Reģistrēties Aizmirsāt paroli? Atcerēties mani	Šodien ir 20. Aprīlis 06:43:19 Kleoo monētas Apmeklētāji online Jubilāres!!!	Kleoo E-VEIKALS FORUMS BLOGS

Šodien ir 20. Aprīlis 06:43:19

Kleoo monētas

Apmeklētāji online

Jubilāres!!!

Kleoo E-VEIKALS

FORUMS BLOGS

Galerijas | Diētas

Diētas |

Receptes

Par Kleoo.lv Skaistums Mode un stils Esiet vesela Diētas un fitness Mīlestība un sekss Ģimene un psiholoģija Grūtniecība un dzemdības Vecāki un bērni
Brīvais laiks Māja un hobijs Nauda un Karjera Mājas dzīvnieki Kāzas Svētki Ceļojumi Humors Horoskopi Kulinārija Dusmu izgāztuve

Forums

Pievienot forumu

Mani forumi

Mīļākie forumi

Neizlasītās tēmas

Meklēšana

Forums → Skaistums

vitiligo !!

amele
[03.11.2009 - 17:07]

sakiet, vai jums kautkas ir zināms par šo VITILĪGO ?? tik daudz rakstu visur ir , un visur viens un tas pats - neviens kreems nepalīdzees !! nav vērts izgrūzts naudu dārgos krēmos .. .

amele [05.11.2009 - 20:42]	ES LASU , paldies , nu tas ir tas kas ir jau zināms .... bet vienalga paldies , varbūt kāds zinās vēl ko teikt , paldies !! pati regulāri pārskatu netu , tieši par šo , bet JAUNS nekas klāt nenāk , tāpēc ceru tagad uz kādu kuram ari šī problēma un zināms risinājums, kauč apturēt !!

homo (38) [05.11.2009 - 17:16]	nu tiem, kam ir veselības problēmas, ne tādus forumus vien izlasa!!! Esmu redzējusi daudz garākus tekstus, ko cilvēki lasa, lai veselību uzlabotu!

otina [05.11.2009 - 16:09]	redz kur vēl vienā forumā atradu: Jautājums: Mans jautājums ir par vitiligo! Vai tiešām šī slimība nav ārstējama un cēloņi, kas to izraisa, nav noskaidroti? Es zinu, ka tā nav mirstamā kaite, bet tomēr tie plankumi vēršas lielumā. Ko nozīmē ārstēšana ar ultravioleto A staru (PUVA)? Vai tas ietilpst "kalnu saulītes" staros? Atbild "Veselības centra 4" dermatologs Raimonds Karls: Vitiligo cēloņi ir autonomiskas reakcijas, proti, organisms sāk izstrādāt antivielas pret sava paša organisma struktūrām - pigmentsintēzes šūnām, pašu pigmentu, pigmenta sintēzes fermentiem (pigmenta melanīna sintēze ir bioķīmisks process). Grūti noteikt, kurā līmenī ir sācies šis process. Bieži vitiligo ir cieši saistīts ar vairogdziedzera, aizkuņģa dziedzera autonomiskajiem procesiem. Pašreiz veiksmīgi pielieto jaunas grupas medikamentus – imūnmodulatorus - Tacrolimus un pimecrolimus. Bet tie, tāpat kā PUVA, 100 % rezultātu negarantē. PUVA terapija ir ārstēšana ar ādas jutību palielinošu vielu – psoralēnu apvienojumā ar ultravioletajiem A stariem. "Kalnu saulīti" var uzskatīt par nedaudz līdzvērtīgu PUVA, bet tās starojums nav identisks.
	Kad tad- ja ne tagad? Kas tad- ja ne es?

iceiceice (40) [05.11.2009 - 16:08]	otin-vai kāds tik garus penterus lasa?
	Labāk pazīstams pūķis, nekā svešs bruņinieks.

