Uz zoba! Pāreja uz cieto ēdienu (No dzimšanas līdz 6 mēnešiem)

Neskatoties uz agro vecumu – katrs mazulis ir spilgta individualitāte, ar rakstura īpatnībām, kas formējas ar pieaugušo palīdzību, kuri atrodas blakus mazulim. Mazuļa iemaņu un pieradumu formējums pilnībā ir atkarīgs no pedagoģiskām spējām, un vecāku, vecmāmiņu un vectētiņu pacietības. Un neskatoties uz nevainojamu audzināšanu, gādību un uzmanību, nereti mazuļi mūs pārbauda, izraisot ne mazums uztraukuma. Pie viena no tādiem trauksmainiem momentiem attiecas jautājums, kā bērnu pirmos dzīves gadus iemācīt ēst cieto ēdienu. Pamēģināsim saprast iemeslus mazuļa atteikumā pāriet no ierastās šķidrās vai pusšķidrās barības uz cieto (gabaliņiem), un dotās problēmas iespējamos risinājumus.

No kāda vecuma bērnam var piedāvāt cieto ēdienu?

Pirmajos dzīves mēnešos mazulis saņem krūts pienu (vai tā aizstājēju), un kopā ar to arī visas nepieciešamās uzturvielas. Šajā periodā bērniem ir izteikti tā saucamie iedzimtie refleksi, vispirms – zīšanas, kā arī aizsardzības reflekss - „izstumšanas”: bērna mutē nonākot cietiem vai lieliem ēdiena gabaliņiem, bērns automātiski izstumj svešķermeņus ar mēli, lai neaizrītos. Pie tam vēl ir pietiekami attīstīts vemšanas reflekss (to izraisa mēles saknes kairināšana, piemēram, ar karoti). Vecumā no 4 līdz 6 mēnešiem šie refleksi atslābst, kas arī kalpo par iemeslu papildbarības ieviešanā bērnu ēdināšanā un pakāpeniskas pārejas no šķidras barības uz cietu, no zīšanas procesa – uz košļāšanas procesu.

Tātad, pēc 4-6 mēnešiem ķipars ir spējīgs uzņemt no karotes putrveidīgu barību, bet lūk barību, saturošu kaut nelielus kunkuļus, rekomendē bērnu barības racionā ieviest aktīvā zobu šķilšanās periodā (kā zināms, no 6-7 mēnešiem un ne agrāk). Tieši šis laiks skaitās pats labvēlīgākais. Tādēļ, lai pieradinātu bērnu pie cietākas barības – ķipars reflektoriski stiepj mutē cietus priekšmetus, lai «pakasītu» smaganas. Atļaujas „signālam” pārejai no putras uz barību ar kunkuļiem, tāpat var kalpot mazuļa uzvedības izmaiņas – ja viņš aktīvi sāk interesēties par ēdienu savā un jūsu šķīvī, «diedelē» jūsu ēdienu, bāž mutē un kožļā karoti, plati atver muti ēšanas laikā, nezīž ēdienu no karotes, bet noņem ar augšlūpu un cenšas košļāt.

Pie barības gabaliņu izmēra atbilstības principa, dažādām vecuma kategorijām - stingri pieturas rūpnieciskā konservu ražošana bērnu pārtikā. Tā sakņu biezeņi pēc sasmalcināšanas pakāpes dalās uz homogenizētiem (bērniem no 4-4,5 mēnešiem) un rīvētiem (bērniem vecākiem par 6 mēnešiem). Gaļas biezeņi iedalās uz homogenizētiem (daļiņu izmērs līdz 0,3 mm; paredzēti bērniem no 6-7 mēnešiem), biezeņveidīgiem (daļiņu izmērs līdz 1,5 mm; iesaka bērniem no 7-8 mēnešiem), rupji samaltiem (daļiņu izmērs līdz 3 mm; paredzēti bērniem no 9-12 mēnešiem).
Smalcināšanas pakāpe zivju biezeņiem: biezeņveidīgiem (daļiņu izmērs līdz 2,5 mm; bērniem vecākiem par 8-9 mēnešiem) un rupji sasmalcinātiem (daļiņu izmērs līdz 4 mm); bērniem no 11-12 mēnešiem.

Lietot cieto ēdienu produktus ar gabaliņiem (piemēram, gaļu vai zivi) mazulis varēs tad, kad viņam būs pietiekams zobu skaits, kā zināms, 12 mēnešos un vecākam. Piena zobu pilnīga šķilšanās notiek ap 2 gadiem.

Bērna uztura sagatavošanai mājas apstākļos centieties pieturēties pie sekojošām rekomendācijām.