Ielogoties ar Facebook pasi
Jaunava clock Šodien ir 24. Augusts 13:35:23


Kleoo monētas Kleoo monētas Apmeklētāji online Apmeklētāji online Jubilāres!!! Jubilāres!!!
Kleoo E-VEIKALS

FORUMS BLOGS
LAT   RUS

Meklēšana
Neizlasītās tēmas

Komentāri[6] Apmeklētāju kopā[5334]

Dzīvo un ļauj dzīvot citiem. Kāpēc pusaudži aiziet no mājām?

Par pusaudžu vecuma grūtībām zina visi. Skolotāji skolā, pārdevēji, rakstnieki, žurnālisti, aktieri, psihologi un sētnieki tikai tāpēc, ka kādreiz viņi arī bija pusaudži, bet ne tāpēc, ka izlasīja daudz gudru grāmatu un rakstu. Trauksmains laiks dažbrīd atgādina ar savām kūsājošajām revolūcijas kaislībām (apakšējie nevar – augšējie negrib), dažbrīd līdzinās aukstajam karam, kas pārtrūkst ar diplomātiskām pārrunām, kuru rezultāti bieži pārsvītroti ar nākamo pušu darbībām. Izņemot jokus, cīņa notiek īstenībā, un, kā likums, uzvarētāju šajā karā nav. Ir tikai tie, kas to ir piedzīvojuši. Vai tie, kas nav varējuši pārdzīvot, un līdz šim pārdzīvo, reaģējot uz apkārtējiem cilvēkiem un apstākļiem, tā, it kā balts kļuvis par melno. Daudz rakstu un darbu veltīts pusaudžu problēmām. Tiek vadīti semināri un treniņi. Valsts struktūras norūpējušies spriež un pieņem mērus. Bet ikreiz, kad bērns sasniedz noteikto vecumu (12-13 gadus), "ar viņu kļūst grūti" un vecāki sāk uztraukties. Tā bija vienmēr, cik atceras sevi cilvēce, tā būs vienmēr, kamēr tā eksistē. Kas tā ir, ja ne problēma, un kā pret to attiekties.