otina [05.11.2009 - 16:05]	Redz ko internetā par šo kaiti atradu: Vitiligo ir slimība, kam raksturīgs hronisks un progresējošs melanocītu – ādas pigmentšūnu – zudums epidermā. Populāciju pētījumi liecina, ka vitiligo skar 0,38 – 1,13% cilvēku. 50% gadījumu slimība sākas pirms 20 gadu vecuma. Slimības biežums nav atkarīgs no dzimuma, taču sievietes biežāk lūdz ārsta palīdzību, jo uztver kaiti par lielu kosmētisku defektu. Šī slimība var būt arī iedzimta: 6 – 38% gadījumu kādam slimnieka ģimenes loceklim arī ir vitiligo. Etioloģija un patoģenēze Melanocīti ir ādas šūnas, kas melanoģenēzes laikā atbild par pigmenta melanīna veidošanos no tirozīna. Tā ir sarežģīta bioķīmiska sintēze, ko regulē enzīms tirozināze un ar to saistītie proteīni TRP-1 un TRP-2. Tie atrodas šūnas organellās, ko sauc par melanosomām (pigmentgranulām). Viena no svarīgākajām melanīna funkcijām ir kaitīgā ultravioletā starojuma absorbēšana, aizsargājot epidermas melanocītu un keratinocītu genomu no bojājumiem. Lai gan melanocītu zudums ādā gandrīz vienmēr ir primārais un sākotnējais simptoms, vitiligo gadījumā var tikt skartas arī citas organisma pigmentšūnas. Melanocīti atrodas iekšējā ausī, un daudziem vitiligo slimniekiem konstatēti arī dzirdes traucējumi. Melanocītu bojājumi var būt arī acīs. Lai gan pašlaik pilnīgi precīza vitiligo etioloģija nav zināma, izvirzīti vairāki iespējamie slimības cēloņi – stress, infekcija, gēnu mutācija, neirāli faktori, melatonīna receptoru disfunkcija, vājināta melanocītu migrācija un/vai dalīšanās. Arī toksisko melanīna sintēzes starpproduktu uzkrāšanās, pārrāvumi brīvo radikāļu aizsardzībā un pārmērīga ūdeņraža peroksīda uzkrāšanās tiek minēti par iespējamiem pigmentšūnu pašdestrukcijas cēloņiem. Zināmi vairāki vitiligo klīniskie tipi (ģeneralizēts, segmentārs, fokāls u.c.), un katram slimības tipam var būt dažādi patoģenēzes mehānismi. Autoimūnās reakcijas biežāk ir cilvēkiem, kam ir citas slimības klīniskās formas, nekā tiem, kam ir segmentāra/fokāla forma. Vitiligo etioloģijas teorijas Autoimūnā teorija. Autoimūno etioloģiju balsta biežā vitiligo saistība ar autoimūnām slimībām – Hasimoto tireoidītu, Greivsa slimību, 1. tipa cukura diabētu un Adisona slimību, kā arī pētījumu rezultāti, kas norāda, ka vitiligo slimniekiem ir autoantivielas un autoreaktīvas T šūnas pret melanocītu antigēnu. Iespējams, šie dažādie cēloniskie faktori var darboties neatkarīgi vai vairāki kopā, radot vienu efektu – melanocītu izzušanu ādā. Piemēram, autoimunitāte var būt sekundāra parādība, kas seko melanocītu pašdestrukcijai iepriekšminēto iemeslu dēļ. Neirālā teorija. Perifērisko nervu gali secernē vielas, kas ir toksiskas melanocītiem un izraisa to destrukciju. Šo teoriju balsta fakts, ka pastāv arī segmentārs vitiligo, ko sastop noteiktos dermatomos. Bez tam vitiligo novēro noteiktu neirālu slimību (encefalīts) un traumu gadījumā, kad radies perifērisko nervu bojājums. Nervu gali depigmentētā apvidū producē patoloģiskus neiropeptīdus un nervu augšanas faktorus un izraisa aksonu deģenerēšanos – šīs patoloģiskās ķīmiskās vielas var būt toksiskas melanocītiem. Bez tam depigmentētam laukumam piemīt dažas patoloģiskas autonomiskās funkcijas, piemēram, palielināts adrenerģiskais tonuss, paaugstināta kateholamīnu koncentrācija. Šīs atrades liecina, ka neiromediatoru atbrīvošanās var tieši vai netieši ietekmēt melanocītu destrukciju un radīt depigmentāciju. Pašdestrukcijas teorija. Daži intracelulārie premelanoģenēzes metabolīti – L-DOPA un DOPA-hrom – ir toksiski melanocītiem. Normāli melanocīti var pretdarboties šīm toksiskām vielām, bet ir ticams, ka šūnas var zaudēt šo spēju un noārdīties, šiem metabolītiem ieplūstot citoplazmā un galu galā izraisot šūnas lizēšanos. Eksperimentāli ar hidrohinona atvasinājumiem, kas līdzīgi šiem intracelulāriem metabolītiem, iegūta leikoderma. Augšanas faktoru defektu hipotēze. 