Kad satiecieties pēc darba, obligāti piemini viņam, ko viņš vakar izdarīja ne tā (bet rītdien piemini visu to, par ko...
...stāstīšu tālāk).
Obligāti sarājiet bērnu, izsakot mājienu, ka tas tapēc, ka viņam ir tēva raksturs.
Nekad nesmaidi priecīgi, smaidi pēc iespējas dzēlīgāk un saki kaut ko sliktu.
Lamā viņa radus. Saki, ka visa viņa ģimene ir aušīga, īpaši tie, kuri viņam patīk. Obligāti pievieno frāzi «Mana mamma teica!».
Nekad nepadodies provokācijai «Aiziesim kaut kur, kur ir iespēja palikt vienatnē». Nekad nedod viņam to, ko viņš grib un kur grib! Ejat tikai turp, kur gribas tev, vislabāk pie tavām draudzenēm, kuras ir neglītas, ar kurām varēs pārspriest tematu «Visi veči ir maitas».
Nekādas nestandarta rīcības! Nenodarbojieties ar seksu jaunajā mašīnā, nebbraukt atpūsties, neko iepriekš nesaplānojot. Visam vajag būt zināmam iepriekš, visam pēc saraksta. Bet, ja rodas kādas novirzes no saraksta, obligāti skaļi dusmojies un lamā viņu.
Ja pēkšņi jums viss ir labi, laiks darboties nekavējoties! Pats labākais: pārmest viņam, ka viņš nedāvā jums ziedus. Pēc tam pārmetiet viņam, sakot, ka viņš jūs nemīl vai atrada sev citu. Ja viņš nākamajā dienā (vai arī pēc nedēļas) atnes jums ziedus, saki, ka ja viņam to nebūtu atgādinājusi,viņš pats neiedomātos par to. Izliecies aizskarta.
Vienmēr un visā atrodiet negatīvo. Vai tad var vienkārši tāpat priecāties par dzīvi, kad ir tik daudz sliktā?
Pastāvīgi runā par viņa sekmīgajiem draugiem, cik tie pelna, kur atpūšas. Obligāti pēc tam skumīgi nopūties. Bet viņa darbs? Padibenis kaut kāds, lūk kaimiņam, kuram «Leksus», lūk tas ir darbs, un sievai kaimiņš sola nopirkt kažoku dārgu. Par simtnieku. Nav svarīgi.
Nekad nejūsmojiet par viņa pozitīvajām pusēm. Pretēji, pastāvīgi uzsveriet trūkumus. Lai ir pastāvīgi nedrošs sevī. Un pastāvīgi drūms. Toties nevienam viņu nevajadzēs. Kam tāds ir vajadzīgs. Tu taču teici!
Bet, ja viņš apguļas gultā un uzreiz nemetās tevi apskaut... Viss! Izrāde sākas. Tātad… Sākam ar konflikta frāzi, lai uzreiz visas iespējas salabt. Atcerēties visu slikto, kas noticis pa dienu. Pieminēt savu pazaudēto jaunību un viņa nevajadzīgo eksistenci.
Un, pats galvenais, obligāti darīt to katru (!) dienu. Bet labāk vairākas reizes dienā. Nu, katram gadījumam, pēc dienas. Un obligāti pirms miega. Lai viņam rodas reflekss, ka dodoties gulēt, sākas pārmetumi.
Un, ja sekosi maniem padomiem, tad tuvākajā laikā par pašu lielāko baudu viņam kļūs cilvēcisks miers, kad pie viņa neviens nelīdīs, neviens nekaitinās un kad var kaut ko izdarīt vienkārši tāpat, un neviens neatradīs tajā apslēpto jēgu. Viņš kļūs par jaunu sirmgalvi.. Tu taču vienmēr teici, ka viņš ir niecība!