Rūgtā bēda

Runājot par pusaudžu vecumu - tas ir laiks, kad jaunā būtne uzņem spēkus pieaugušo dzīvei. Atsevišķu no vecākiem – patstāvīgu dzīvu. Tai pašā laikā notiek intensīva fizioloģiska organisma pārveidošanās, liels hormonāls "uzliesmojums”, bet tas, kā zināms, iespaido jūtu pārdzīvojuma intensitāti. Ko gan no sevis raksturo pusaudža iekšējā pasaule? Kā viņš „redz” realitāti un ko viņam vajag? Pie visas savas iekšējās „nekaunības” un „izaicinošās uzvedības” – tā bieži vien raksturo pieaugušie, šajā dzīves periodā cilvēks ir vairāk ievainojams, nekā tas parasti notiek. Šajā periodā viņš pats to neapzinot, pārdzīvo vienu no svarīgākiem zaudējumiem. Viņš zaudē bērnību. Viņš atvadās no tās, un pirmkārt ar to, kas sniedza viņam pilnīgu drošības izjūtu šajā pasaulē. Viņš atvadās no tā saucamajiem "visuvarenajiem vecākiem". Bērnībā bērns izjūt stabilitātes jūtas, mieru un prieku, kad blakus ir vecāki. Viņš apvelta vecākus ar brīnumdara spējām. Bērna psihei tas ir nepieciešams. Jau pieaugušo dzīvē tas kalpo tālākai personības attīstībai. Viņam liekas ka mamma vai paps var visu. Apturēt lietu, ja pienācis laiks pastaigāties, savaldīt dusmīgo Lieni Bērzinu bērnudārzā, izdarīt tā, lai Janis no kaimiņu kāpņu telpas vairāk nelīstu kauties, - visu nepārskaitīsi! Bet reizi aiz reizes atnāk vilšanās. Tā krājas nemanot, pakāpeniski un pusaudžu vecuma sākumā pāriet īgnumā un aizkaitinājumā. Sāk brukt dižā ilūzija: "Vecāki, izrādās, ir tādi kā visi! Viņi vienkārši mānīja mani...” Vienmēr atradīsies reāla situācija, kurā vecāki rīkojās ne tā, kā gribētos pusaudzim, un šī situācija, un pēc tam rinda citu, dos pusaudzim iespēju no jauna apvainoties, aizkaitināties, un justies sev kā viens pret visiem, vientuļam, un kaut kādās situācijās neaizsargātam. Un protams šīs emocionālās „gammas” galvenā daļa būs tajā vai citā pakāpē izmisuma izjūta, tāpēc ka ir viens, bailes, ka viņš netiks galā, un vēl ļoti svarīga pusaudža vecumā tiekšanās patikt pretējam dzimumam, kļūt kaut cik labākam par saviem vienaudžiem un, lai visi to ievērotu. Pie tam iekšēji viņš sevi nosoda par katru neveiksmi. Kas ar laiku noved viņu pie rūgtas domas - viņš ir sliktāks par citiem. Lai arī kāds viņš nebūtu, ārēji – veiksmīgs teicamnieks, ātrs vārdos, vai kluss trijnieku karalis, huligāns vai centīgs skolnieks, iekšēji viņš izjutīs tās jūtas un tiekšanos, kurus es aprakstīju. Pielieciet pie tā vēl arī spēcīgus pārdzīvojumus par savu ārieni. Šajā situācijā "nekaunība” un "izaicinošā uzvedība" bieži ir izmisis mēģinājums aizsargāties no skolotāja, kas strostē visas klases priekšā, no vecākiem, kas lasa notācijas un gandrīz neredz aiz tā viņa mazos panākumus, viņa intereses, viņa pārdzīvojumus. Līdzīgas situācijas pusaudži, bieži vien, pārdzīvo kā pazemojuma un viņa domu apstiprinājuma situāciju tam, ka viņš ir sliktāks par citiem. Tāpat šajā pagaidu starplaikā viņam rodas nopietni jautājumi: "vai var tagad uzticēties kādam un kam vispār uzticēties?"; "Kad un par ko var tagad uzticēties vecākiem?" un mūžīgi svarīgais jautājums, uz kuru pat pieaugušie ne vienmēr var viegli atbildēt "Ko es pats gribu no dzīves?". Un protams šajā laika periodā pusaudzim vairāk ir nepieciešams, lai viņam nozīmīgi cilvēki uztvertu viņu kā "jau ne mazo", spējīgu uz patstāvīgiem lēmumiem un darbībām, lai pamanītu viņa darba augļus, ņemtu vērā viņa intereses, vārdu sakot, cienītu viņu kā personību. Šo sajūtu, lai arī nestabilu, pusaudzis biežāk saņem starp vienaudžiem. Šai ziņā pusaudžu kompāniju kultūra ir neizbēgama un nevar būt pazīme tam, ka ar pusaudzi kaut kas nav kārtībā. Tā vienkārši ir vēl viena pusaudžu vecuma pazīme.

Bet vecāki nezina kāpēc ne vienmēr dara to, kas vajadzīgs pusaudzim. Kāpēc? Ko viņi „redz”?


