Kā likt sev strādāt pēc atvaļinājuma?

Atgriezties no atvaļinājuma ir viegli – pamodies, apģērbies un skrien uz darbu. Lūk, tikai klātbūtne ofisā vēl nenozīmē, ka jūs patiešām «atgriezāties pie darba»: biežāk mēs, atpūtušies un atsvaiguši no 28 svētajām dienām, pēkšņi saprotam, ka pilnīgi negribam strādāt!

Nu kurai no mums nav pazīstamas tās nepatīkamās sajūtas – atnāc uz darbu pilna ar apņemšanās, skaistu iedegumu un fotogrāfiju čupu, un liekas, kalnus vari apgāzt, bet, redzot dzimto galdu, ko apkrauj sveši papīri, arī nedaudz putekļaino monitoru - pēkšņi saproti: kaut kā šeit šauri, trokšņaini un ļoti nemājīgi...

Pavēli sev būt par morāli noturīgu karjeristi, bet jau pēc pusstundas, pēc spama atrakšanas pastkastē, izrādās:

а) kakls ir notirpis un sāp

б) redzamības robežās nav nevienas pildspalvas

в) dažu kolēģu maniere sarunāties pa telefonu tā, it kā tie vadītu reportāžu no trokšņaina futbola mača, ikvienu novedīs līdz trako namam!

Pazīstama sajūta? Ja nē – tādiem laimīgajiem kā jūs vispār nevajag lasīt šo rakstu, visiem pārējiem, droši vien, būs interesanti.

Ko runā par pēc atvaļinājuma sindromu?

Zinātnieki, kā zināms, ļoti mīl atklājumus un burtiski katru dienu iepazīstina mūs ar personīgo pētījumu apbrīnojamajiem datiem. Nesen no Komplutense Universitātes, psiholoģiskās fakultātes līdzstrādniekiem Madridē, pasaule uzzināja, ka aptuveni puse visu strādājošo spāņu pēc atvaļinājuma cieš no stresa, aizkaitinājuma, trauksmes sajūtas un nervozitātes. Nelaimīgie izjūt galvassāpes, sāpes krūtīs, tahikardiju, tos moka bezmiegs un pat caureja… Nerunājot nemaz par to, ka...

...Strādāt pilnīgi negribas!

Turklāt dažiem riebums pret darbu ir tik spēcīgs, ka tie vienkārši nolemj atbrīvoties: amerikāņu pētnieki lēš: 80% visi atlūgumi rakstāmi... pēc atvaļinājuma! Tieši atgriežoties ofisā pēc atpūtas, vairākums sapņojušo nomainīt darbu, saprot – tagad vai nekad! Un dara izvēli «tagad» labā...

Otrā kategorija no pēc atvaļinājuma sindroma cietušajiem ir tiek kas lemj tūlīt pat pagarināt atvaļinājumu: pēc tūroperātoru statistikas, diezgan liels tūristu procents, atgriežoties no ceļojuma, burtiski pēc dažām dienām nojauna uzrodas tūrisma aģentūrā. Mazāk veiksmīgi, bet viltīgāki darbinieki cenšas paslimot.

Un, beidzot, trešā kategorija ir bijušie-atvaļinājumā, kas nevēlas veikt nekādas straujas kustības – vienkārši mēģina pakļaut sev situāciju un cīnīties ar sliktu garastāvokli un zemu darbspēju.

Kāpēc tā notiek?

Psihologi skaidro «vētrainu organisma protestu» pret atgriešanos darbā ar sekojošajiem faktoriem:

Tagad vajag agrāk celties un darīt visas ierastas lietas ātrāk: taču pat ja mēs visu atvaļinājumu taisījām remontu vai ravējām dobītes vīramātei vasarnīcā, nebija obligāti jāceļas septiņos ar modinātāja zvanu un nepastāvēja iespēja kautko nokavēt.

Atvaļinājuma laikā mēs pierodam pie citām ainavām, interjeriem un citas saskarsmes. Atgriežoties ofisā, redzam to it kā pirmo reizi – visi trūkumi metas acīs. «Un lūk, šeit es pavadu pusmūžu?! Ak, kāda bēda, taču es esmu spējīga uz ko labāku!».

Lai arī kādu atpūtu mēs nebūtu izvēlējušies: dīkdienību, nepazīstamu valstu apceļošanu vai bīstamu ceļojumu adrenalīna līmeņa celšanai - tā bija laika pavadīšana, nevis darbs. Tagad viss citādi! Vajag pielikt pūles un panākt rezultātus, bet tas ne vienmēr ir viegli.

lai arī cik tas nebūtu paradoksāli, daži ļaudis nogurst atpūšoties, bet ja ņemt vērā šībrīža ekstremās atpūtas popularitāti, pēc tāda atvaļinājuma ķermenis prasa mieru, ēdienu un miegu...

izrādās, kājas «nenes» uz darbu biežāk par citiem tos, kas negūst nekādu prieku no darba. Reiz es paprasīju jaunai paziņai aprakstīt savus dienestu pienākumus, lūk, kā viņa tos noformulēja:

«Vadu garlaicīgas akcionāru sanāksmes, sastādu stulbas atskaites, rakstu nevienam nevajadzīgas preses relīzes». Miniet trīs reizes, kā viņa jutīsies šajā darbā pēc atvaļinājuma?

