Reģistrēties Aizmirsāt paroli? Atcerēties mani	Šodien ir 18. Aprīlis 22:44:52 Kleoo monētas Apmeklētāji online Jubilāres!!!	Kleoo E-VEIKALS FORUMS BLOGS

Šodien ir 18. Aprīlis 22:44:52

Kleoo monētas

Apmeklētāji online

Jubilāres!!!

Kleoo E-VEIKALS

FORUMS BLOGS

Galerijas | Diētas

Diētas |

Receptes

Par Kleoo.lv Skaistums Mode un stils Esiet vesela Diētas un fitness Mīlestība un sekss Ģimene un psiholoģija Grūtniecība un dzemdības Vecāki un bērni
Brīvais laiks Māja un hobijs Nauda un Karjera Mājas dzīvnieki Kāzas Svētki Ceļojumi Humors Horoskopi Kulinārija Dusmu izgāztuve

Forums

Pievienot forumu

Mani forumi

Mīļākie forumi

Neizlasītās tēmas

Meklēšana

Forums → Ģimene un psiholoģija

Kautriba...

kelly
[09.12.2009 - 21:51]

cau, cau

no ka jus bija kauns sava viriesa prieksa sakot satikties un no ka joprojam?sakuma man likas briesmigi ka man ir neskutas kajas

, a tagad nav tik traki

Pūkainā! [10.04.2010 - 17:23]	Man nebija nenokā īsti kauns, par ēšanu, man galīgi nebija kuans, bet vel tgt kka vinja prieksa vnk nav apetīte, bet nav tā ka viņš kkur aiziet es skrienu pie ledusskapi... nezinu es vnk nedomaaju par ēšanu vinja klātbūtnē, un tas arī viss..kgan vinjs ik pēc stundas čīkst lai kko uztaisu..

konfeti [23.01.2010 - 02:04]	Es visvairak bija bail par to,vai iepatiksos vina vecakiem,un vai daru visu pareizi,bet tagad viss oky,neparko nebaidos un nekautrejos milota prieksa!

Trishelita (31) [22.01.2010 - 23:20]	ahhh wc... tā tāda fobija sākumā.. hihihiii... man gan vairāk palikšana pa nakti.. nākamais rīts.. kamēr viņš vēl guļ, klusām aizskriet uz wc, iztīrīt zobus, nomazgāt seju, k-ko bikinj uzkrāsot, un atpakaļ gultā... lai arī cik nogurusi būtu, vienalga - fixi uz vannasistabu..
	I mix dreams up with reality sometimes.

merilinnda [22.01.2010 - 19:50]	man bija bail... vai es neesmu paaraak skalja, un neiztaisu kaadas ekscentriskas darbiibas. Shobriid man veel aiz vien ir uztraukums... vai es izskatos pietikami labi... un katru reizi satiekoties vinsh pasaka, ka es labi izkatos.. tatad ir labi.
	Meri

bumbinja [22.01.2010 - 19:12]	tad es arī pievienojos par wc un palikšana pa nakti šķita biedējoša, jo zināju,ka nākošajā rītā taču vajadzēs uz tualeti bet tagad bez problēmām

jasmina [15.12.2009 - 10:29]	Ar kosmētiku nekad nav bijis problēmu, jo to īpaši nelietoju ... to, ka noņem tušu vai kādu lūpu spīdumu īpaši seju nemaina.... par cik esmu diezgan glīta es par to nedomāju nekad...

D_H (37) [14.12.2009 - 20:30]	tas joprojām acīmredzot nav skaidrs..
	Galvenais, ka cilvēks labs .............

Blonde^ (35) [14.12.2009 - 18:25]	Šādiem gariem penteriem ir domāts Blogs!