Vecāki arī ir cilvēki

Bērns pārnāk mājās no skolas vai koledžas daudz vēlāk, nekā "vajag". Viņš(viņa) daudz laika pavada kopā ar nesaprotamiem draugiem ieslēdzoties savā istabā. "Viņš tiešā tekstā atsacījās izpildīt savus mājas pienākumus, tā arī pateica, ka negrib. Tas, droši vien ir dēļ tās kompānijas, ar kuru viņš sasējies”. Kā piemērus var minēt tūkstoš citus citātus no sarunas ar vecākiem, bet pēc savas būtības tie satur paziņojumu par to, ka ar bērnu kaut kas ir noticies: „Viņu kā samainījuši”. Ar viņu neiespējami mierīgi sarunāties. Viņš visu vai gandrīz visu dara pa savam. Ģērbjas drausmīgi, runā riebeklības, vēlu iet gulēt, vēlu pārnāk mājās, sācis slikti mācīties, dod priekšroku draugu ģimenēm.

Bet viņš patiešām mainās. Un pilnīgi nav skaidrs kāda kopīga valoda ir ar šo jauno, nezināmo pagaidām cilvēku, kurš vēl pavisam nesen bija jūsu paklausīgais bērns. Un ļoti trauksmaini. Šīs satraukuma sajūtas līdzīgas tām, kuras piemeklēja, kad bija bērns, viņš bēga no jums braucamās daļas virzienā, pretī traucošajām automašīnām. Un gribās glābt viņu kā tad, un visu izstāstīt, iepriekš apgādāt ar instrukcijām no personīgās pieredzes par to, ko vajag un ko nevajag darīt. Bet pašlaik viņš to negrib dzirdēt. Un vecāku trauksme pieaug.

Šajā periodā vecāki pārdzīvo zaudējumu. Un pirmais no zaudējumiem ir personīgais, tā paša „visvarenā”, ko bērns iedalījis kaut kad. Pieradums būt nevainojamai autoritātei, kurš beigu beigās pārliecinās bērnam izdarīt „kā vajag”, „kā jābūt” ar laiku tiek uztverts kā bezierunu likums: ”Mēs dzemdējām un audzinājām viņu! Un tāpēc mums ir tiesības diktēt viņam savus noteikumus!”, „Tā vienkārši ir nepateicība!”. Sāpes un izmisums no bērnu „nepateicības” tajā vai citā mērā ir tā perioda pazīme vecākiem. Tagad šo viņu ir neiespējami kontrolēt, neiespējami norobežot no neapdomātām rīcībām un vārdiem. Tikmēr vecāki bieži sāk mēģināt no jauna atgriezt sev šo "visvareno kontroli", neapzināti provocējot bērnu uz neapdomātiem vārdiem un rīcībām. To izdara zaudējuma trauksmes ietekmē, ja nepieciešams arī nāves trauksmes ietekmē, tā kā jebkura zaudējuma pārdzīvojums dzīvē ir nāves baiļu atbalss, bet šeit runa iet par savu bērnu! Mērs seko viens pēc otra, bet visvarenības ilūzija vienalga brūk. Jo stingrāki un spēcīgāki būs vecāku pieņemtie mēri, vēl, jo vairāk spēcīgu pretsparu tie saņems no sava bērna. Šajā starplaikā vecākiem, tāpat kā bērniem, ir nepieciešama cieņa, savu interešu un nopelnu atzinība, tā kā līdzīgi saviem pieaugušajiem, bērni iekšēji sevi bargi soda, atceroties sev visas vecāku neizdarības pagātnē. Šis grūtais vecākiem laiks ir vēl arī tāpēc, ka tas ir saprašanas sākums tam, ka bērni „nošķirsies”, un tad viņiem nāksies būt vienatnē ar savu dzīvi, no jauna atrasties vienatnē ar savām vēlmēm, kurās viņi sev jau pieraduši atteikt, tas ir atrasties aci pret aci ar savu dzīvi, atsevišķi no bērna, un tas arī ir biedējoši, īpaši tiem vecākiem, kuri reizi par visām reizēm nolēmuši, ka bērni – viņu dzīves jēga.


