Maize - viens no uztura pamatproduktiem. Katrs no mums jau no bērnības ir pazīstams ar tās dažādību: melna, balta un pelēka, apaļa un kantaina, maizīte, studentu, magones un sinepju batons, lavašs... Liekas, var pārskaitīt līdz bezgalībai!
Kāpēc maize garšīgi smaržo?Izrādās, maizes smarža ir viena no visbagātākā un vissarežģītākā pēc sastāva. Tā rodas mijiedarbojoties vairāk kā sešdesmit aromātiskiem elementiem. No viena graudiņa sanāk aptuveni divdesmit miligrami miltu, tas nozīmē, ka viena batona cepšanai ir nepieciešami milti, no apmēram, 10 tūkstošu graudu maluma.
Ārsti sen iesaka ēst produktus no viengabala grauda. Kāpēc?
Tie aizsargā no kariesa un paradontozes, tā kā tos vajag labi košļāt. Tiek masētas un nocietinātas smaganas. Turklāt pastiprināti izdalās siekalas, kas attīra zobus un apgādā tos ar minerālvielām. Esiet uzmanīgi: ne jebkura rupjmaize, kas tiek piedāvāta maiznīcā, ir patiešām izcepta no viengabala graudiem. Bieži maizi vienkārši nokrāso tumšā krāsā ar biešu sulu, iesala ekstraktu vai iebiezinātu cukurniedres sulu. Vilinošie nosaukumi, kā arī graudiņi vai sēkliņas, kuri ir pielipināti no ārpuses, nebūt negarantē, ka cepienam izmantoja patiešām pilngraudu miltus.
Negarantē augstu maizes kvalitāti arī privātās ceptuves, kur ir uzstādīts jauns aprīkojums: šeit ne vienmēr ietur izgatavošanas tehnoloģiju, nereti iepērk miltus lētāk. Pieliek pie tās "uzlabotājus", irdinātājus, lai mīkla ātrāk būtu gatava un lai maize sanāktu ļoti mīksta un kupla. Bet tamlīdzīgs maizes "uzlabojuma" rezultātā, maize top bezgaumīga un drūp vai krokojas zem naža. Pie tam vēl jauns aprīkojums nevis uzlabo, bet gan brīžam pasliktina maizi: cepeškrāsnīs tā izcepas ātrāk. Bet ātri nenozīmē labi: maize, kura ir cepta no rudzu miltiem, pēc sastāva ir neviendabīga, bezveidīga, ar gaišiem lāsojumiem...
Maizniekam nav tiesības neatklāt maizes svaigumu. Tās ražošanas datums, izņemšanas stunda no krāsns ir ierakstīti dokumentācijā. Pēc pieņemtajiem likumiem rupjas kviešu maizes derīguma termiņš ir ne lielāks kā 24 stundas, rudzu - ne lielāks kā divas diennaktis.
Kad biju maizes kombinātā, es redzēju, kā cepas maize, un vienlaikus guvu padomus, kuros iesaku ieklausīties:
- nepērciet neglītu maizi. Ja maizes klaipam pacēlusies garoza, tas nozīmē, ka tajā ir kaut kādi piemaisījumi vai arī to "uzlaboja". Neņemiet plakanu maizi. Kā saka maizes cepēji, kāds uzsēdās uz garozas. Tāds klaips ir skābs pēc garšas. Un pavisam nav vērts pirkt iezaļganas krāsas maizi, tas nozīmē, ka tā nav izcepta un tajā daudz sāls;
- nepērciet slikti smaržojošo maizi. Ja maize izdod puvuma vai piesmakuma smaržu. Neko citu, kā kaitējumu kuņģim tā neradīs.
- nepērciet maizi dažādās maiznīcās. Centieties pirkt to pie viena pārdevējam.
Pēdējā laikā kļuva moderni cept maizi pašiem. Lūk, vienkārša mājas maizes recepte:
Ūdens - 350 ml, raugs - viena tējkarote (ar pavisam mazu kaudzīti) sausu, importa raugu vai 25 g svaiga, cukurs - viena tējkarote, milti - aptuveni 0,5 kg, sāls - viena tējkarote, ķimenes - pēc garšas. Augu eļļa - 2-3 ēdamkarotes.
Gatavošana: 500 g krūzē iebērt raugu, cukuru un tējkaroti miltu , visu samaisīt, pēc tam maisīt, pievienojot mazliet ūdens. Pēc tam pieliet pārējo ūdeni un atkal samaisīt. Ūdens ir ļoti silts, vārīts. Krūzi likt siltā vietā. Šī šķidrums gatavs tad, kad uz tās parādās mazliet putas, apmēram pusstunda.
Iegūtais šķidrums jāpārlej divlitru bļodā, jāpieliek 1 glāzi miltu un rūpīgi jāsamaisa. Iegūto maisījumu likt siltā vietā apmēram 1 stundu raudzēties, līdz maisījums piecelsies un pārvērtīsies putās. Tā sanāk iejavs.
Iejavam pieliek augu eļļu, sāli, ķimenes, visu rūpīgi samaisa un mīca mīklu, pakāpeniski pieliekot miltus (sākumā glāzi, beigās pusglāzi un mazāk). Kamēr maisījums ir šķidrs, maisa ar karoti, kad sabiezē, tad mīca ar rokām. Kad mīkla pārstāj lipt pie rokām un traukiem, tas nozīmē, ka miltus vairāk nevajag. Ir svarīgi pamanīt šo mirkli un nepielikt miltus par daudz.
No mīklas izveido kukuli un pārliek lielākā - 4 litru bļodā. Bļodā sākumā iekaisa miltus, lai mīkla mazāk liptu, un likt siltā vietā.
Kad mīkla pēc stundas vai divām paceļas, aizpildot gandrīz visu bļodu, to vajag pārmīcīt un atkal atstāt rūgšanai. Var pielikt mazliet miltus, ja mīkla sāk lipt pie rokām. Pēc otrās celšanās to atkal izmīcīt, un izveidojot maizes formu, novieto jau uz cepešpannas.
Cepešpannu iesmērē ar augu eļļu, tad ieveido mīklu cepšanai un likt siltā vietā apmēram stundu vai mazāk. Šeit vairs nevajag gaidīt lielu mīklas kāpumu. Lai neizveidotos lieli gāzes burbuļi maizē, pirms mīklas ielikšanas cepeškrāsnī, jāpabaksta mīkla ar lielu adatu no augšas un gandrīz līdz apakšai, ne mazāk, kā 20 dūrieni.
Lieciet cepešpannu ar mīklu iepriekš uzsildītā cepeškrāsnī līdz 200 grādiem. Maizi cep apmēram 40 minūtēs, dažreiz mazliet ilgāk, bet ne vairāk kā 1 stundu. Par maizes gatavību spriež pēc augšējās garozas krāsas. Garozai ir jābūt vienmērīgi brūnā krāsā.
Kad maize būs gatava, to izņem, ietin dvielī, aiztaisa ar polietilēnu plēvi un iztur tā 30 minūtes. Tā rezultātā maizes garoza nebūs cieta.