Veselība un drošība

Mums gribētos pasargāt bērnu no jebkurām likstām. Tikai bērni nav gatavi augt „zem kupola”- viņus virza alkas pēc darbības un neremdināma ziņkārība. Rezultātā zilumi un nobrāzumi ir neizbēgami... Tāpēc vecākiem nepieciešams zināt pirmās medicīniskās palīdzības paņēmienus – kaut vai tikai teorijas veidā.

Bum… А-a-а! Nu, lūk, atkal nokrita, uzgrūdās, saskrāpējās vai apdega. Liekas, ka bērnu no acīm neizlaid, bet vienalga te atskan aizvainots kliedziens vai rodas jaunas kareivīguma zīmes. Lielākajā vairumā gadījumu nav nepieciešams iejaukties, bet dažreiz tētim ar mammu nākas pārvērsties par dakteri Aikāsāp. Noskaidrosim, kad var tikt galā saviem spēkiem, bet kad labāk vērsties pie ārsta.

ZILUMI

Ja pie sitiena zemādas asinsvadu sieniņas plīst, bet āda paliek vesela, rodas hematoma – baismīga izskata violets plankums. Protams, zilumi nav nāvīgi, bet mazulim no tā nebūs mazāk sāpīgi. Tāpēc pirmajās 15 minūtēs pēc sitiena labāk pielikt pie ādas aukstu kompresi (paciņu ar ledus gabaliņiem vai pudeli ar sasldētu ūdeni, kas ietīts dvielī). Ja aukstums nerada atvieglojumu, bet mazulim ir nepatīkami, neuzspiediet procedūru. Ja sāpes ir lielas, uz sāpīgās vietas var uzklāt kādu no pretsāpju līdzekļiem, kas paredzēts pieaugušajiem, bet tikai pie nosacījuma, ka āda nav bojāta. Lai hematoma ātrāk uzsūktos, smērējiet zilumu ar arnikas ziedi, kuru pārdod aptiekā. Tautas līdzekļi tādos gadījumos - komprese ar ābolu etiķi, kas sajaukts uz pusi ar ūdeni. Palīdz arī siltas kompreses. Atveseļošanās procesā zilums kļūs gaišāks pārejot no zaļā uz dzelteno toni.

PUNI

Tas ir viens no zilumu paveidiem, tikai atšķiras ar krāsu un pietūkumu sasituma vietā. Visbiežāk puni rodas vietās, kur āda tuvāk piekļaujas kaulam – uz pieres, ceļgaliem, virsdeguni u.tml. Aukstums palīdz mazināt sāpes, bet esiet gatavi, ka puna vienā neizbēgami parādīsies zilums. Arī šeit rekomendējama arnika.

NOBERZUMI UN SKRĀPĒJUMI

Ja skrāpējums ir dziļš un asiņošana spēcīga, nekavējoties izsauciet neatliekamo medicīnisko palīdzību. Bīstamas ir vaļējas brūces locītavās un uz sejas. Vediet mazuli pie ārsta, ja brūce ir liela un tai ir nelīdzenas šķautnes. Vēl viens iemesls, lai vērstos pēc pirmās medicīniskās palīdzības – brūce, ko radījis kaķis. Lai ārsts dezinficē brūci un pēc nepieciešamības uzliek šuves. Starp citu, galvas matainajā daļā pat pie mazākā skrāpējuma rodas bagātīga asiņošana, centieties nenobīties.