Laiks dalīt varu

Varbūt ir pienācis laiks beigt karu? Tiem, kas gatavi no savas vecāku pieredzes augstuma, un vienkārši nodzīvoto gadu pieredzes paskatīties uz sevi reāli. Varbūt nav obligāti vienmēr palikt taisnīgam, lai arī kas būtu? Varbūt svarīgākais ir, ka, atļaujot sev pazaudēt mazu infantilu bērnu, jūs saglabāsiet un attīstīsiet citas nemazāk pievilcīgas attiecības ar jau paaugušu cilvēku. Ņemsim piemēru no saviem bērniem, kuri lai kā viņiem nebūtu grūti, tomēr „nebēg” no šiem grūtajiem pārdzīvojumiem. Atcerēsimies, ka mums, vecākiem, arī ir vēlēšanās, kuras mēs ilgi neievērojām, par cik bijām pārāk aizņemti ar saviem vecāku pienākumiem. Šis laiks tiek mums dots, tāpat kā mūsu bērniem, lai kļūtu daudz patstāvīgāki. Pienāk laiks, kad mūsu vecāku rokas jau paliek brīvas. Nevienu nevajag vairāk tīt autiņos. Katrs tagad var pārvaldīt tikai sevi, un tādēļ, lai jūsu attiecības ar bērniem paliktu uzticīgākas, nenāktos sūroties par personīgo dzīvi, nepieciešams padomāt par to, ko vēl varētu un vajag pieskatīt. Mājās atgriešanās laiks, izpildītie mājas darbi, mācību iestādes apmeklēšana, mājas pienākumu izpilde – tie ir momenti, kuriem vēl nepieciešama jūsu uzmanība, tas, ka jums ir visas tiesības zināt un pieprasīt, bet tam ir nepieciešams mērs: nedrīkst aizliegt pusaudzim pavisam iet vakarā uz ielas ar draugiem. Ja vienaudžiem parasts mājās atnākšanas laiks ir 11 vakarā, iespējams, jums ir vērts padomāt par to, lai kļūtu tikpat demokrātiski. Nelasiet viņam "notācijas" par to, kā viņam ir jāģērbjas. Tādā situācijā pusaudži iziet no stāvokļa ar to, ka atstāj pie draugiem „rezerves” drēbes. Viņš vienalga vilks to, ko gribēs. Atceraties, kur jums jau sen gribētos "iziet”, kur jūs sen neesat bijuši (pie draugiem, teātrī, kino, vienkārši pastaigāties), un veiciet tamlīdzīgus izbraukumus kaut vai reizi nedēļā. Neturiet lieki aizdomās savus bērnus narkotisku vielu lietošanā. Ar savām darbībām baiļu ietekmē jūs patiešām varat netīši, neapzināti pabikstīt viņu pie domas par to, ka, varbūt, ir vērts pamēģināt. Pie tam vēl šāda veida aizdomas un aizvainojumus pusaudži uztver kā apvainojumu. Atrodiet pilsētā, lai mazāk uztrauktos par to, programmu, virzītu narkomānijas un alkoholisma profilaksei pusaudžu vidū. Gandrīz katrā no tiem ir paredzēts lekciju cikls vecākiem. Noklausieties šīs lekcijas un kontaktējieties ar konsultantu, jūs saņemsiet veselīgu informāciju un nedaudz nomierināsieties. Esat neatlaidīgi un uzmanīgi tajā, ko jūs pieprasāt no pusaudža; iekams apsolīt, padomājiet, vai varēsiet to izpildīt, pat, ja runa iet par sodu. Jūsu tukšie draudi un nesaprātīgās rīcības izsauks pretdarbību.

Atceraties: jums ir nepieciešama pacietība, pusaudžu vecums - tā nav tikai viena diena un ne viena nedēļa. Patiesi paudiet (nosauciet) savas jūtas sakarā ar notiekošo jūsu pastāvīgo pārmetumu vietā. Runājat par savām jūtām, bet ne par to, ka jūsu bērns ir vainīgs tajā, ka jūs to izjūtat. Un atceraties par to, ka, pēc būtības, jūs abi esat norūpējušies par to, kā dzīvot tālāk.