20. gadsimta 80. gados atklāts, ka vitiligo bojātais apvidus satur melanocītus, bet šīm šūnām ir defektīva augšanas un pasāžas spēja. Zinātnieki uzsver, ka melanocītu augšanas defektus var novērst, augšanas faktoru pievienojot melanocītu kultūrai, tādējādi pamatojot, ka augšanas defekti varētu būt daļā vitiligo gadījumu. Oksidatīvo faktoru teorija. Cilvēka epiderma ģenerē un akumulē ūdeņraža peroksīdu H2O2. Vitiligo gadījumā epiderma nespēj šo augsto peroksīda līmeni efektīvi likvidēt zemā katalāzes, glutationa peroksidāzes un tioredoksīna reduktāzes līmeņa dēļ. Bez tam šī iemesla dēļ ādā ir grūti saglabāt normālu kalcija līdzsvaru. Augstā H2O2 līmeņa mazināšana ar šaura spektra (joslas) UVB (aktivējot pseidokatalāzes) izraisa depigmentācijas stabilizāciju un sekojošu pigmenta atjaunošanos. Ģenētiskā ietekme. Ģenētiskiem faktoriem ir būtiska nozīme vitiligo attīstībā, un tie ieņem galveno vietu vitiligo patoģenēzē. 20% vitiligo slimnieku ģimenē kāds jau slimo ar vitiligo. Vitiligo konstatēts arī monozigotiskiem dvīņiem. Konverģences (saplūšanas) teorija. Ģenētiskie pētījumi arvien biežāk liek nosliekties uz multifaktoriālu vitiligo etioloģiju, kurā kombinēti iepriekšminēto teoriju un pārmantojamības elementi. Ģenētiskai ietekmei ir cēloniska nozīme vitiligo izcelsmē, bet pārējie faktori, piemēram, stress, toksisko vielu uzkrāšanās, infekcija, autoimunitāte, mutācija un vājināta, iedragāta melanocītu proliferācija, sekmē slimības izpaušanos. Klīniskās izpausmes Uz ādas parādās skaidri norobežoti depigmentēti plankumi. Šie plankumi var būt lokalizēti: l ādas apvidos, kas pakļauti saules iedarbībai – roku mugurējā virsma, seja (sk. 1. att.), arī āda ap acīm un lūpām; l hiperpigmentētajos ādas apvidos – paduses, cirkšņi, dzimumorgānu apvidus, locītavu ieloku virsma, krūtsgalu apvidus; l ķermeņa apvidos, kas pakļauti berzei – elkoņi un ceļi (sk. 2. att.); vai ģeneralizēti. Bērniem reizēm sastopams unilaterāls (asimetrisks, vienpusējs) vitiligo (lineārs jeb dermatomāls vitiligo). Vitiligo plankumi parasti ir l asi norobežoti; l pienbalti; l nezvīņojas; l ar saglabātu normālās ādas zīmējumu; l ar saglabātu ādas jušanu depigmentētajā apvidū; l nerada subjektīvas sūdzības. Vitiligo nerada tiešus draudus veselībai, bet vairāk ir kosmētisks defekts. Nereti vitiligo pavada agrīna nosirmošana un pigmentētas dzimumzīmes ar depigmentētu oreolu (dzimumzīmes vainadziņu). Diferenciāldiagnostika Vitiligo jāšķir no vairākiem stāvokļiem, kuru gadījumā daļēji vai pilnīgi zūd ādas pigments: l Ģeneralizēta hipomelanoze: albīnisms, hipopituitārisms; l Perēkļveida hipomelanoze: vitiligo, piebaldisms, tuberosclerosis, ķīmiskā leikoderma; l Perēkļveida hipomelanoze ar ādas iekaisumu un zvīņošanos: klijveida ēde (tinea versicolor), lepra, pitiriāze (slimība ar ādas klijveida lobīšanos – pityriasis alba); l Perēkļveida hipomelanoze ar ādas atrofiju un sacietēšanu: morphaea, lichen sclerosus, pēciekaisuma hipopigmentācija. Psiholoģiskā ietekme Lai gan vitiligo var uzlūkot par mazsvarīgu slimību, ietekme uz slimnieka pašvērtējumu un sociālām attiecībām var būt postoša. Nav brīnums, ka cilvēki ar vitiligo, jūtot pastiprinātu sabiedrības uzmanību, reizēm izsmieklu, kļūst agresīvi, krīt depresijā, atsvešinās no apkārtējiem. Daudzi ārsti, arī atsevišķi dermatologi, nenovērtē vitiligo dziļo sociālo un psiholoģisko ietekmi uz slimniekiem. Lai gan vitiligo skar visu rasu pārstāvjus, tas ir īpaši nepatīkams cilvēkiem ar brūnu un melnu ādas krāsu. Kontrasts starp brūno ādu un baltajiem plankumiem rada grotesku arlekīna izskatu. Tādas pašas problēmas ir arī gaišādainiem vitiligo slimniekiem, kas vasarā stipri nosauļojas, un arī tiem, kas dzīvo saulainā klimatā visu gadu. Vitiligo Indijā tiek pielīdzināts baltajai leprai. Indijas premjerministrs Džavaharlals Neru ierindoja vitiligo starp trim galvenajām medicīnas problēmām Indijā, līdzās malārijai un leprai. Sievietes, kam ir kaut viens vitiligo plankums, Indijā nevar apprecēties, bet, ja vitiligo rodas pēc laulības, tas var būt par šķiršanās iemeslu. Ārstēšana Sabiedrība maz zina par vitiligo cēloņiem un