Pārējos gadījumos, kad bojājums nav dziļš un asiņo nedaudz, tiksiet galā paši. Pirmā palīdzība, kuru jūs varat sniegt, sastāv no dažiem etapiem:
- tā kā runa ir par atvērtu brūci, rodas inficēšanās drauds. Nomazgājiet brūci ar spēcīgu ūdens strūklu un ziepēm, notraucot smilšu, zemes vai citu netīrumu paliekas. Nosusiniet un piespiediet ar marles saiti. Ja asins tecēšana neapstājas, varat uzliet mazliet ūdeņraža pārskābes vai apstrādājiet brūci ar jodu un piespiediet ar marles saiti. Varat iegādāties arī dezinficējošus līdzekļus izsmidzināmā veidā – tos ir ļoti ērti lietot;
-ja bērns ir nemierīgs, atrodiet viņa vecumam piemērotu pretsāpju līdzekli;
-pie nemitīgi mitras brūces var pielikt pārsēju: virs dezinficējošajiem līdzekļiem uzlieciet sterilu salveti, tad to nostipriniet ar gaisu caurlaidošu plāksteri vai speciālu tīkliņu. Derēs arī baktericīds plāksteris, īpaši ja uz tā atveidoti simpātiski multiplikāciju varoņi; -nenospiediet brūci, lai netraucētu asinsriti; -atcerieties: ja var iztikt bez pārsēja, labāk ļaut brūcei sadzīt, piekļūstot gaisam, bez apsēja. Ja tomēr nākas pārsiet „ievainoto", mainiet pārsēju katru dienu, citādāk brūce pārvērtīsies par mikrobu perēkli. Nebaidieties, ja pirmajās dienās uz marles pamanīsiet asins pēdas. Bet vērsieties pie ārsta, ja slimā vieta turpina sulot, tecēt, radā bērnam sāpes vai ir karsta, to aptaustot; -dziļu rētu gadījumos labāk paziņojiet ārstam, kad bērns pēdējo reizi saņēmis serumu pret stingumkrapjiem.

GRIEZUMI

Vēl viens neizbēgams ļaunums, bez kura bērnam neiepazīt vārda „ass” jēgu. Ja griezta brūce nav dziļa, nomazgājiet to ar ūdeni un ziepēm un apsaitējiet, lai apstādinātu asiņošanu. Tautas metode – paceliet sagriezto locekli augstāk, asinis pārstās tecēt ātrāk. Kad asins pārstās suloties, uzlieciet jodu vai citu antiseptiķi, pēc tam atkal izveidojiet blīvu pārsēju. Jā rētas malas kļūst vaļīgākas, dodieties pie ārsta: nāksies uzlikt pāris šuves. Šuj, izmantojot vietējo narkozi, tāpēc bērns sāpes nejutīs. Īpaša uzmanība jāpievērš rētām uz sejas, galvas matainajai daļai, ja malas nav sakritīgas, mutē vai lūpām, arī dziļiem griezumiem pirkstos. Visos šajos gadījumos būs nepieciešama ārsta apskate.

SKABARGAS

Nav bīstami, bet nepatīkami un ir inficēšanās risks. Tāpēc sākumā nomazgājiet bojāto vietu ar ūdeni un ziepēm. Lai izvilktu bērnam skabargu, nosēdiniet bērnu labi apgaismotā vietā. Skabargu, kura ir satverama, viegli izvilkt ar pinceti, pēc tam brūci vēlams apstrādāt ar antiseptiķi un bojāto vietu pārklāt ar plāksteri. Turpmāk sekojiet notikumu gaitai: pēc divām dienām visam vajadzētu būt sadzijušam. Ja tas nenotiek, skabargas gabaliņš palicis neizvilkts, vērsieties pie ārsta. Sliktāk, ja skabarga ir dziļi un praktiski nav samanāma zem ādas. Pamēģiniet pacelt ādiņu ar spirtā notīrītu adatu, lai būtu redzams skabargas galiņš. Pēc tam uzmanīgi to izvelciet ar pirkstiem. Neizdodas? Velti nemokiet bērnu, aizejiet pie ārsta, kuram ir speciāli instrumenti un veiks vietējo anestēziju. Dziļi iedurto skabargu un ēkšķu gadījumos dažreiz nozīmē lietot antibiotikas, lai saudzētu bērna veselību.