Tulkojums: Kleoo redakcija
Materiāls: www.materinstvo.ru
Ielādēja:anonymous
Vidējais vērtējums:
Daudzums


dienvidniece
Lietotājs offline sieviete
Šī funkcija ir pieejama tikai reģistrētiem lietotājiem!!! Šī funkcija ir pieejama tikai reģistrētiem lietotājiem!!! Šī funkcija ir pieejama tikai reģistrētiem lietotājiem!!! Šī funkcija ir pieejama tikai reģistrētiem lietotājiem!!!
[11.12.2008 - 08:51]
esmu visā tajā iekšā un cīnos ar meitu. vairāk tādu rakstu!!!!! (ok)


jolly
Lietotājs offline sieviete
Šī funkcija ir pieejama tikai reģistrētiem lietotājiem!!! Šī funkcija ir pieejama tikai reģistrētiem lietotājiem!!! Šī funkcija ir pieejama tikai reģistrētiem lietotājiem!!! Šī funkcija ir pieejama tikai reģistrētiem lietotājiem!!!
[18.09.2008 - 16:28]
Es no 18 gadiem sāku patstāvīgu dzīvi,nepatika man dziivot kopā ar vecākiem,klausīties morāles un mūžīgās vaimanas,ka atkal kaut kas nav izdarīts pa prātam,man patika °neatkarība,bohēmisks dzīves veids,vecāki mani nekad tā arii nesaprata līdz galam,tikai tagad,kad man ir pašai divas meitas,es sapratu,ka vecāki toreiz man gribēja tikai to labāko,bet ļāva arii no savām kļūdām mācīties,nevis visu gatavu uz paplātes pienesa. (no)

Sieviete dieviete,sieviete velns-vīrietis bez sievietes-maziņš un melns!


rozite
Lietotājs offline sievieteSvariPrecēta(-s)Esmu laimīga māte
Šī funkcija ir pieejama tikai reģistrētiem lietotājiem!!! Šī funkcija ir pieejama tikai reģistrētiem lietotājiem!!! Šī funkcija ir pieejama tikai reģistrētiem lietotājiem!!! Šī funkcija ir pieejama tikai reģistrētiem lietotājiem!!! (35)
[16.09.2008 - 19:20]
manam dēlam tūlīt 10 gadi un pamazām jau sāku izjust to saukto pusaudžu spiedienu. brīžiem gribās ar galvu skriet sienā. viņš jau tā smaga rakstura bērns un vēl priekšā pusaudžu vecums. vienmēr tādos brīžos cenšos acerēties sevi, ''kapēc es tā teicu?'', ''kā jutos?''. es jau arī nebiju tas paklausīgākais bērns, varbūt tapēc ka mana mamma gribēja visu ideālu, man viņas ideālismis tracināja. tagat es saprotu ,ka tas bija protests pret visu ideālo. un visvairāk tracināja kad mamma teica ''kad mēs augām tad tā nebija'' (haha) bet tētis mani aizstāvēja, viņš tanī brīdī mammai adbildēja ''bija un vēl trakāk'' (cool) tagat ar manu mammu ir labas atiecības, bet joprojām viņas ideālais prieštats par dzīvi mani moka. tad kad mana mamma taisās pie manis ciemos es izlienu visus pakšķus mājā lai būtu IDEĀLA tīrība. sapucēšu bērnus pati saposīšos un stāstīšu cik mums ideāli iet. kaut citreiz gribās ar cilvēku izrunāties un pastāstīt bēdu, bet mana mamma to nesapratīs. pat pāris gadus atpakaļ kad ar vīru sastrīdējāmies un dzīvojām šķirti mana mamma to nezināja.

