10 veidi kā neļaut savai dzīvei pārvērsties haosā

Kas tad pārvērš mūsu dzīvi bezjēdzīgā rosībā, kas ir pilna pārdzīvojumu? Kāpēc mēs briesmīgi gurstam no lietām, kuras uz mums neattiecas?

Kas liek mums nervozēt par niecīgiem iemesliem? Mēs nemākam pareizi novērtēt savu vietu šai pasaulē. Rezultāts - mūsu dzīve pārvēršas haosā. Lūk, kā var no tā izvairīties:

1. Pārstājiet pievērst lielu uzmanību savām emocijām. Emocijas ir tikai emocijas. Tās rodas, mainās un zūd. Tas ir pastāvīgs process. Domas uzvedas tāpat. Sakiet sev, ka jūs domājat to, ka domājat, un jūtat to, ko jūtat. Tā kā jūs nevarat likt sev nedomāt un nejust, nav jēgas nedz lepoties ar sevi, nedz kaunēties no sevis. Jūs varat pilnībā kontrolēt tikai savas darbības. Tikai jūsu darbības var kļūt par lepnuma vai kauna cēloni.

2. Iemācieties nesatraukties. Jo vairāk jūs domājat par kaut ko sliktu, jo lielāka varbūtība, ka tieši tas «sliktais» notiks.

3. Mazāk klausieties savā «iekšējā balsī». Gribat būt laimīga - pārstājiet skaidrot pati sev par to, cik jūs esat nelaimīga. Cilvēki bieži skaidro paši sev, ko tie jūt, domā, ko nozīmē viņu tā vai cita emocija. Tamlīdzīgu skaidrojumu lielākā daļa ir iztēle, pārējais ir meli pašai sev un sava iekšējā «es» nesaprašana. Vēl mazāks priekšstats mums ir par to, ko domā par mums citi. Atceraties: īstenībā jums ir ļoti attāls priekšstats par to, ko nozīmē tas vai cits notikums. Tātad, viss, ko jūsu iekšējā balss sacīs ir aplams.

4. Atslēdziet paškritiku. Sevis paša nosodījums, tas ir bezjēdzīgs process. Lai ko jūs arī nesasniegtu, vienmēr atradīsies kāds, kas sasniegs ko lielāku un vairāk. Lai cik zemu jūs arī nekristu, vienmēr atradīsies kāds, kas izdarīs sliktāk. Tā kā jūs nevarat iztēloties nedz vislabāko, nedz vissliktāko, kā jūs varat noteikt, kādā tuvumā no tās vai citas skalas ir novietotas jūsu rīcības? Sodīt citus ir vēl bezjēdzīgāks process, jo jūs katrā ziņā nezināt visus faktus un nevarat būt objektīvs situācijā. Un bez tam, jūsu sodīšanas kritēriji var nesakrist ar citu cilvēku kritērijiem. Tātad, jūs jebkurā gadījumā nevarat sodīt citu cilvēku, jo esat apveltīti ar visai ierobežotu skatienu uz problēmu. Un, kuru vispār satrauc jūsu uzskats un domas?

5. Noslēpiet tālāk savu vainas izjūtu. Vainojot sevi, jūs nevarēsiet neko mainīt. Jums liekas, ka izjūtot vainas sajūtas, jūs tādējādi uzņematies atbildību par savām rīcībām? Tas tā nav. Ja jūs jūtat savu vainu par to, ko paveicāt, un vēlaties izdarīt kaut ko, lai izlabotu situāciju, vai pieņemtu savas kļūdas faktu un pacensties vairāk neatkārtot to. Izdarījāt? Bet tagad atlaidiet savas vainas izjūtas brīvībā - tās jums vairāk nebūs vajadzīgas. Ja jūs izjūtat vainu par svešiem nodarījumiem - liekas, jums ir vajadzīga psihologa palīdzība. Justies vainīgam par citu nodarījumiem tā ir nepareiza dzīves pieeja.

6. Nemokiet sevi ar pārdzīvojumiem par tēmu «un ko pie tam teiks Līga Bērziņa?». Nepatīkamiem ļaudīm nav jūs jāapbēdina, bet patīkamiem nav obligāti jāpriecē. Cilvēki un notikumi ir tikai cilvēki un notikumi, ne vairāk. Jebkuras emocijas (no dusmām līdz sajūsmai), kas rodas jūsos jebkāda notikuma rezultātā, nespēj ienākt jūsu galvā, kamēr jūs paši neļausiet tām izdarīt to. Bez tam, atceraties: cilvēku vairākumam ir daudz interesantāk domāt par sevi (un, tai skaitā, satraukties, ko jūs par tiem domājat un runājat), nekā domāt par jums.

7. Neveiciet aprēķinus. Skaitļi ir tikai skaitļi, nav vērts piešķirt tiem kaut kādu mistisku jēgu. Tikai no tā, ka kaut kāds fakts ir pausts skaitliskā formā, tas nekļūst par patiesības pēdējo diedziņu. Un aizmirstiet par skaitli 13!

8. Nebremzējiet sevi tikai tāpēc, ka jūsu dzīve un karjera attīstās ne tā kā jūs plānojāt. Jo skaidrāk jūs pieturaties pie kaut kāda plāna, jo lielāka tā varbūtība, ka viss aizies pavisam ne tā. Pasaule pastāvīgi mainās. Lai cik rūpīgi jūs neanalizētu situāciju sava plāna radīšanas laikā, tā var izmainīties pēc dažām dienām, un viss jūsu brīnišķīgais plāns aizies ar pīšļiem. Plānošanas vietā iezīmējiet jūsu pienākumu, vēlmju un zināšanu riņķi un pieturieties pie realitātes, nevis pie plāna.

9. Neļaujiet citiem izmantot jūs tādēļ, lai izbēgtu no atbildības par personīgajiem lēmumiem. Jūtat savu atbildību par panākumiem un citu ļaužu laimi? Nekavējoties pārtrauciet! Saprotiet - tā ir viņu dzīve, un tikai viņi paši var izdzīvot to. Nemēģiniet darīt to viņu vietā. Atcerieties: jūs nevarat nedz dzīvot dzīvi par citu cilvēku, nedz traucēt viņam pārvērst savu dzīvi haosā.

10. Neuztraucieties par savu personību - jums tās nav. Personība, tāpat kā ego (iekšējais «es») ir tikai koncepcija, ko radīja jūsu apziņa. Reālā pasaulē tās nav. Personība - tas, drīzāk, ir kopiespaids, kuru jūs radāt ar vārdu un rīcību palīdzību. Ja jūsu personība šajā brīdī nav īpaši pievilcīga jums vai apkārtējiem, nepārdzīvojiet - jūs vienmēr varēsiet to mainīt. Personība, tās pastāvīgajā formā, fiksē tikai apzināto piepūli no tās īpašnieka malas. Vajag tikai biežāk atkārtot pašam sev: « Es tāds un tāds» un darboties attiecīgi. Ja jums nepatīk personīgā personība - pārstājiet fiksēt to vienā - vienīgā stāvoklī, izmainiet to! Galu galā, jūs esat vienīgā būtne, kura stāv sev pašam ceļā.