona darbos un arī citos medicīniskos rakstos. Ja normālām dabiskām dzemdībām ir kaut kāds identifikators bez medicīniskas iejaukšanās, kas viennozīmīgi nosaka tās, tad tas ir muskuļu relaksācijas fakts. Vienlaikus daudzos dzemdību namos, kur nepraktizē dabiskās dzemdības, tiek novērots pretējais: sieviete sasprindzinās spiedienu laikā, tad saņem visus spēkus un atkal saspringst nākamo spiedienu gaidās.

Jebkurš pārmērīgs satraukums dzemdētāju noved pie kateholamīnu izdalīšanās. Rezultātā sfinkteri jeb slēdzējmuskuļi sasprindzinās, spazmām paliekot mazāk efektīvām. Notiek asins attece no dzemdes uz rokām un kājām, jo bailes un satraukums gatavo ķermeni bēgšanai vai cīņai. Tas viss kavē normālu dzemdes apgādi ar skābekli. Nav brīnums, ka kļūst sāpīgi, jo pati dzemde kļūst sāpīga.

No otras puses, viss, kas palīdz ķermeņa atslābināšanai un dvēseles nomierināšanai, stimulē endorfīnu izstrādi, kas ir vienīgie pretsāpju līdzekļi. Eksistē, starp citu, septiņi endorfīnu tipi, no kuriem atsevišķi savā iedarbībā neatpaliek no morfija injekcijām (morfijs – spēcīgas iedarbības, bet bīstams pretsāpju līdzeklis, ko reti izmanto grūtniecības laikā, lai neriskētu ar mazuļa veselību).

Atbrīvošanās no stresa un muskuļu atslābināšana nenozīmē, ka dzemdētājai spiedienu laikā visu laiku jāatrodas guļus pozīcijā. Tieši pretēji, viņai labāk neatrasties gultā. Viņa var ērti iekārtoties šūpuļkrēslā – vertikālais stāvoklis un viegla šūpošanās rada labvēlīgu ietekmi. Vienlaikus sieviete var atslābināties arī spazmu laikā. Viņa var staigāt, kamēr ir ērti, aiziet, piemēram, uz vannas istabu, pastaigāties pa koridoru. Atrodoties gultā, viņa var atslābināties, vai nu guļot uz kreisajiem sāniem (lai atvieglotu skābekļa pieplūdi dzemdei un bērnam), vai iekārtoties pussēdus stāvoklī.

Pamatpaņēmiens, kas ātri atslābina ķermeni, ir pareiza elpošana.

Pareiza elpošana un atslābināšanās tehnika

Nav brīnums, ka daudzi no mums uzņem elpošanu un atslābināšanos kā pašu par sevi saprotamu. Vai tad mēs nezinām kā elpot? Paldies Dievam, darām to no dzimšanas un, visticamāk, ne slikti, ja jau dzīvojam.

Kā atslābināties? Vieglāk par vieglu, gluži kā apēst kūkas gabalu! Var ielīst vannā un no sirds to izbaudīt, vai nopeldēties upītē un pagozēties saulītē. Arī tas ir vienkārši, atnākot no darba, iekrist dīvānā, salikt kājas uz žurnālgaldiņa.

Katrs no jums laikam iedomājās savu mīļāko paņēmienu, kā atpūsties. Bet vai jūs mākat pilnībā atbrīvot savu ķermeni, atslābināties, turklāt ātri, viegli un nolūkā uzlabot veselību?

Viens no pašiem pieejamākajiem no šiem paņēmieniem ir dziļā elpošana. Tam nav nepieciešami nekādi īpaši noteikumi vai spējas. Šī senā elpošanas tehnika bija zināma lielam daudzumam cilvēces vairākās paaudzēs, un viņi sasniedza ar tās palīdzību pilnīgu ķermeņu atslābināšanu.

ATCERIETIES! Lai kā arī nebūtu, dzemdībās ir grūti mammai, bet bērnam ir vēl grūtāk! Lielāko daļu nepieciešamo kustību izpilda tieši viņš, ienākot Dieva pasaulē. Visu, ko dara mamma – tā ir tikai palīdzība viņam. Tāpēc nepieciešams nepārtraukts domu un emocionālais kontakts ar viņu. Ja šajā procesā var piedalīties arī tētis, tad tas būs ļoti labs pamats turpmākajām pašu tuvāko cilvēku attiecībām.