gaitu. Šī nezināšana rada dažādus maldīgus pieņēmumus par slimības lipīgumu un iespējamām smagām sekām. Slimnieka radinieku un draugu izglītošana ir viens veids, kā radīt izpratni par vitiligo cēloņiem un gaitu. Nesenās plašsaziņas līdzekļu ziņas par Maikla Džeksona cīņu ar vitiligo palīdz uzlabot sabiedrības informētību un sapratni par šo slimību. Slimnieks jāizglīto par slimības iedabu, par to, ka ārstēšana ir grūta un ilgstoša un rezultāti ne vienmēr paredzami. Liels uzsvars liekams uz ādas kopšanu un to, kas būtu darāms, ja stāvokli pašlaik nevar uzlabot. Ieteicamās ārstēšanas metodes Saules aizsargfiltri (SPF 15-30). Tie ieteicami vairāku iemeslu dēļ: l vitiligo plankumi ir vairāk pakļauti saules apdegumam, apdegums var radīt bojājuma paplašināšanos (Kebnera fenomens); l saules radīts iedegums veselā ādā pastiprina kontrastu starp normālo un depigmentēto ādas laukumu, radot lielāku kosmētiski pamanāmu defektu. Ieteicams lietot līdzekļus ar aizsargfiltriem, kas aizsargā gan no UVB, gan UVA stariem Repigmentējošā terapija. l Mēreni stipri un stipri topiskie kortikosteroīdi. Tos lieto, aplicējot uz bojātās ādas divas reizes dienā. Ja pēc vairāk nekā pusgada lietošanas repigmentācijas nav, lietošanu pārtrauc. Slimniekam reizi 1 – 2 mēnešos jāierodas pie ārsta, lai kontrolētu ādas atrofijas pazīmju rašanos. Uzmanīgi jāaplicē seja, ieloku virsma (vienu reizi dienā vai pārdienās). Kortikosteroīdus nedrīkst aplicēt uz plakstiņiem un ap acīm, lai izvairītos no steroīdu ierosinātas glaukomas un kataraktas. l Topiska vai sistēmiska PUVA terapija. Topiskai PUVA var izmantot metoksalēnu. Sistēmiski metoksalēnu lieto perorāli. Terapiju uzrauga dermatologs. Nepieciešama īpaša slimnieku atlase – sejas bojājumi (izņemot plakstiņus) ar nesenu slimības sākumu. Ja trīs mēnešus pēc terapijas sākšanas nav pigmentācijas pazīmju ap pūku matiem – terapija ir jāpārtrauc. Kontrindikācijas PUVA terapijai: grūtniecība, vecums līdz 12 gadiem, fotosensitivitāte, sirds, aknu un nieru slimības, katarakta, ādas vēzis anamnēzē. l Pseidokatalāze, kalcijs un UVB terapija. Veiksmīgi vitiligo ārstē, lokāli aplicējot pseidokatalāzi un kalciju, kam seko īslaicīga UVB ekspozīcija. Vairumam slimnieku repigmentācija rodas pēc 2 – 4 mēnešiem. Pilnīga sejas un roku dorsālās virsmas repigmentācija ir 90% ārstēto personu. Depigmentējoša terapija. Lieto balinošas vielas – 20% hidrohinona monobenzilēteri (benzohīns). Āda ap vitiligo plankumu kļūst albinoza. Slimnieki kļūst saulesjutīgi, tāpēc jālieto saules aizsargfiltri. Citi līdzekļi. Topisks melagenīna (cilvēka placentas ekstrakts) aplikācijas un levamizola sistēmiska lietošana. Eksperimentālas repigmentācijas iespējas. l Veselas neskartas ādas pārstādīšana. l Melanocītu kultūras audzēšana in vitro un ievadīšana bojātās ādas perēkļos. l Repigmentācija ar tetovēšanu. Maskējošie kosmētiskie līdzekļi (Covermark, Dermablend). Šie līdzekļi maskē vitiligo plankumus un piešķir tiem dabiskas ādas nokrāsu. Galvenā to sastāvdaļa ir dihidroksiacetons. Šos līdzekļus var lietot arī uz plakstiņiem. Prognoze 10 – 20% slimnieku spontāni atjaunojas ādas pigmentācija. Labvēlīgāka prognoze ir jauniem cilvēkiem, kam vitiligo plankumi, īpaši uz sejas, nav ilgāk par pusgadu. Turpretim, ja ar vitiligo slimo ilgāk par pusgadu un ir ilgstoši, pastāvīgi bojājumi, īpaši uz ekstremitātēm, pilnīga izārstēšanās ir maz ticama. Vēres 1. Janeway C. A., Travers P.,Walport M., Shlomchik M. J. Immunobiology 5. New York: Garland Publishing, 2005. 2. Fitzpatrick T. B., Eisen A. Z., Wolff K. et al. Disorders of pigmentation. In: Dermatology in general medicine, 4th ed. New York, 1993. 3. Fitzpatrick T. B., Johnson R. A., Wolff K. et al. Vitiligo. In: Color atlas and synopsis of clinical dermatology, 3rd ed. New-York, 1997. 4. Bartosik J., Wulf H. C., Kobayasi T. Melanin and melanosome complexes in long standing vitiligo: an ultrastructural study. European Journal of Dermatology, 1998; 8(2): 95–97.
	Kad tad- ja ne tagad? Kas tad- ja ne es?