zeltene11 (43) [14.12.2009 - 17:23]	Pirmoreiz dzīvē. Visām manām draudzenēm tādi ir jau bijuši, bet es kaut kā iztiku. Nē, periodiski vīrieši man ir bijuši, bet visi viņi eksistēja ārpus mana dzīvokļa, parādoties tur tikai epizodiski. Taču kādu dienu... No rīta, ienākot tualetē es ieraudzīju, ka poda vāks nav nolaists. Tā sākās jauna ēra manā dzīvē. Mājā iedzīvojās vīrietis. Sākumā domāju, ka neizturēs: viņi taču ir untumaini... Pirmais viņa paziņojums bija, ka, ja jau sākām dzīvot kopā, tad izmantot prezervatīvu ir vienkārši antihumāni. Žēl, ka neprecizēja - attiecībā pret ko. Prātā uzausa trīs varianti. Izskatās, ka mīļoto interesē tikai viņš viens pats. Mani tas neapmierināja. Es apvainoju viņu egoismā un bezrūpībā. Viņš ieteica nopirkt vibratoru. Es atgādināju, ka mēs dzīvojam AIDS uzplaukuma gados. Viņš teica, ka nav tāds. Es pagrozīju pirkstu pie deniņiem. Viņš iebāza kaklasaiti čemodānā. Es greizi pasmaidīju. Viņš aizcirta durvis. Es pārkrāsoju matus. Viņš atvēra ar savu atslēgu. - Paspēju līdz aptiekas slēgšanai. Lūk, - pastiepa tievu iepakojumu. - Vai tad tu biji rudmataina?.. Tātad, mēs sākām dzīvot kopā. Pārnākot vakarā mājās, es vairs nesatraucos, ka manos logos deg gaisma. Un vairs neteicu telefona klausulē: "Jūs ne tur trāpījāt", ja kāds nosauca viņa vārdu. Visam klāt, mans spilvens smaržoja pēc viņa odekolona. Mīļotais naktīs krāca, vilka uz sevīm segu - sega krita uz grīdu. Ne sev, ne cilvēkiem... Viņš lasīja tualetē Rukšāni, pēc tam kliedza pa spraugu: - Papīru! - Izņem pirmo nodaļu! Un lai es šo draņķi vairs mājās neredzētu!.. Bet viesos viņš citēja Kantu. Katru dienu trāpīja kaķim uz astes un katru dienu zvērēja, ka tas bija netīšām. Mācīja mani orientēties pēc zvaigznēm. Nez kāpēc uzdāvināja man piepūšamo laivu, sarka manas mammas priekšā: - Svetlana Aleksejevna... - Svetlana Aleksandrovna, - kuro reizi dusmojās mamma. Naktīs viņš modināja mani ar skūpstiem, mazgājoties, izdvesa jocīgas skaņas. Apšļakstīja ar zobupastu spoguli vannas istabā, ziemā dāvināja man zemenes. Vārdsakot, viņš bija neatvairāms. Mājās parādījās muzikālais centrs un hanteles. Mūzika skanēja no rīta līdz vakaram. Hanteles nīka bezdarbībā. Tīrot paklāju, man katru reizi nācās pārlikt tās turp atpakaļ. Viesi pastāvīgi aizķērās aiz tām. Kaimiņiene teica, ka "šie verķi" bojā viesistabas estētisko skatu. Neizturot, es piedāvāju novākt šo fallisko simbolu kaktā. Mīļoto pārņēma dievišķās dusmas. Atgādināja, ka vesels gars ir tikai veselā miesā. Un vispār viņš ir nolūkojis piemērotu stangu "Sporta precēs". - Bicepsus ir jātrenē.. - viņš paziņoja. Bet toties tagad man pa rokai visu laiku bija skūšanās putas. Un pavisam pilnvērtīgi varēju piedalīties draudzeņu sarunās "Bet manējais vakar": a) līdz rītam spēlēja datorspēles, b) visu dienu gulšņāja zem mašīnas, c) apēda nedēļas kotlešu devu, d) sadauzīja krūzi un nomainīja pārdegušo lampiņu, e) atkal smēķēja tualetē, f) pateica, ka seriāli padara smadzenes stīvas, g) visu vakaru skatījās boksu, h) paslēpa manu telefongrāmatu, i) ... nekrietnelis un asinssūcējs. Atklājums nr.1: viņš ēd. Atklājums nr.2: viņš visu laiku grib ēst! Kafija un mandarīns brokastīs viņu neapmierināja. Mājās parādījās iepriekš neredzēti produkti: sviests, speķis, cukurs, degvīns, makaroni. Majonēzes reitings uzlidoja līdz debesīm. Sieviešu žurnālos es sāku pievērst uzmanību kulinārijas receptēm. Bet mūžīgs jautājums "Ko pagatavot vakariņās?" mocīja mani vairāk kā Hamletu. Es kļūvu par zvēru. Es neapstājoties kaut ko cepu, vārīju, tīrīju un garšoju. Mans svars palielinājās par 3 kg. Mīļotais bija formā, jautrs un vienmēr gatavs uzņemt barību. Kad viņš ar frāzi "Mums ir kaut kas garšīgs?" atvēra ledusskapi 5 minūtes pēc pusdienām, man gribējās viņam iespert no mugurpuses! Un aizvērt durtiņas. Es sāku sapņot, lai veikalu plauktos parādītos kastes ar uzrakstu "Vīriešu ēdamais. 