TULZNAS

Pietiekami bieža un nepatīkama lieta. Kāja, kuru norīvējis apavs, bieži iemanto šo „rotājumu”, sagādājot mazajam cilvēkam daudz sāpju. Jā ir iespējams nomainīt apavus tā, lai tie nepieskartos tulznai, ļaujiet sadzīt pašam. Ja apavi ir slēgtie un nenovēršami pieskarsies sāpīgajai vietai, nāksies pasteidzināt sadzīšanu. Sterilizējiet adatu un pārduriet tulznu no divām pusēm. Ādu nost neplēsiet, tā pasargā rētu no infekcijas! Pēc tam, kad šķidrums iztecējis, uzlieciet tulznai mazliet antiseptiķi un uzlīmējiet baktericīdu plāksteri. Pēc pāris dienām tulzna uzsūksies. Ja tulzna pārplīsusi pati, apstrādājiet rētu tādā pašā veidā. Ja pēc vairākām dienām bērns sūdzas par sāpēm, vērsieties pie ārsta!

APDEDZINĀJUMS

Ja jūsu mazulis uzlējis sev karstu šķidrumu vai sagrābis karstu katlu uz plīts, galvenais nekrītiet panikā, bet rīkojieties precīzi un ātri. Bērna āda ir ļoti maiga un plāna, un tas, kas jums rada tikai vieglu apsārtumu, bērnu var novest pie spēcīga apdeguma. Atšķirībā no veida, kā tiek iegūts apdegums var izšķirt termisko (saules stari, karsti priekšmeti), ķīmisko (kontakts ar ķīmiskiem ādu apdedzinošiem līdzekļiem) un elektrisko apdegumu. Apskatīsim visbiežāk sastopamo termisko apdegumu. Vispirms vajag mazināt sāpes. Vajag palikt cietušo vietu zem vēsa ūdens strūklas uz 10-15 minūtēm vai pielikt aukstā ūdenī samērcētu salveti (mainīt, kad tā jau kļuvusi silta). Var samērcēt salveti dzeramās sodas šķīdumā – 1 tējkarote uz ūdens glāzi. Ja āda nav bojāta, vēlams uzlikt aukstu alvejas gēlu – daudzi vecāki glabā to ledusskapī tieši pirmajai palīdzībai pie apdegumiem. Nekādā gadījumā (!!!) nedrīkst uz apdedzinātās vietas klāt eļļu vai smēres uz eļļas bāzes: zem tauku slāņa veidojas „termofora efekts” un bojātā vieta sildās vēl stiprāk. Nekad nelietojiet jodu un citus līdzīgus antiseptiķus. No tā būs tikai sliktāk. Ja pat apdegums ir neliels, vajag iedot pretsāpju līdzekli, atbilstoši vecumam. Nekādā gadījumā nepārduriet apdeguma rezultātā radušos pūslīšus. Tie novērš šķidruma zudumu un aizsargā no mikrobiem. Ja pie apdeguma ir pielipis audums vai bojāta āda, nekavējoties nogādājiet bērnu pie ārsta. Būs nepieciešama medicīniskā palīdzība, ja bojāta liela ādas virsma vai bērnam ceļas temperatūra un pasliktinās vispārējais stāvoklis. Ja uz bērna aizdegas apģērbs, uguni nepieciešams nodzēst pēc iespējas ātrāk, noslēdzot gaisa piekļuvi. Uzmetiet uz cietušā apģērba dvieli, mēteli, bet neaizsedziet galvu, lai bērns nesarītos dūmus. Ja pie rokas ir ūdens, aplejiet degošo apģērbu. Pēc tam pārgrieziet audumu un novelciet to, cenšoties netraumēt bojāto ādu. Protams, šajā gadījumā nepieciešams nekavējoties izsaukt ātro medicīnisko palīdzību. Pie ķīmiska apdeguma vajag traumēto vietu mazgāt ar lielu daudzumu vēsa ūdens, pārklāt ar tīru salveti un pēc iespējas ātrāk nogādāt slimnieku pie ārsta. Pie elektriska apdeguma vispirms vajag izolēt bērnu no strāvas avota (izmantojot strāvu nevadošus palīglīdzekļus, nevis kailām rokām, tādejādi pakļaujot sevi strāvas triecienam), pēc tam sniegt pirmo medicīnisko palīdzību un parādīt cietušo ārstam. Visvairāk nākas saskarties ar saules apdegumiem. Mazulim pietiek 10 – 15 minūtes pavadīt saulē, lai maigā āda kļūtu sarkana un sāktos apdegums. Bieži bērns kļūst kaprīzs un ļengans. Saprotams, ka galvenais līdzeklis cīņā pret šāda veida apdegumu – pret sauli aizsargājoša krema lietošana. Jo gaišāka mazuļa āda, jo stiprāku aizsardzības krēmu vajag izvēlēties. Atcerieties: ūdenī nomazgājas pat tie kremi, uz kuriem ir norāde „ūdens izturīgi”, tāpēc pēc peldes jūrā vai baseinā procedūru nepieciešams atkārtot. Ja bērns tomēr ir apdedzis, apdegušās vietas vajag smērēt ar mitrinošu un dziedējošu līdzekli. Aptiekās var nopirkt izsmidzināmos līdzekļus uz tējas koka eļļas bāzes, ļoti palīdz alvejas gēls, ādu var sasmērēt ar jogurtu, kefīru, krējumu... Pat svaigi vārīta, atdzesēta zaļā tēja var sniegt atvieglojuma sajūtu, ja notīra ādu ar to pietiekami bieži. Pie saules apdegumiem bieži paaugstinās temperatūra, rodas drudzis. Tādā gadījumā noteikti parādiet bērnu ārstam.

