Pārsvarā mēs paši esam vainīgi, ka pastāvīgi uzņemam svaru. Visbiežāk problēma slēpjas tieši mūsu pašu uzstādījumos.
1. Es to esmu pēc taisnības pelnījis
Visbiežāk problēma slēpjas tieši mūsu pašu uzstādījumos. Tā, piemēram, mēs esam labi pastrādājuši, veiksmīgi realizējuši projektu, atrisinājuši nopietnu problēmu, un mēs tepat uzreiz dodam sev uzstādījumu, ka par šiem darbiem mums pēc taisnības pienākas kaut kas garšīgs un par lielos daudzumos.
Apbalvojumu sistēma ir visādā ziņā laba, taču nevajadzētu to aizstāt ar ēdiena ļaunprātīgu patēriņu. Tai vietā lai sevi iepriecinātu ar tortes gabalu vai kūku, vai ar taukainu ceptu ēdienu, ievadiet pozitīvus apbalvojumus (augļus, koncerta biļetes, interesantu grāmatu un žurnālu pirkšana utt.).
2. Es ietaupīju kalorijas uz brokastu rēķina
Neapmāniet sevi ar to, ka, nepaēdot brokastis, jūs varat ar tīru sirdsapziņu atļauties apēst vairāk pusdienās, turklāt, atļauties čipsu paciņu un pāris biskvītus.
Patiesība brokastu trūkums palēnina metabolsima procesus organismā, bet tas nozīme, ka visas Jūsu garšīgākās un bagātīgas pusdienas riskē „nogulsnēties” Jūsu figūrā.
Ēdiet regulāri, neizlaidiet brokastis, lai, pirmkārt, pastāvīgi saglabātu normā cukura līmeni asinīs, bet, otrkārt, apturētu savu ēstgribu, kura ātri aug, ja mēs izlaižam, piemēram, brokastis vai pusdienas.
3. Tas viss ir BEZMAKSAS!
Tas laikam ir graujošākais uzstādījums jūsu organismam. Tiklīdz mēs to izsakām, tas automātiski mums nozīmē, ka mēs varam ēst, cik gribam, jo viss taču ir absolūti bezmaksas!
Daudzi tādos gadījumos cenšas neko neizlaist, pagaršot visus ēdienus, par ja tie jau ar grūtībām lien iekšā. Tādos gadījumos piedāvājam Jums vienmēr iedomāties, ka patiesībā Jums pie izejas tomēr nāksies samaksāt par visu, ko Jūs būsiet apēduši. Visai iespējams, ka šajā gadījumā, Jūs būsiet prātīgāki un neēdīsiet visu pēc kārtas.
4. Es vienkārši nevaru aizvainot cilvēkus, kuri ir uzklājuši tādu galdu
Tas laikam ir jaukākais iemesls, lai pieēstos papilnam! Jūs taču tikai aiz savas kultūras neesat tiesīgi aizvainot svinību vaininiekus un nepagaršot kaut vienu ēdinu uz viņu galda. Patiesībā aiz tādas rīcības slēpjas Jūsu vēlēšanās neko sev neliegt šajā dienā. Taču svinību vaininieks diez vai turēs ļaunu prātu, ja Jūs laipni pateiksiet, ka viss ir pagatavots, neapšaubāmi, ļoti garšīgi, bet Jūs vienkārši vairāk nevarat apēst, vai ja Jūs godīgi atzīsieties, ka dotajā momentā Jūs ievērojat diētu.
5. Žēl mest ārā
Mums periodiski paliek ēdiens, kuru ģimene nav apēdusi pusdienās vai vakariņās; produkts ātri bojājas, bet mest ārā ir žēl (tas taču naudu maksā!). Beigās mēs piespiedu kārta apēdam palikušo ēdinu, kas galu galā atspoguļojas mūsu figūrā.
Vienkāršākā izeja no šīs situācija – gatavot tieši tik daudz, cik ir nepieciešams ģimenei pusdienās vai vakariņās (Jūs taču droši jau zināt, kas un cik daudz parasti apēd ģimenē).