amele [05.11.2009 - 13:25]	ja man butu uz muguras es tikai priecātos a man uz sejas .... nē, nē, solāriju vispār neapmeklēju, man gaišaa āda nevar nemaz ne solārijos iet, ne saulē degt smērēejos ar stipriem krēmiem , un cenšos neiet , lidz ar to Ziemu esmu iemīlējusi bezgala !! asinis arii pārbaudīju.. un ja kādai tomēr uzrodas cilvēks , pazinja , kam ir vitiligo, padodat zinju kā vinjsh tiek galā ar to, ko lieto, varbūt kas dabīgs ir, paldies

otina [03.11.2009 - 19:19]	Vai pirms tam neesi tās vietas pārsauļojusi (saulē, solārijā)?
	Kad tad- ja ne tagad? Kas tad- ja ne es?

l [03.11.2009 - 19:11]	tagad sapratu, kas par lietu, man tāds pleķītis sirsniņas formā ir uz muguras, vasarā nekādi nevaru iesauļot, bet tas man kopš bērnības un lielāks gan nav papleties ko darīt, lai neplestos gan nevaru ieteikt

zveers (37) [03.11.2009 - 18:10]	Jā,esmu redzējusi...Vaiii,ku traki..
	Es celšu labirintu, kurā varēšu apmaldīties ar to, kurš sagribēs mani atrast.