SVEŠĶERMENIS MUTĒ

Vēlme pagaršot pasauli „ar zobiem” ir ikdienišķa un nepieciešama parādība. Bet tieši tas var novest pie traģēdijas. Ne velti ražotāji uz rotaļlietām liek zīmi „bērniem no tris gadu vecuma” – sīkas detaļas, kas nokļuvušas mazuļa mutē, spējīgas iekļūt elpceļos. Vēl biežāk bērni aizrijas... ar ēdienu. Nesakošļāts ēdiena gabaliņš, iekļuvis „ne tajā rīklē”, var noslēgt elpošanas ceļus miegā vai mēnešiem šķīst elpceļos, radot hroniskus bronhītus vai pneimonijas. Lūk, kāpēc bērniem līdz trīs gadu vecumam rekomendē griezt jebkurus produktus ļoti mazos gabaliņos, ievērojot īpašu piesardzību ar cīsiņiem, burkāniem, vīnogām un citām ogām. Ja tomēr svešķermenis nokļuvis rīklē, var sākties elpas trūkums. Sākas smags klepus, āda maina krāsu (kļūst bāla vai zilē), balss kļūst zema. Ar katru ieelpu svešķermenis arvien dziļāk iekļūst trahejā. Kādu brīdi jums var šķist, ka viss jau garām, bet patiesībā drauds paliek – norītais priekšmets vai produkts klepojot var pārvietoties un noslēgt gaisa piekļuvi. Ir speciāli paņēmieni, kuri palīdz atbrīvoties no svešķermeņa pirmajās minūtēs pēc notikušā. Tos iemāca pirmās palīdzības kursos, kurus speciāli organizē vecākiem slimokases. Ja jums nav zināmi šie paņēmieni, pie pirmajām smakšanas pazīmēm izsauciet neatliekamo medicīnisko palīdzību. Ja bērns „aizrijies”, ilgi klepojis, bet pēc tam nomierinājies, vienalga vērsieties pie ārsta, lai viņš pārliecinātos par draudu neesamību.