Tātad, ko gan mums vajag darīt,

lai atgriešanās pazīstamajās sienās nekļūtu par depresijas, caurejas vai atlūguma iesniegšanas cēloni?

Ir iespēja sadalīt atvaļinājumu uz daļām? Tas ir vislabākais variants: ticami, ka atgriezties no divu nedēļu atvaļinājuma ir ievērojami vienkāršāk, nekā no mēneša. 2 nedēļu laikā pilnīgi var atpūsties un tai pašā laikā neaizmirst, kā lietot pelīti. Arī atpūsties vairākas reizes gadā ir ievērojami patīkamāk, nekā vienu.

Pārvēršot atvaļinājumu vienlaidus «tusēšanā» ar celšanos 12 dienā un ar aiziešanu pie miera rītausmā, pilsētas iedzīvotāja atgriešanās pie ierasta ritma pārvērtīsies īstā spīdzināšanā. Labāk saglabāt lielisku ieradumu celties ne vēlāk kā 9. no rīta un iet gulēt pirms pusnakts vismaz darba dienā.

Protams, jau pirmajā darba dienā būs vajadzīga jūsu iniciatīva, radošs lēmums vai atskaite par kolektīva darbu jūsu prombūtnē. Bet ne jau pirmajā minūtē? Tas nozīmē, tomēr ir laiks «nokāpt uz grēcīgās zemes»: izskatīt jaunumus kompānijas saitā, palapot papīrus, kas parādījās jūsu prombūtnē, uzzināt no kolēģēm «kas jauns?».

No tā, kā paies pirmā darba diena, ir atkarīgs daudz kas. Tādēļ psihologi pat ir izstrādājuši

«Pirmās dienas likums»

Speciālista komentārs:

Konsultante Irina Voronova:

Kā psihologs, varu ieteikt nākamos līdzekļus:

1. Pārbaudiet- cik mīļš jums ir darbs
Iemīļotais darbs kā iemīļotais vīrietis – jo ilgāk neredzi, jo vairāk garlaikojies. Pilnīgi pareizi - raksta autors piedāvā aizdomāties par motivāciju: kāpēc jūs ejat tieši uz šo darbu, ko tas jums dod? Sadalīsiet tīru papīra lapu uz pusēm. Vienā kolonnā uzrakstiet visus plusus, otrā – jūsu darba mīnusus.

2. «Gribu» un «Vajag»
«Gribu» - tas ir dabisks cilvēka stāvoklis. «Vajag» - diktē socioloģija. Pārvērtiet «vajag» par «gribu». Domājiet par darbu ne kā par rutīnu un ikdienas pienākumu, bet kā par mērķa sasniegšanas līdzekli. Vienmēr iztēlojieties galamērķi - kam jūs šeit strādājat? Piemēram: «Gribu būt par ģenerāldirektoru uzņēmumā / personīgā kotedžā / kļūt slavena un utt. Tam vajadzīgs:...»

3. Adaptācijas periods
Neskrieniet uz darbu taisni no lidmašīnas (vilciena, vasarnīcas). Atgriežaties pāris dienu līdz iziešanai. Piezvanīsiet kolēģēm, palapojiet gada (ceturkšņa) plānu, palasiet izglītības (darba kontekstā) literatūru.

4. Svaiga elpa
Jums ir brīnišķīga iespēja paskatīties uz savu darbu no malas. Ko var izdarīt, lai «garlaicīgi krājumi» kļūtu interesanti un lietderīgi, bet preses relīzes tiktu sastādītas iedvesmoti un ar baudu? Izdariet pārkārtojumus darbvietā, ienesiet "jaunu elpu"!

5. Visa dzīve - spēle
Un darbs nav izņēmums. Atcerieties, kā bērnībā spēlējāt dakterus, skolotājus. Kas kopīga jūsu darbības veidam šajā momentā ar bērnu spēli? Taču nez kāpēc jūs izvēlējāties tieši šo darbu. Tad paspēlējiet grāmatvežos, sekretāros, mārketinga speciālistos un t.t.

Ja nekas no šī jums nepalīdzēja, padomājiet – vai neiekļauties to pašu 80% atvaļinājumā bijušo, kas iesniedza atlūgumu? Varbūt, dzīve dod jums mājienu, un jums laiks ielūkoties darba sludinājumu lapā?