amele [03.11.2009 - 18:02]	jā , bet nenotiek nekas tad ja uzlieku daudz tonālā ... un lasīju ka ja saule vienā vieta pieķer , tad sildot to pleķi , izmetīsies citur -- kā arī tas ir noticis mazs,mazs pie deguna... kaut tā bija reta reize , kad bez cepures , brillēm vai tonālā izskrēju ārā ...

otina [03.11.2009 - 17:53]	Vai tas notiek arī tad ja spēcīgus saules aizsargkrēmus lieto?
	Kad tad- ja ne tagad? Kas tad- ja ne es?

amele [03.11.2009 - 17:47]	jā , itkā, saulē man nevar uzturēties - deg pēc tam āda ap acīm tā itkā būtu sutku saulē nogulējusi !!

otina [03.11.2009 - 17:43]	Tad tas ir ar ādas pigmentāciju saistībā?
	Kad tad- ja ne tagad? Kas tad- ja ne es?

amele [03.11.2009 - 17:42]	balti pleķi uz ādas ... un plešas viņi , varbūt esat redzējušas cilvēkiem uz sejas, uz rokām ... bet tie pleķi varbūt visur ... es zinu vairākus, viens džek mums pazīņa ir ruds , bet viens vaigs viņam ir balts kā izdedzis izskataas.. tas ir no 15 gadiem , šī kaite vispār sākoties lidz 20 gadiem ... un man ap acīm... pagaidām maziņi .... bet PLEŠAS !!!! un tas nav ne lipīgs , ne dabujams no otra ... reta parādība ... bet riebiga !! nepatīkama pašai !! un man pēc dzemdībām pastiprinājās !! brrr

zveers (37) [03.11.2009 - 17:31]	emm..jā,es arī nezinu kas tas ir..
	Es celšu labirintu, kurā varēšu apmaldīties ar to, kurš sagribēs mani atrast.

otina [03.11.2009 - 17:24]	Kas tad tas ir???
	Kad tad- ja ne tagad? Kas tad- ja ne es?

sweetheart (33) [03.11.2009 - 17:21]	ja, man ari interesēu par ko iet runa?
	Es izvēlos būt laimīga!

l [03.11.2009 - 17:17]	pirmo reizi dzirdu, kas tas ir?!

amele [03.11.2009 - 17:07]	sakiet, vai jums kautkas ir zināms par šo VITILĪGO ?? tik daudz rakstu visur ir , un visur viens un tas pats - neviens kreems nepalīdzees !! nav vērts izgrūzts naudu dārgos krēmos .. .

Lapa: [1]

Pievienot komentāru

Dārgās lasītājas!!!

Lai saņemtu iespēju pievienot savus komentārus tekstiem, forumiem, receptēm, kā arī iegūt pieeju visiem Kleoo rakstiem un forumiem, piedalīties konkursos, vinnēt vērtīgas balvas, draudzēties ar citām Kleoo lasītājām un apmainīties ar jaunumiem privātā sarunā, ka arī izmantot visas Kleoo priekšrocības, Jums jābūt reģistrētam lietotājam. To jūs varat izdarīt ŠEIT.

Ja Jūs jau esat piereģistrēts lietotājs, Jums jāievada savi dati, tam speciāli paredzētā vietā.

Pievienot Kleoo.lv favorītos

jautras idejas svētkiem

4.90 LVL

2.90 LVL

13.80 LVL

Galvenā lapa | Kontakti | Reklāma | DISTANCES LĪGUMS TE | Reģistrēties

Informācijas izmantošana atļauta citos portālos tikai izmantojot aktīvu saiti www.Kleoo.lv (bez rel=nofollow attributa), tieši pirms vai pēc raksta

© Marki Group, 2006-2024

vitiligo !!

Receptes

Lietotāju galerijas

Aktuāli raksti