10 kg". Nopirku un visu dienu brīva... Atklājums nr.3: viņš slēpa zeķes. Ceru, ka ne no manis. Tas, ka viņš tās valkāja, man nebija noslēpums. Mans pasaules brīnums nekad nestaigāja basām kājām. Viņš lietoja tekstila izstrādājumus, bet... Atnākot no darba, pirmais, ko viņš darīja, tas ir meklēja mājīgāku vietu, kur kā mazs kāmītis ar ēdamo, slēpa tās, ierullējot kompaktā gliemežformā. Un nekāds pamatojums nevarēja viņu atrunāt nest vismaz uz vannas istabu šos jocīgos gliemežus. Ar maniakālu stūrgalvību mans vīrietis stūķēja zeķes zem dīvāna, zem krēsla un šķiet, ka bija pat gatavs raut nost tapetes, lai glabātu tur savus dārgumus. Atklājums nr.4: viņš sastādīja testamentu ikreiz, kad viņam sāpēja zobs vai sākās iesnas. Viņš stenēja un vaimanāja kā ievainots bizons. Viņš nevarēja paelpot ikreiz, kad ierunājos par poliklīniku un piesauca manu līdzjūtību. Pieprasīja nosist viņu, lai viņš vairs nejustu necilvēciskas ciešanas. Turot mani aiz rokas, viņš cēli ieteica man pirms pārdošanas nokrāsot veco "Opel". Un kā īsts vīrietis, nedodot vaļu asarām, uz nāves gultas atvadījās no sev mīļām mantām: mūzikas diskiem, mobilo telefonu un avīzi "Espress-Sports". Atklājums nr.5: viņš prata klusēt. Viņš varēja visu vakaru nosēdēt pie televizora un neizdvest ne vārda. Ja dotu viņam tādu iespēju, tad viņš, kurš zināja divas valodas, ieguvis augstāko izglītību, norobežotu savu kontaktu ar mani ar trim frāzēm: "Labrīt, mīļā", "Kas mums šodien vakariņās, dārgā?" un "Nāc pie manis..." Taisnības vārdā ir jāsaka, ka viņa telefonsarunas ar mammu vai draugiem arī neatšķirās ar lielu daiļrunību. Bet viņa attiecības ar labāko draugu būvējās, kopīgi skatoties futbola matčus un izkliedzot dažus komentārus: - Piespēlē! Piespēlē, es teicu!.. Velns, nu dirselis!.. Jāni, padod alu.. Atklājums nr.6: viņš prata klusēt, bet nevarēja izturēt klusumu. Šo paradoksu es tā arī neatklāju. Muzikālajam centram viņš pieskārās biežāk nekā man, nemaz nerunājot par televizoru, ar kuru viņš praktiski nešķīrās, pārslēdzot kanālus ar gaismas ātrumu. No sākuma līdz beigām mans mīļotais skatījās tikai ziņas un sporta raidījumus. Visu pārējo laiku viņš spēlējās ar pulti. Bildes ekrānā zibsnīja kā drausmīgā kaleidoskopā. Man griezās galva. Un nedod Dievs nostāties starp viņu un televizoru. Nekavējoties sekoja ass diplomātisks komentārs: - Paej nost no ekrāna! Atklājums nr.7: viņš greizsirdīgi sargāja savu teritoriju. Viņa īpašumi skaitījās: vieta pie galda un mīļākais krēsls. Pat viesi nevarēja apsēsties uz viņa ķeblīša virtuvē. Bet nabaga kaķis kā lode lidoja ārā no krēsla tikko izdzirdēja pazīstamo smago soli. Es robežas nepārkāpu. Sievietes intuīcija čukstēja man, ka labāk nepretendēt uz vīrieša troni, viņa svēto krūzi un ķēniņa čībiņām. Toties var paslēpt ienīstās hanteles. Vai pat aiznest uz metāllūžņiem - mans dārgais sportists diez vai pamantu pazušanu. Atklājums nr.8.: uzraudzība un kontrole. - Ar ko tu runāji pa telefonu?.. Kas ir šis briļļainais bildē?... Kur tu biji no četriem līdz pieciem?.. No kurienes tev ir šie auskari?.. - Ar draudzeni. Mans brālis. Frizētavā. Tu uzdāvināji... Atklājums nr.9: es vairs nevarēju stundām gulēt vannā. Mans deviņdesmitkilogramīgais zaķītis mēģināja ielauzties vannas istabā. Vai nu viņam steidzami vajadzēja zobubirsti. Vai arī radās ekstra vajadzība labot jau divus mēnešus tekošo krānu. Vai arī viņu interesēja, ietilps viņa ķermenis man blakus un cik daudz ūdens izstums mūsu ķermeņi pēc Arhimeda likuma. Vai arī viņam vienkārši bija vientuļi un viņš ņauda zem durvīm, mēģinot iežēlināt manu sirdsapziņu: - Es ciešu no sabiedrības trūkuma! Bet tikko es nācu ārā, tā cietējs nekavējoties atgriezās savā krēslā. Apmierināts. - Eu, un kā tad Arhimeda likums? - jautāju es. - Aiziešu dušā, teica mīļotais, ieurbies avīzē. Atklājums nr. 10: viņam auga bārda. Auga tā, protams, arī līdz mūsu kopdzīvei. Bet agrāk uz randiņiem mans varonis nāca gludi noskūts, bet tagad es viņu vēroju gandrīz diennaktīm. Uz sejas man sāka lobīties nost āda. Atklājums nr.11: viņš neatcerējās mūsu svētku datumus!!! Pavisam. Amnēzija. Izklaidīgi atmiņas zudumi. Viņš atcerējās Bastīlijas ieņemšanas dienu, tehniskās apskates dienu un aiziešanas armijā dienu, bet mana dzimšanas diena nekādīgi nevarēja iestiprināties nevienā no viņa smadzeņu puslodēm. Viņš palaistu garām arī Jauno Gadu, ja nebūtu šīs masveida ažiotāžas. - Uz ielas parādījās tantiņas ar eglēm. Ir laiks iepirkt šampanieti, - viņa dziļdomīgie secinājumi. Atklājums nr.12: viņš izrādījās biesmīgi nepraktisks. Viņš nemācēja plānot mūsu budžetu. Aizejot pēc ēdamā, viņš atnesa piecas alus pudeles, čipsu paku un saldējuma glāzīti. Kautrējās ņemt atlikumu. Tirgū neprata tirgoties. Pirka visu, ko viņam mēģināja iestūķēt večiņas. Bet vienreiz kartupeļu vietā atnesa rozes. Es tikai dziļi ieelpoju. - Es tevi mīlu, - teica viņš, stiepjot puķes. Atklājums nr.12 ar pusi: viņš mani mīl.. Kopumā dzīve ar vīrieti ir kā šaha spēle. - Tā zirgs neiet. - Muļķīte... Bet kā tad viņš iet? - Kā krievu "G" burts.. - Lai kaimiņš ar "G" burtu iet, es iešu lūk tā... - No kuriem laikiem ir jauni noteikumi? - No pagājušās minūtes... Es pateicu. Tava kārta, mīļā...