esmu laimīga sieviņa ,māte un laba draudzene jums ;)


jaukaa
Lietotājs offline sieviete
Šī funkcija ir pieejama tikai reģistrētiem lietotājiem!!! Šī funkcija ir pieejama tikai reģistrētiem lietotājiem!!! Šī funkcija ir pieejama tikai reģistrētiem lietotājiem!!! Šī funkcija ir pieejama tikai reģistrētiem lietotājiem!!!
[16.09.2008 - 15:39]
Njaa..es arī īpaši nejūtu kaut ko no tā visa, kas rakstīts par ģērbšanos, mācīšanos utt... Nevarētu gan teikt, ka nespēju nekur citur kā vien mājās patstāvīgi dzīvot, jo patlaban situācija ir tāda, ka dzīvoju gan savās, gan puiša mājās.. (nope) (hugelove)


Laviize ^^
Lietotājs offline sieviete
Šī funkcija ir pieejama tikai reģistrētiem lietotājiem!!! Šī funkcija ir pieejama tikai reģistrētiem lietotājiem!!! Šī funkcija ir pieejama tikai reģistrētiem lietotājiem!!! Šī funkcija ir pieejama tikai reģistrētiem lietotājiem!!!
[15.09.2008 - 19:00]
Esmu laikam kkada savādāka. ?? (nose)
Maniem vecākiem ar mani laikam nemaz nav problēmu (shy)
Nav domstarpību par ģērbšanos?! Par mācīšanos, jo mācos cik varu. Laikam esmu pārāk pareiza. Nezinu.
Ļoti interesants raksts.

Lab ka maniem vecākiem nav problēmu ar mani, tad pašai man ari vieglāk.
UN nemaz negribas iet prom no vecākiem dzīvot.. (heart) tas taču ir normāli, dzīvot ar vecākiem.. citi jau jauni aizskrien prom..

man kka nav tā.. (eyes)

Lai vai kā, raksts ir labs, un man prieks ka tur daļa no lietām... nnemaz nav manā dzīvē..

Laikam dzīvoju savādāk.. (gldance)

Uzsmaidi :)


silver_angel
Lietotājs offline sievieteZivis
Šī funkcija ir pieejama tikai reģistrētiem lietotājiem!!! Šī funkcija ir pieejama tikai reģistrētiem lietotājiem!!! Šī funkcija ir pieejama tikai reģistrētiem lietotājiem!!! Šī funkcija ir pieejama tikai reģistrētiem lietotājiem!!! (30)
[15.09.2008 - 11:45]
Es ar aizgāju pie puiša dzīvot 19 gadu vecumā... tagad rautin rauj mājās pie vecākiem

Enģelēns...

Lapa: [1]
Pievienot komentāru
Dārgās lasītājas!!!
Lai saņemtu iespēju pievienot savus komentārus tekstiem, forumiem, receptēm, kā arī iegūt pieeju visiem Kleoo rakstiem un forumiem, piedalīties konkursos, vinnēt vērtīgas balvas, draudzēties ar citām Kleoo lasītājām un apmainīties ar jaunumiem privātā sarunā, ka arī izmantot visas Kleoo priekšrocības, Jums jābūt reģistrētam lietotājam. To jūs varat izdarīt ŠEIT.
Ja Jūs jau esat piereģistrēts lietotājs, Jums jāievada savi dati, tam speciāli paredzētā vietā.

favorites Pievienot Kleoo.lv favorītos
Taurenaefekts
jautras idejas svētkiem
WDC-7510K 3.80 LVL WDC-04612 25.10 LVL WDC-7714 28.70 LVL
Galvenā lapa | Kontakti | Reklāma | Noteikumi | Piereģistrēties

Informācijas izmantošana atļauta citos portālos tikai izmantojot aktīvu saiti www.Kleoo.lv (bez rel=nofollow attributa), tieši pirms vai pēc raksta

© Marki Group, 2006-2017

Mūsu portāls izmanto sīkdatnesVairāk informācijas Piekrist