iceiceice (40) [14.12.2009 - 08:22]	tagad nav ne no kā kauns, bet sākumā protams ka bija jābūt perfektium girl, lai neaizmūk prom
	Labāk pazīstams pūķis, nekā svešs bruņinieks.

l [12.12.2009 - 13:08]	Tāds reāls kauns man nav ne par ko

D_H (37) [11.12.2009 - 21:22]	ar wc ar man bija problēma.. ar kosmētiku nedaudz.. nez.. laikam viss
	Galvenais, ka cilvēks labs .............

dzirksteliite [11.12.2009 - 21:16]	jaa, ar wc bija lielas problemas un esana ari, bet ta ka vins mani lamja, ja es needu, tad vismaz rezi diena nacas kartig paest
	make love, not war!

linny (39) [11.12.2009 - 16:15]	Man bija kauns paradīties bez kosmetīkas, likas ka izskatos šaaaaausmīgi Bet pēc kāda laika, man jau palika pofig, un viņš pateica, ka izskatos labāk bez "štukaturkas" Un ar WC bija problēmas

jasmina [11.12.2009 - 10:51]	sweetheart- man tāpat ar WC... gribējās, bet nevaru svešā mājā

...Lady... (41) [11.12.2009 - 10:17]	nja, ar tualeti bij problemas vel baidijos pateikt netisam kadu lamuvardu, est needu gandriz nemaz, maximums vienu maiziti a tagad...

Lūpene [10.12.2009 - 14:04]	meitenes, puišiem uzzinot, ka meitenēm kauns pa lielajam aiziet, smiekli nāk. Nē nu variet mocīties līdz sāk sāpēt un pūsties vēders, bet tā ir tik nu ļoti dabiska lieta. Tas ir kaut kāds muļķīga perfektuma komplekss. Atbrīvojieties, paliks vieglāk dzīvot!
	Smags raksturs, tāpēc ka no zelta

sweetheart (33) [10.12.2009 - 13:50]	oij man ar tām WC ir košmars, ja kaut kur jāpaliek pa nakti tad nu ir ziepes nespēju nekur izņemot mājās aiziet, bet gibas
	Es izvēlos būt laimīga!

zveers (37) [10.12.2009 - 13:42]	Nu jā-bija kauns iet uz WC.. Tagad-nu tā.. Negribās,lai kaut ko dzird..
	Es celšu labirintu, kurā varēšu apmaldīties ar to, kurš sagribēs mani atrast.

sweetheart (33) [10.12.2009 - 13:40]	kad paliku pie viņa pa nakti tad bija kuans uz toaleti iet (nejau curat ) un vēl man līdz šim ir kauns no sava rokraksta, viņš tiešām ir briesmīgs kad rakstu karijas novelejumu piem z-svetkos gribas lai būtu smuki un mīļi, bet sanāk vjeh
	Es izvēlos būt laimīga!

jasmina [10.12.2009 - 12:31]	Man bija kauns iet uz WC pa lielajām vajadzībām, bet tagat pakaunos, ja sanāk mazliet palaisties un paliek pārāk liela riepiņa vai augums apaļāks- tad negribās tā baigi drasēt apkārt plikai...

Lūpene [10.12.2009 - 11:40]	tomēr īpatnēji ir tas, ka svešu cilvēku klātbūtnē nespēju "atvērties", esmu "sasaistīta". Bet savējie mani pazīst kā jautru un atvērtu cilvēku, kaut arī ar mazām dīvainībām.
	Smags raksturs, tāpēc ka no zelta

Blonde^ (35) [10.12.2009 - 09:13]	Šo jautājumu vakar Cosmo lasīju. ēst nebija kauns, ēdu daudz. Man vnk patīk labi paēst. Uz wc bija kauns iet pat pačurāt. Bet tas pirmajos divos mēnešos.

Lūpene [10.12.2009 - 09:00]	liekas, ka man no viņa nebija jākaunas ne pirmajos randiņos, ne arī tagad. Viņam patīku tāda, kāda esmu ar saviem niķiem un stiķiem.
	Smags raksturs, tāpēc ka no zelta

lilii [10.12.2009 - 07:05]	man bij kauns est tik cik gribas, likas baigi daudz ka edu sausmigi pucejos, nedod dievs mani ieraudzis no rita bez kosmetikas, tagad ne vairs no kaut ka ir kauns, ne ka...tas nenozime, ka esmu galigi izlaidusies,vnk esam viens pie otra pieradusi, varam but tadi ka esam, nevis izlikties labaki...vienreiz vins pats man saka lai tak neskrienu katru ritu krasoties, esmu skaista ari bez ta...

Lapa: [1] 2

Pievienot komentāru

Dārgās lasītājas!!!

Lai saņemtu iespēju pievienot savus komentārus tekstiem, forumiem, receptēm, kā arī iegūt pieeju visiem Kleoo rakstiem un forumiem, piedalīties konkursos, vinnēt vērtīgas balvas, draudzēties ar citām Kleoo lasītājām un apmainīties ar jaunumiem privātā sarunā, ka arī izmantot visas Kleoo priekšrocības, Jums jābūt reģistrētam lietotājam. To jūs varat izdarīt ŠEIT.

Ja Jūs jau esat piereģistrēts lietotājs, Jums jāievada savi dati, tam speciāli paredzētā vietā.

Lietotāju galerijas

Like it )

Vairāk galerijās >>

Kosmētikas reitings

EXTREMEYES MASCARA

Pupa

Vairāk kosmētikas produkti >>

Aktuāli raksti

Kā palīdzēt vīrietim ar erekcijas problēmām.
Erekcijas problēmas jūtīgi atsaucas gan uz vīrieša, gan sievietes pašvērtējumu. Ko darīt, ja...

Kādus ziedus dāvināt.

Dzīvnieku pozitīvā ietekme uz cilvēku.

Gaļinas Šatalovas uztura sistēma.

Vairāk ziņas >>

Pievienot Kleoo.lv favorītos

jautras idejas svētkiem

45.20 LVL

15.30 LVL

16.40 LVL

Galvenā lapa | Kontakti | Reklāma | DISTANCES LĪGUMS TE | Reģistrēties

Informācijas izmantošana atļauta citos portālos tikai izmantojot aktīvu saiti www.Kleoo.lv (bez rel=nofollow attributa), tieši pirms vai pēc raksta

© Marki Group, 2006-2024